Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Esam nosoļojušas jau 2/12 daļas no pirmā gada. Nu jau pilnīgi droši varu teikt, ka esam kopā ar mazulīti jau veselu mūžību. Pirmajā mēnesī kā pa kalniem un pa lejām, meklēju sevī visas vainas, mēģināju izprast bērna vajadzības, tad tagad mēs viena otrai spējam palīdzēt. Esam iemācījušās saprasties!
Un par godu šiem brīnišķīgajiem notikumiem, svētku kleita mugurā un kūka blakus! šoreiz – Mandeļu kūka ar vaniļas krēmu! mmm :)
Kā tad tiek pavadīta diena 2 mēnešu vecumā?
Ceļamies no rīta ap 6iem vai 7iem. šis ir tas dienas mirklis, kad visā mājā pamazām tiek vērtas vaļā acis, jo dēlam jāiet uz skolu, tad nu gribot, negribot mamma no gultas ārā arī tad, ja mazā guļ. Brālim tiek pagatavotas brokastis, tiek palaists uz skolu. Arī tētis lēnā garā mostas tieši šajā rīta stundā un gatavoja savam darba cēlienam. šobrīd no rītiem reizēm paslinkoju un ļauju vīram brokastis sev, pagatavot pašam :) Tad, kad nu meita sāk pa gultiņu knosīties, es nemaz negaidu to pirmo raudienu, kas parasti modina naktī - es ņemu viņu no gultiņas laukā, lai tas noskaņojums pozitīvs! un tas, ko parasti ieraugu, pasakot :''Meitiņ, labrīt'' izkrāso pasauli visās varavīksnes krāsās! Atbruņo! Liek iemīlēties!
Tā nu mēs no guļamistabas dodamies uz viesistabu, kur pavadam dienas lielāko daļu! Meita jau pazīst telpas istabā, ir viņai katrā istabā kāda lieta, pēc kuras viņa to atpazīst! Tad nu lielajā istabā mums no raudzību ballītes uz sienas aizķērušies pielīmēti rozā pušķīši - tos viņa pārbauda vienmēr!
Kad ir sapratusi, ka atrodas sev zināmā un drošā vietā - turpina iesākto smaidīšanas maratonu. Protams, esmu jau sapratusi kādā veidā no viņas izdabūt visplatāko smaidu :) Dažādas balss intonācijas, smieklīgas sejas izteiksmes! No rīta mēs priecājamies :) Pēc sarunām kā tad gājis pa nakti, vēl uzreiz neēdam, bet pirms tam gan kārtīgi izstaipāmies! Proti, 10 -15 minūtes vingrojumiem un gaisa peldēm un tad jau varam arī ķerties klāt pirmajai maltītei.
Par cik meitiņa vēl joprojām ēd tikai mammas pieniņu, mums tās ēdienreizes laika ziņā pavelkas diezgan garas. paēdam 20 minūtes, tad paspēlējamies, jo savādāk patīk iemigt pie krūts, un tad otrs piegājiens vēl kādas 15 minūtes ēdam. Tāda slinkā ēdāja :) tad nu kopumā ēšana mums paņem stundu laika un redz, kopš pamošanās jau 2 stundas esam pavadījušas nomodā! Laiks atkal nosnausties! Meitiņa bez nekādiem protestiem, reizēm vien žēli ieraudoties, iemieg savā gultiņā un tad nu ir laiks mammai! Kā tad es izmantoju šo laiku? Protams - duša - tā ļauj pamosties arī pēc ļoti negulētām naktīm, kārtīgas brokastis un arī apgaita pa māju, saliekot pa vietām lietas, kas iepriekšējā dienā apmaldījušās. Visi jau saka, ka labāk pagulēt arī pašai, kamēr mazā guļ, bet nu nevaru galīgi - kamēr māja nav kartībā, nekādi nesanāk!
Šajā vecumā meitiņa ēd ik pēc divām stundām, un tad nu ap 11tiem atkal jau dzirdu mazo knosīšanos un steidzu viņu no gultas izņemt pirms viņa ir sākusi pārdzīvot un saraudāties! Manuprāt, tieši tādā veidā, esot soli priekšā, pietaupu viņai satraukumu, kurš var atspēlēties vēlāk! Viņa ir pilnīgi mierīga un neparko nepārdzīvo un nesatraucas! Varbūt jau ka tā nav pareizi, bet šobrīd tieši tā vēlos.. Likt viņai saprast, ka esmu visu laiku kaut kur tuvumā! Kā es viņai mēdzu teikt: ''Mammīte ir tepat, tepat '' :)
Tad nu atkal papļāpāšana un nu jau arī paspēlēšanās ar mantām! Ir mums mantiņas, kuras jau atpazīstam, ka savējās un uzsmaidām, kad ieraugām! pagrabināmies, papīkstināmies atkal kādas 15-12 minūtes, cik nu pacietība atļauj un ķeramies pie ēšanas. Cenšos dot ēst tad, kad izsalkums tiešām ir klāt! Tad nu atkal mūsu stundu garā ēšana un tad jau atkal spēlēšanas ar mantām! pēc šī nomodā pavadītā laika, ja laukā nav ļoti slapjš un lietains ģērbjamies un dodamies pastaigā! Par šo esmu ārkārtīgi priecīga! Manuprāt, svaigs gaiss ir pats labākais, kas vispār var būt.. arī ratos nu jau pavadām daudz laika nomodā.. ja nespīd spoža saule, noliecu nost kulbiņas jumtiņu un ļauju mazajai vērot pasauli! Stāstu par kokiem, debesīm putniem.. un arī pati atkal no jauna paskatos uz pasauli, par kuras eksistenci jau bija aizmirsts!
Jā, starp citu! Pamēģiniet kādu dienu paskatīties uz apkārtni ar bērna acīm, no viņa redzes leņķa! ļoti interesanti!
Pastaiga mums parasti ilgst 2 stundas, pusi laika nomoda, pusi guļam un tad jau ap 2iem atkal atgriežamies mājās un pēc pastaigas gan, nekādas spēlēšanās, tur uzreiz vajag ēst :) Svaigs gaiss uzdzen apetīti :) un ja diena skaista un jauka, tad pēc šīs ēšanas ļauju meitiņai paspēlēties uz grīdas pašai, tikmēr papusdienoju pati, pagatavoju kaut ko saviem puišiem, kad tie nāks mājās, lai ir ko likt puncī un tad atkal dodamies laukā! atkal 2-3 stundas svaigā gaisā un tad jau ap 5iem, 6iem sākās dienas otrais cēliens, kuru pārsvarā pavadām viesistabā!
Paēdam, paguļam vai nu tētim uz rokām, vai tāpat mammai uz punča un tad papļāpājam ar brāli, tēti, padzīvojamies un lēnā garā esam nodzīvojušās līdz masāžai, kuru arī taisām katru vakaru pirms došanās vannā! un tā mums kā likums - 10tos vakarā! Vannas prieki kopā ar tēti. Tas ir tikai un vienīgi viņu laiks! Un tik mīlīgas ir tās pieaugušā cilvēka sarunas ar to mazo bērnu!! Vakar sēdēju klausījos un baudīju :) Tētis meitu iesaucis par puķuzirnīti! Un pat līdz asarām acīs priecājas ik reizi, kad mazā atbild viņam ar smaidu! Pēc vannas jau atkal mamma steidz ar silto dvieli pie meitas, lai izvilktu no tās siltās vannītes :P Atveroties pirmo mēnesi, tā izņemšana no vannītes un ģērbšanās vienmēr ar raudāšanu, bet nu esmu iemācījusies viņu pierunāt būt mazliet pacietīgākai! Un cik pārsteidzoši ir tas, cik maz reizēm ir nepieciešams - tikai parunāt! Ak, kaut mēs lielajā dzīvē to vienmēr spētu atcerēties! Tā nu mēs pēc vannas ģērbjamies, mazliet atkal pastaipāmies, lai gan pacietības diezgan maz. apstaigājam mājiniekus, novēlam visiem saldus sapņus, sabučojam un laižam uz guļamistabu. paguļam uz punča pirms ēšanas un tad jau pirms miega kārtīga maltīte! savā gultiņā meitiņa nokļūst ap 11tiem vakarā, kad ir kārtīgi paēdusi! Un tā nu vai nu ar kādu mammas dziesmu vai pasaku, kādu bēbīšiem tīkamo melodiju vai vienkārši mammas roku uz muguriņas laižamies miegā! Jā, viņai ļoti patīk gulēt uz punča. Un tad nu arī lēnā garā no gulēšanas uz sāniņiem pirmajā mēnesī, esam pārgājuši uz punča gulēšanu!
Nu redz, tā nu mēs pavadām dienu! Naktī gan ceļamies tāpat ik pa divām, trim stundām, bet tikai paēdam klusiņām, acis neatverot un turpinām gulēt! Ir bijušas naktis kad ceļas vairāk, ir kad mazāk, bet visā visumā - saprotamies lieliski un vismaz pagaidām visu izdodas sarunāt!
Es pati esmu ieguvusi, laikam jāsaka - atguvusi dzīvesprieku! Es smaidu. Katru dienu - pa īstam, nevis pieklājības pēc! Es esmu atkal sajutusies laimīga! nebija jau līdz šim slikti viss it kā bija kārtībā, bet tik ļoti sajūsminos par to sajūtu, ka esmu vajadzīga! Mani tas tik ļoti piepilda! Tas sasilda, aizkustina.. un tā gribētos, lai šī sajūta nepāriet nekad! Lai gan labi zinu, ka pāries.. bērns augs, viņam vajadzēs lelles, spēles un kleitas.. tāpēc - baudiet mammas, baudiet, līdz pēdējai vīlītei ikvienu bēbīša smaidu un asaru! Tas viss ir tikai un vienīgi tāpēc, ka ir kāds, kurš Jūs ļoti mīl un kāds, kam esat vajadzīga!
Man atkal pienācis laiks teikt lielo palīdzēs manai mīļajai meitiņai, manam mazajam Susuriņam par kopā pavadīto laiku, kas bijis un vēl tikai būs! Paldies manam lielajam dēlam, kurš ir pacietīgs un rūpīgs lielais brālis un paldies arī vīram par to, ka mums esi. Ka esi labākais tētis savai meitai!
Turpināsim augt un mācīties kopā! Jo ne tikai Tev, bet izrādās, ka arī man vēl tik daudz kas ir atkal jāmācās!
Paldies par šiem diviem mēnešiem, kuros Tu man atgādināji, ka par dzīvi ir jāpriecājas!
Mīļās mammas, pastāstiet, kāda ir Jūsu ikdiena ar Jūsu bērniņu un kas ir tas, ko Jūsu bērns ir iemācījis Jums!
*jebkāda veida šajā blogā ievietoto fotogrāfiju kopēšana, pārpublicēšana vai jebkāda cita darbība ar foto un publicēto informāciju ir aizliegta.
Sveicināta 😉
Nu tad tā - ar gulēšānu mums sākumā gāja diezgan grūti. gultiņā nebija pierunājam gulēt! Kā ielika, tā bļāva, vienalga, iemigušu vai nomodā, ļoti nepatika! Mēģināju sēdēt klāt, turēt rociņas, dziedāt dziesmiņas.. negu;ējām paši un mazā arī ne..
Tad sākām domāt, ka nu nevar galīgi pieradināt pie gulēšanas lielajā gultā, izdomājām, ka jāpamēģina pamainit gultinas atrašanā vieta. Jo iespējams kāda ādere apakšā vai kaut kādi enerģiju krustpunkti.. ir, kas par to pasmaida, bet kopš nolikām gultiņu cit'vietā, nebija vairs pilnīgi nekadu problēmu! Kad guļamlaiks klāt, likām gultiņā un meitiņa gulēja kā enģēlits! Un tā li'dz šim brīdim. Viņa ir sapratusi, ka gultiņa ir tā vieta, kur jāčuč 😀 un ja tiešām ir gulēšanas laiks, tad bez liekiem kašķiem arī dodas pie miera! Protams, ir pāris brivdienu rīti, kad paņemam mazo pa vidu no rītiem 😀
Par ēšanu - pašā sākumā arī mums meitiņ ēda ik pec 3,3.5 stundām, tagad ēd daudz biežāk.. jā vidēji ik pēc 2 stundām, jo ir palikusi daudz aktīvāka. Kamēr esmu mājās un nekur nav jādodas, ļaujos viņas ēšanas ritmam, jo mammas pieniņš organismā pārstrādājas daudz ātrāk ,tādēļ arī berniņš grib ēst biežāk nekā pudeļu bēbīši. Ja baro ar maisījumu, tad jau bērninš var pat visu nakti noguēt, bet arī naktī mes ceļamies un ēdam.. tad gan varb;ut noguļ vairāk, kādas 3, max 4 stundas!
Vanniņa arī sākumā bija ne visai, bet ar laiku tas process iepatikās. Tagad jau stabili kādas 10-15 min. dzīvojas pa vannīti.. un lai nebūtu tas krenķis ņemot ārā no vannītes, paskati, vai neceļat taisni, bet vajadzētu caur āniņu, t'pat, vai nav pārāk auksts.. pamēģini sasildīt pirms tam dvielīti un galvenais, runāt runāt run't.. tas s;akumā varbut liekas, ka nepalīdz un ir bezjēdzīgi, tomēr, ja nepadodas, ad pali'dze! Es tagad kā no vannas ārā tā visu laiku runāju runāju runāju! Ja nu gadījumā ir ļoti izsalkusi, tad protams arī runāšana nepalīdz 😛
Saprot tie mazie, saprot 😀 Visu saprot 😀 Reizēm man liekas, ka pat daudz vairāk, nekā mēs domājam!
Lai jauka svētdiena un lai klausa mazais mammu 😀
Viss Jums izdosies 😀
Baudiet 😉
Man likās ļoti dīvaini,ka mazulītis sācis ēst nevis ik pa 3-3,5h kā iepriekš (kas ir pēc grāmatas) , bet gan 2h intervālu.. Šķita ka tas nav normāli, vai arī man pa maz piena- un viņam nepietiek- bet skatos,raksti ,ka jūs arī ik pa 2 h aptuveni ēdat..
Arī es ar lielu interesi sekoju līdzi taviem blogiem, jo mans dēliņš ir par mēnesi jaunāks-līdz ar to interesanti palasīt kā ar visu tiec galā tu, un kas mūs gaida turpmāk 😀
Mani ļoti interesē tā gulēšana- kā lai panāk ka mazais guļ gultiņā? Jo vins man tāds nemierīgs un ļoti vēlas manu tuvumu lai iemigtu ☹
Lasīju ari par vannošanos- nezinu kā tu sarunā ar savu mazo peciņu, bet mans puišuks ,izņemot vinu no silta udentiņa tā kliedz,ka nekādas masāžas un padzīvošanās uz punča nesanāk-ātri vien uzvelkam siltu pidžammiņu un pie krūts, lai nomierinās 😃
Un vēl man šķiet ļoti interesanti ,ka esam vēl tik mazi, bet viņš jau kādu laiku atpakaļ sācis ļoti intensīvi turēt un celt galviņu, ik pa brīdim uz manām smieklīgajām intonācijām iesmejās ..tas ir tik smiekligi 😀) un ari tas,ka viņš ļoti pēta visu, un seko līdzi tad ja es paeju malā, vai ja kustinu mantiņu pa labi un pa kreisi..bet saka taču ka tik maziņi vēl īsti neko nredz un nesaprot?? 😀
Jā. Tas mūs mammas padara par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. 😀
Tici man. Īsti nekādas vainas nav, tik vien kā nezina un nedaudz bailes. Tā spēja saprast jau ir iekšā mums visām tik jautājums, kad viņa iznāk ārā. Ja man kāds tā pirms mēneša būtu teicis, sūtītu viņu pāris mājās tālāk, tagad kad tas ir aiz muguras - smaidu par to, kas bijis :p
Liene- liels paldies par Jūsu rakstiem.
Mans dēliņš ir mēnesi jaunāks, līdz ar to es tiešām ar interesi sekoju līdzi gan ierakstiem, gan raidījumam. Un Jūs spējat mazliet nomierināt. Šobrīd esam tajā stadijā- kalni un lejas, vaina vēl nav atrasta 😃
Nevaru sagaidīt to smiesanos balsī. Un tad jau lēnā garā tiksim ari līdz citiem bēbīšu jaukumiem ;P
Ja par PNS. Cenšos par to nedomāt,bet pavisam par to neaizmirstu. Pagaidām galviņu vai nu uz vienu vai uz otru sānu, bet cītīgi groza. Skatīsimies kā būs tālāk.
sveicieni ari Jums jubilejā 😉 tad nu lai mammai netrūkst izdomas 😉
Paldies liels 😀 Tas pats, vai kas līdzīgs tad nu gaida arī mūs 😀
Paldies, paldies par labiem vārdiem. 😀 Trāpīji 10iekā. Šis jautājums tirda arī mani. Pāris detaļas saskatu no abiem, bet kopumā šķiet, ka līdzīga pati sev 😛
Ak je,sie burvigie smaidini. Ka man vini fascine. Tiesam laiks skrien veja sparniem
Smaida meitiņa šobrīd tiešām daudz. Es jau tik priecājos 😀Cik apmēram stundas dienā jūs guļat? Un ko darāt, kad esat nomodā?
Varētu būt, ka manējais, jā 😀
tiešām izbaudi to kamēr mazais ir tik maziņš , jo tas laiks tik ātri paiet.
vai tik lielais brālis nemācās Majoros?
es vienu dienu viņu redzēju, staigājam pa Majoriem.