Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vai grūtniecību "jāslēpj"?
14. Mar 2015, 21:51
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Šis blogs tapis iedvesmojoties no māmiņas bloga,kas gaida 3. bēbi.
Aizdomājos par to grūtniecības zināšanu un paziņošanu citiem(radiem, kādam draudzenei).
Kad gaidīju 1. bērnu, to prieku nevarēju noturēt sevī. Pastāstīju mammai(priecājās), omei(šokējās), otrai omei(izbrīnīta jautāja vai es augstskolu negrasos pamest). No šodienas skata punkta domāju priekš kam es tā darīju. Vienīgā priecājās līdzi mamma. Kad būs pieteicies otrs, jau tagad zinu, ka to savu prieku turēsim ģimenē, jo citi , lai arī tuvinieki, vienmēr "labāk zina", kas un kā-tad mājvieta pa mazu, tad jau rūpes par 1. bērnu, un tad vēl citu iedomas, kas man būtu jādara un ar ko jānodarbojas.
Nu es jau nesaku, ka tā vajag darīt visām. Manā gad. bija tā, ka to bija ļoti grūti noslēpt, jo bija pamatīga toksikoze. Nolīst vientulībā arī ne vienmēr varēju. Tāpēc izvēlējos pateikt, lai nesāktos minēšanas pa kaktiem.
ar nelūgtiem padomiņiem un viedoklīšiem cīnījos tāpat kā tad, kad vairs neko nevar noslēpt 😀 Ko laidu gar ausīm, kam atbildēju ko šausmīgi pieklājīgi sarkastisku, kam atkal pati uzprasījos uz padomiem - skatoties pēc apstākļiem un cilvēkiem.
Noteikti neteiktu, kamèr nebûtu acîmredzami. Nekad nevar zinàt, kà viss var attîstîties.. Un ja nu nav viss tik rožaini un skaisti un grûtniecîba pàrtrûkst?
var jau gadīties tā, ka labāk ir pateikt, nekā atstāt iespējas baumām, klačām un spekulācijām no sērijas "ir, nav, a kāpēc nesaka, mož slikts kaut kas".
Mūžīgi tāpat to nenoslēpsi, kaut kad jau pamanīs. Ar nelūgtajiem padomiņiem un viedoklīšiem jācīnās citādāk.
es gan esmu par to, ka pirms 12. nedēļas nav ko daudziem stāstīt (es pat nebūtu mammām teikusi, ja vien nebūtu toksikoze, ko nevarēju noslēpt; jo bija problēmas un negribēju mammām liekus satraukumus), bet tā ir pilnīgi personiska lieta, un, kā gribas, tā jādara.
Es ari neteicu pa labi un pa kreisi.vienkarsi tie pasi tuvakie izbesija ar savu attieksmi.
atceros,kad biju kazas,jauna ligava bija stavokli(puncis vel nebija),un jau cilveks pec sejas vaibstiem zileja,ka vinai jau noteikti bus dels.redz muma visiem dzimta(iznemot manu gimeni)dzimst deli.protams,ka piedzima meita.tas ari tads faktors,kas besi.
Par otro bērnu mēnesi neteicām gandrīz nevienam, jo bija hormonus jāpadzer, par pirmo gan tuvākajiem paziņojām ļoti ātri. Jo negribējās melot, kāpēc nedzeru alkoholu, ja piedāvā, kāpēc uzvedos neraksturīgi mierīgi utt. Māņticība ir galvā. Un tai ir liels spēks.