Vēstulītes Miķelim. 15. nedēļa

09.04.2016

Sestdienu sākam ar pastrādāšanu un dodamies visi uz Siguldu! Kamēr es skrīnēju vēnas, tikmēr tētis aizbrauc pamakšķerēt .. lai jau pēcpusdienā ap 16iem mani savāktu un mēs brauktu mazliet paciemoties uz Ieriķiem, pie manas vecāsmammas! Viņa, kā parasti, cienā ar visādiem labumiem un kafiju, es kārtīgi pamielojos – par tevi arī :)

10.04.2016

Svētdienas ir brīnišķīgas dienas, lai atpūstos un darītu neko! Citreiz, mēģinot atcerēties ko tad īsti es darīju pagājušajā svētdienā, nonāku pie atziņas, ka neatceros ko darīju  Bet dažreiz tieši tās svētdienas ir vislabākās, kad tiek darīts – nekas! :)

Brīžiem uznāk sajūta, ka negribu tik daudz strādāt, gribu vairāk atpūsties, gribu, lai mani vairāk lutina, gribu, lai mani žēlo .. bet labi, ka brīžiem. Uznāk un pāriet!  Jo patiesībā jau arī daudz vieglāk ir dzīvot un iet uz priekšu ar apziņu, ka ir lietas, kas jāizdara un vispār jau vecais, labais teiciens darbojas – jo vairāk jādara, jo vairāk padara! Un nekādas čīkstēšanas vairs!

11.04.2016

Šodien it kā ir viena no tām nelāgajām dienām, kad mani ir skārusi dežūra, bet ir arī labā ziņa, ka tai pa vidu jāiet lasīt lekcija, līdz ar to ātrāk beigsies. Tagad jau tās dežūras vairs nav pat īsti vārda “dežūra” cienīgas, jo ir no 8 – 20iem, ņemot vērā, ka pa vidu vēl lekcija un vēl tomēr arī pusdienas jāēd, tad pavisam mazsāpīgi un ātri paiet!

12.04.2016

Šodien mūsu ģimenītei liela diena – braucam uz Salaspili pie notāra, lai slēgtu laulību līgumu, he he. It kā no viena puses jocīgi – tāda sajūta, ka šķeļam uzticēšanos, vienlīdzību utml īpašības ģimenē, bet no otras puses – tā ir pilnīgi normāla padarīšana mūsdienās un nedaram to tāpēc, ka būtu žēl sava manta priekš otra, bet gan tāpēc, lai dzīvoklis būtu uz mana vārda un šobrīd neskaidrais tava tēta stāvoklis galvotāja lietā vienā jaukā dienā nespētu skart dzīvoklīti, kurā tu, pingvīnēn, izaugsi! Bet, turpinot par lielo došanos pie notāra .. atprasos no darba, tavs tētis izraujas no darba, aiztraucamies līdz Salaspilij un .. tava tēta pasei beidzies derīguma termiņš!!! Cik es biju dusmīga!!! Pinkšķēju pusi atpakaļceļa aiz tās bezspēcības, ka neko jau nevar izdarīt, bet ātrāk vajadzēja to papīru dabūt .. ehh.

13.04.2016

Tāda pavisam nostaļģiska diena – pēdējā lekcija sporta akadēmijā .. kas zina vai kādreiz šeit atgriezīšos! Atceros pirmo gadu, cik daudz laiku pavadīju gatavojot lekcijas, arī pati uzsūcot tās zināšanas, tajā pašā laikā pieredze vēl neliela, bet jau jāstāsta studentiem par to, kā visa teorija darbojas dzīvē.. Tādā ziņā šis gads bija daaaaudz vieglāks, jo likās, ka jau daudz labāk orientējos tieši praktiskajā pusē – gan slimnīcu un ambulatoro iestāžu sistēmā, gan tajā ko kurā izmeklējumā labāk redzēt .. domāju, ka izdarīju labāko, ko spēju un stāstīju visu, ko zinu, pie tam pašai patika un arī tevī, pingvīnēn, kāda kripatiņa skolotāja gēna, iespējams, iedzims :)

14.04.2016

Kārtējā poliklīniku diena ir klāt, tikai šoreiz atšķirība tāda, ka vēl jāpaspēj uz Salaspili pie notāra (jā, jau atkal :)). Tavs tētis diezgan veikls zēns, paguvis jau uztaisīt jaunu pasi, paņēma šodien brīvdienu, atbrauca man pakaļ uz Vc4 un pa taisno šāvāmies pie notāra. Beidzot tās lietas tika nodarītas līdz galam un nu mums oficiāli ir dalīta manta! Kaut gan jocīgi sanāk no tā likuma puses – it kā uztaisam papīru, kur mans ir mans un tēta ir tēta (izņemot Tevi, hehe), bet ja nu ar mani kas gadās (tfu tfu tfu), tad mana manta (man vēl nemaz nav mantas, atkal – he he ), paliek vienādās daļās bērniem un tētim :). Bet tas labi, tas liek justies mazliet mazāk “vainīgiem” par tādu jocīgu soli kā laulību līgums! 

15.04.2016

Piektdienas ir foršas dienas, liek justies vēl labāk kā katru dienu :). Runājot par to kā es jūtos – brīnišķīgi! Prieks būt stāvoklī. Lielais nelabumu bubulis, es gribētu teikt, ka aizgāja man garām ( tikai ar pašu astes galiņu skarot vakaros ), rijības mānija vēl nav sākusies un arī sirsniņa palikusi mazliet mierīgāka, jo pirmais trimestris ir cauri un esam ielēkuši nākamajā laivā :) Vēl, protams, dikti, dikti gribas uzzināt kas tur dzīvojas pa manu punci un ehh, kā gribētos jau sajust! Pat nespēju iedomāties kā tas varētu būt ..