Vitamīni un minerālvielas. Ar ko noteikti pabarot gaidāmo mazuli?

Gluži saprotama ir topošās māmiņas vēlme, lai mazulis saņemtu visu, kas nepieciešams viņa veselīgai attīstībai. Tomēr kādām minerālvielām un vitamīniem grūtniecei patiešām ir jāpievērš īpaša uzmanība, plānojot savu ēdienkarti un izvēloties uztura bagātinātāju?

“Lai gan topošās māmiņas kļūst aizvien labāk informētas par to, kas nepieciešams pilnvērtīgai augļa attīstībai, joprojām pastāv dažādi mīti, kas daudzas mulsina, bet dažas sievietes pat pārliecina par to vai citu patiesību, tādēļ ir svarīgi tikt skaidrībā, kādas minerālvielas un kādi vitamīni grūtniecei ir noteikti nepieciešami un kā to visu uzņemt, lai ieguvēji būtu abi – gan mamma, gan mazulis,” teic ginekoloģe Karlīna Elksne, Veselības centru apvienības ginekoloģijas dienesta vadītāja.

Izplatītākie mīti

·      Grūtniece visu var uzņemt dabīgi, vitamīni ir tikai mārketings un ķīmija.

·      Visām grūtniecēm obligāti jālieto vitamīni.

·      Grūtniecības sākumā noteikti jālieto kalcija tabletes.

·      Grūtniecības sākumā obligāti jālieto magnijs.

Zelta trijotne

Karlīna Elksne teic, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) grūtniecības laikā iesaka absolūti nepieciešamo trijotni – folijskābi (Latvijā dienas deva – 400 µg jeb mikrogrami), jodu (150-200 µg mikrogrami dienā) un D vitamīnu (dienas deva – 800–1000 SV/d – starptautiskās vienības dienā), turklāt tos būtu vēlams lietot, jau vismaz trīs mēnešus pirms bērniņa ieņemšanas, plānojot grūtniecību.

“Rekomendācijas par grūtniecēm nepieciešamajiem vitamīniem vienlīdz attiecas uz visiem četriem gadalaikiem. Variācijas varētu būt vienīgi D vitamīna lietošanā (un tikai tad, ja sieviete nav riska grupā) – ja tā līmenis ir pietiekams, vasarā D vitamīna devu varētu samazināt. Folijskābi noteikti jālieto pirmajā trimestrī (no 14 nedēļās var nelietot), bet jods un D vitamīns – visu grūtniecības laiku. Ja grūtniece ir vegāne vai svaigēdāja, visā grūtniecības laikā ir jālieto arī B12 vitamīns.”

Folijskābe

“Folijskābe nepieciešama mātes asins šūnu veidošanai, DNS sintēzei, augļa, placentas augšanai, augļa muguras smadzeņu attīstībai. Pietiekams folijskābes daudzums var novērst līdz 46% nervu caurules defektus, savukārt folijskābes trūkums saistīts ar ierobežotu augļa attīstību, priekšlaicīgām dzemdībām un zemu dzimšanas svaru. Folijskābe arī mazina šūnu nejutīgumu pret insulīnu, kad enerģijas avots – glikoze – ar insulīna starpniecību būtu jānogādā šūnās,” skaidro ginekoloģe.

Kā uzņemt?

Folijskābi pietiekamā daudzumā uzņemt ar uzturu ir gandrīz neiespējami – būtu jāēd milzīgs daudzums zaļumu ik dienu. Tātad – ar pārtiku var tikai daļēji nodrošināt organismu ar folijskābi. To satur, piemēram, zaļie lapu salāti, bietes, brokoļi un pākšaugi. Tomēr pietiekamai dienas devai grūtniecības laikā (un pirms tās) ir jāuzņem 400 µg/d folijskābes.

D vitamīns

Latvijā pietiekams D vitamīna līmenis organismā nebūt nav izplatīta parādība – vairumam cilvēku tas ir pazemināts un nereti pat kritiski zems. Grūtniecības laikā šim rādītājam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo māmiņas pietiekams D vitamīna līmenis ir nepieciešams mazuļa kustību un balsta aparāta, galvas smadzeņu un imūnās sistēmas attīstībai. Savukārt nepietiekamība var negatīvi ietekmēt bērna kaulu augšanu, radīt ilgtermiņa kaulu veselības traucējumus neatkarīgi no tā, cik labi bērns tiek aprūpēts pēc piedzimšanas.

“D vitamīna deficīts palielina dažādus riskus – iespējama, piemēram,  bērna augšanas aizture, zems dzimšanas svars, jaundzimušā krampji, sirds un asinsvadu slimības, 1.tipa cukura diabēts vai vēzis tālākajā dzīvē. Māmiņai D vitamīna deficītu saista ar priekšlaicīgu dzemdību, imūnās sistēmas disfunkcijas, bakteriālās vaginozes paaugstinātu risku,” teic VCA ginekoloģe Karlīna Elksne. Riska grupā ir sievietes, kuras maz laika pavada ārpus telpām, uzturā nelieto zivis, grūtnieces, kurām ķermeņa masas indekss ir lielāks par 30kg/m2.

Kā uzņemt?

D vitamīnu ir samēra grūti uzņemt ar pārtiku, tomēr to satur zivis, piens, sēnes. Pietiekošu D vitamīna līmeni vasaras periodā (no aprīļa līdz septembrim) var nodrošināt uzturēšanās saulē trīs reizes nedēļā aptuveni 20 – 30 minūtes. Ieteicamā D vitamīna dienas deva grūtniecēm ir 800-1000 SV/d.

Jods

Svarīgi sākt lietot jodu, jau plānojot grūtniecību. Ja sieviete grūtniecības laikā uzņem jodu pietiekamā daudzumā, tas sekmē vairogdziedzera hormonu sintēzi, bērniņa nervu sistēmas un garīgo attīstību, nervu sistēmas koordinētu darbību, vēlāk – normālas izziņas un uzvedības funkcijas.

Kā uzņemt?

Jodu daļēji var uzņemt ar pārtiku, to satur, piemēram, zivis, piena produkti, jodētais sāls. Tomēr pārtika nenodrošinās pietiekamu joda dienas deva, kas ir 150 līdz 250 µg. Maksimālā pieļaujamā deva ir 600 µg dienā.

Ja grūtniece lieto multivitamīnu preparātu, kas satur nepieciešamo joda daudzumu, tad papildus joda preparāts nav jāuzņem.

 

Kā ar citiem vitamīniem?

C vitamīns

Neskatoties uz to, ka C vitamīnu parasti iesaka teju ikvienam rudens ziemas sezonā vīrusu infekciju profilaksei, ja grūtnieces ēdienkartē ir daudz svaigu augļu un dārzeņu, tad papildus lietot C vitamīnu nav nepieciešams.

Kā uzņemt?

Labs C vitamīna avots ir kāposti, upenes, paprika, tomāti, brokoļi.

Kopējais nepieciešamais C vitamīna daudzums ir 55 mg dienā.

A vitamīns

A vitamīns nepieciešams mazuļa ādas un gļotādu, kaulu un zobu, redzes un imūnās funkcijas attīstībai. A vitamīna deficīts ir nevēlams, savukārt pārāk lielas A vitamīna devas (3000 µg vai 10 000 SV) ir teratogēnas jeb izraisa nedzimušā bērna attīstības anomālijas.

Kā uzņemt?

Produkti, kas satur A vitamīnu, ir, piemēram, olas, siers, burkāni.

Nav ieteicams lietot aknas un aknu produktus, nerekomendē zivju eļļu.

E vitamīns

E vitamīns ir nozīmīgs antioksidants, kas nodrošina augļa veselu šūnu veidošanos un attīstīšanos, pasargā no toksīnu iedarbības. “Tomēr, ja uzturs ir vispusīgs, nedrīkst pārspīlēt ar E vitamīna devas uzņemšanu. Specialisti diskutē par E vitamīna iespējamo toksicitāti grūtniecības laikā. Dati liecina – ja uzņem vairāk vitamīna nekā ir rekomendēts, tas saistīts ar dzemdību komplikācijām un sirds un asinsvadu slimību risku bērnam,» skaidro ginekoloģe.

Kā uzņemt?

Ieteicamais vitamīna daudzums grūtniecības laikā 15 mg dienā.

E vitamīnu satur augu eļļas, pilngraudu produkti, sēklas, rieksti.

Omega

Pētījumu dati ir pretrunīgi – ir gan tādi, kas apgalvo, ka omega neaizvietojamās taukskābes jālieto papildus, gan tādi, kas saka pretējo. Karlīna Elksne norāda: “PVO nav noteikusi, ka omega grūtniecēm būtu jālieto papildus, tiesa, ar nosacījumu, ka grūtniecei ir pilnvērtīgs uzturs, kas satur arī omega taukskābes. Lai vai kā – ja grūtniece izvēlas lietot omega taukskābes papildus, labāk ne ar zivju eļļu, bet citiem omega saturošiem uztura bagātinātājiem.”

Kā uzņemt?

Ēdot avokado, riekstus, treknas zivis. Jūras zivis gan ēdienkarte jāiekļauj piesardzīgi, jo tās var saturēt dzīvsudrabu, tādēļ nav ieteicams tās ēst biežāk kā reizi nedēļā (savukārt, ja ir runa tikai par omega uzņemšanu ar zivīm, tad reize nedēļā, protams, ir par maz).

Svarīgie mikroelementi

Dzelzs

Dzelzi nav nepieciešams lietot katrai grūtniecei, bet tikai tai, kuras organismā dzelzs patiešām trūkst, to apstiprina analīžu rezultāti. Tāda gadījumā, sekojot stingrām vadlīnijām, ir jāuzsāk anēmijas terapija. Citā gadījumā papildu dzelzi neiesaka, jo, to lietojot novērotas biežas blakusparādības, piemēram, gremošanas sistēmas problēmas (slikta dūša, aizcietējumi), tāpat ir novērota arī zobu iekrāsošanās.

Kā uzņemt?

Svarīgi dzelzs preparātu lietot pareizi. Starp dzelzs preparāta un kalciju saturošu produktu lietošanu vajadzētu ieturēt vismaz divu stundu pauzi.

Dzelzs uzsūkšanos kavē kalcijs, kalciju saturoši produkti, kafija, tēja. Dzelzs uzsūkšanos uzlabo C vitamīns, tāpēc dzelzi var lietot ar svaigi spiestu apelsīnu, greipfrūtu vai dzērveņu sulu.

Dzelzi satur gaļa, zivis, dārzeņi, pilngraudu produkti.

Magnijs

Nav obligāti papildus jālieto grūtniecības laikā, bet tikai pie noteiktām indikācijām, piemēram, kāju muskulatūras krampjiem. Dažkārt magniju nozīmē, ja grūtniecības sākumā ir velkošas sajūtas.

Ja grūtnieces uzturs ir daudzveidīgs, parasti magnija deficītu nenovēro.

Kā uzņemt?

Magniju satur tumši zaļie lapu salāti, pākšaugi, rieksti, pilngraudu produkti.

Kalcijs

Kalcija biopieejamība organismā ir lielā mērā atkarīga no D vitamīna līmeņa. Biežāk papildu kalcija uzņemšana ir nepieciešama atkārtotas grūtniecības gadījumā, kā arī riska grupas grūtniecēm, piemēram, pusaudzēm.

Kā uzņemt?

Kalcija avots ir piena produkti, augu pieni, brokoļi, pākšaugi.

Rekomendētā kalcija dienas deva grūtniecēm ir tāda pati kā jebkurai sievietei – 1000 mg.

Grūtnieču polivitamīni

Speciālie grūtnieču vitamīni satur vitamīnu un minerālvielu kompleksu. “Polivitamīnu sastāvā parasti gan folijskābe, gan jods ir pietiekamās devās, taču, piemēram, D vitamīna ir par maz, tādēļ tas ir jālieto papildu. Kompleksie vitamīni būs noderīgi riska grupas sievietēm – ļoti jaunām grūtniecēm, tām, kuras gaida dvīņus vai sievietēm, kam ir blakusslimība vai atkarība, ka arī tām, kuras nelieto pilnvērtīgu uzturu. Riska grupā ir arī sievietes ar aptaukošanās problēmu, jo tādā gadījumā mātes organismam ir palielināta vajadzība pēc uzturvielām, līdz ar to pietiekamu uzturvielu daudzumu bērnam tas nespēj nodrošināt,” skaidro Karlīna Elksne un piebilst, ka tad, ja vitamīnu kompleksu lieto grūtniece bez minētajām indikācijām, tas, protams, nenodarīs neko sliktu. Ir veikti pētījumi par to, vai polivitamīnu lietošanai grūtniecības laikā ir tieša saistība ar pārāk lielu jaundzimušā svaru, taču tā nav bijusi nozīmīga.

Ginekoloģe iesaka topošajām māmiņām obligāti lietot zelta trijnieku – folijskābi, jodu, D vitamīnu – un, tikai tad, ja ir individuāli nepieciešams, pievienot vēl kādu mikroelementu vai vitamīnu.

Ko iesaka ņemt vērā farmaceite?

Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone teic, ka gandrīz visu polivitamīnu sastāvā ietilpst D, E, C, B grupas vitamīni, folijskābe un pantotēnskābe, dzelzs, selēns, jods, kālijs, varš un zivju eļļa. Ļoti retos gadījumos pievienots hroms, molibdēns un beta karotīns. Tikai dažos uztura bagātinātājos grūtniecēm ir atrodams A vitamīns, un tam iemesls ir ārstes minētie riski.
“Apskatot 10 populārākos uztura bagātinātājus grūtniecēm vai barojošajām māmiņām, jāsecina, ka D vitamīna deva tajos ir no 5 µg (200 SV) līdz 15 µg (600 SV). Tātad – D vitamīnu noteikti ir nepieciešams uzņemt papildus.

Ja grūtniecei konstatēta anēmija jeb dzelzs deficīts, ar polivitamīniem var nepietikt, jo kompleksajos vitamīnos dzelzs ir no 5 līdz 27 mg, taču grūtniecības laikā ieteicams uzņemt 30 mg dienā. Protams, kalcijs var samazināt dzelzs uzsūkšanos, tāpēc jāpievērš uzmanība, vai vitamīnu sastāvā ir arī kalcijs.

Polivitamīnu sastāvs ir plašs un tie labi noder, ja lietošanai ir profilaktisks mērķis. Taču, ja topošai māmiņai ir konstatēts kāda vitamīna vai minerālvielas deficīts, to nevarēs novērst, lietojot tikai vitamīnu un minerālu kompleksu,” apstiprina „Mēness aptiekas” farmaceite