Vecāku skoliņa un ''drīz jau bus klāt'' laiks

Esot starp 33/34 nedēļu, piezogas neliels satraukums! Lielās dzemdību bailes daudz maz ir pārgājušas, jo Vecāku skoliņas nodarbības salika pa plauktiņiem nezināmo, tomēr kaut kas iekšā sēž! Tā lielā vēlme beidzot satikties! 

Nu tad par to, kas skaidrs un to, kas vēl nezināms! 

Mēs ar vīru beidzot daudz maz ieviesām skaidrību bērniņa drēbīšu jautājumā un tad nu pirmās drēbītes, ko ņemt līdzi uz slimnīcu, ir smuki - 50 reizes izcilātas, izskatītas, apjūsmotas utt utt.. bet nu saliktas, lai būtu gatavas ietērpt bebuku! Njā, bez vecāku skoliņā iedotā saraksta galā diez vai būtu tikuši :) Gāju vēl pie vīra mammas ieviest skaidrību par to, kurš tad īsti bija kurš - rāpulītis, lācītis, bodijs, jo pēkšņi pārņēma izmisums un nespēju vairs nevienu atsķirt! 

Kā mums gāja ar ratu izvēli, varat noskatīties video. Bijām veikalā BabyVest un rīt beidzot vedīsim jauno transportlīdzekli mājās! Es jau apmēram iedomājos, kā pavadīšu vakaru, stumdot ratiņus uz priekšu un atpakaļ pa pagalmu! :) 

Šobrīd tur vēderā ļoti izteiktas kustības :) pašu pārņēmis patīkams satraukums, tad nu arī vēdera iemītnieks arī liek par sevi manīt :) 

Līdzīgi, nē patiesībā tik pat aktīvi, bebuks piedalījās arī visās Vecāku skoliņas nodarbībās.. Līdz ko sēžot ērtajā pufā un klausoties lekcijā sāku mazlietiņ atslābt un laisties tādā nelielā snaudā ( jā, piedodiet, nodarbību laikā, pāris reizes gandrīz aizmigu, katru rītu vēl uz darbu ceļos 5os no rīta), Superbēbis kā tāds modinātājpulkstenis lika sevi manīt un neļāva man aizmigt:) Jādzird taču viss, ko stāsta :) 

Jā, diezgan daudz no stereotipiiem atbrīvoja Diānas Zandes lekcija par krūtsbarošanu! Man līdz šim likās, ka esmu mamma, kurai nav piena, lai barotu bērnu - njā, tieši to pirms 10 gadiem man visādas gudras tantes sastāstīja un es, protams, - noticēju! Tagad sirdī ir miers un es zinu, ka varēšu bēbīti barot pati! 

Visjautrākās, protams, lekcijas, kurās jāsāk vingrot kopā ar vīru! Brīnišķīga pasniedzēja, nu labi, kāda pasniedzēja -  vārda māsa Liene, pasniedza pēdējās divas nodarbības par vingrojumiem, pozām, elpošanu, dzemdībām  - nu un saprotams, ka pēdējā nodarbība, kurā varēja ar vīru kopā pavingrot, bija visjautrākā :) Sākot jau ar domām, mirklī, kad abiem kopā cieši, cieši sakļāvušiem jāapļo gurni un jādara tas daudz izteiksmīgāk, nekā vēlos vakaros mājās :) Sārti vaigi un mulsums :) Varbūt, ka es vienīgā tāda, kurai domas tajā brīdī aiznesās, nevis uz pirmsdzemdību palātu, bet gan uz mājām :P :D un beidzot ar aizkustinošu elpošanu vienā ritmā.. Tad gan - tāda sirreāla sajūta, ka abi kļūstam par vienu..

Ir vecāki, kuri noteikti gana zinoši un var iztikt bez Vecāku skoliņām un nozares speciālistu lekcijām un ieteikumiem, bet, manuprāt, tas iedod to papildus labo sajūtu, kad vari paņemt to, ko Tev dod un salikt pa plauktiņiem to, kas vēl izmētāts! 

Un par vienu veselu jau kļuvām, vai cik sen - pirms daudziem gadiem, kad viens otrā ieskatījāmies! Nu un tagad tā tauriņu sajūta beidzot ir materializējusies un nu jau kā 8 mēnešus kutina manu vēderu no iekšpuses :) 

Bērziņu ģimene saka paldies visiem vecāku skoliņas pasniedzējiem un parējiem topošajiem vecākiem - mums patika šīs četras nodarbības pavadīt ar Jums kopā :) No mulsuma un neziņas sākumā, mēs tikām līdz zināšanām un smiekliem beigās ;) 

Gaidīt ir tik forši - bet gaidīt ar prieku!  uhh :) tādēļ, uzvelku savas prieka bikses, paceļu gaisā kājas un - lidoju :) patīk :) dalos :) baudu :) 

un varu atļauties īgņoties :P :)  - jo esmu taču stāvoklī :))