Tiekam pie bēbīša: Jeļenas stāsts

Neauglība ir jautājums, ar kuru saskaras daudzi pāri, taču nereti tas tiek izsāpēts klusībā ģimenē, par to nestāstot citiem. Jo sāp…

Māmiņu Klubs, gaidot 6.februāra TV raidījumu, kura tēmu epicentrā atradīsies jautājums par neauglību, aicina ikvienu ģimeni, kura saskārusies ar grūtībām ieņemt bērniņu, dalīties ar savu stāstu.

Māmiņu Klubam savu stāstu par ceļu līdz bēbītim uzticējusi Jeļena, kura teic, ka šogad apritējuši jau 9 gadi, kopš ar vīru cenšas tikt pie bērniņa. “Šie deviņi gadi bijuši mokpilni, emocionāli, dusmu un vilšanās pilni, skumīgi. Ja godīgi, izjutām skaudību, skatoties uz citiem laimīgajiem vecākiem,” atzīst viņa.

Kad pārim nav gadu izdevies tikt pie bērniņa, viņi vērsušies dažādās Latvijas neauglības ārstēšanas klīnikās, kur veikti dažādi izmeklējumi, tostarp laparoskopiska operācija, tika izārstēta endometrioze, taču bērniņš, neskatoties uz to, ka vīra spermogrammas rezultāti bijuši labi, tā arī nav pieteicies. Jeļena nodomājusi, ka vaina ir viņā: “Šī doma dzīvoja man galvā deviņus gadus! Dienu no dienas jutos nepilnvērtīga, neizdevusies, jo nespēju piepildīt vīra cerības, kaut arī viņš nekad nebija uzstājis un bija ar mieru visu mūžu dzīvot kopā bez bērniem.” Jeļenas dzīvi piepildījuši ceļojumi, jauns darbs, viņa arī iestājusies vizāžistu kursos, prātojot, ka tagad visa dzīve pieder tikai viņai, tāpēc var atļauties būt egoiste.

Tomēr trīs iesaldētie embriji klīnikā Jeļenai nav devuši mieru: “Nolēmu, ka jāsaņemas un jāpabeidz lieta līdz galam. Vai nu ir, vai nav!” Viņa nolēmusi nomainīt klīniku un ārstu. Jaunajā klīnikā bijusi atšķirīga ārstēšanas taktika. Sekojis ERA tests, histeroskopija ar polipu ekscīziju un turpmāku hiperplāzijas ārstēšanu, un ieplānota 4. medicīniskās apaugļošanas reize. “Gāju uz pilnu banku,” saka Jeļena, piebilstot, ka tā rīkojusies, lai zinātu, ka ir izdarījusi visu iespējamo, tādējādi attaisnojot savu eksistenci, un neizdošanās gadījumā atlaistu šo domu un varētu dzīvot laimīgu dzīvi sev.

Aizvadītā gada 21.septembrī asins analīzes pirmo reizi mūžā apstiprinājušas grūtniecību. “Pirmo reizi mūžā grūtniecības testā ieraudzīju, kā izskatās divas strīpiņas,” priecīgi stāsta Jeļena, piebilstot, ka ar vārdiem nav aprakstāms tā brīža prieks, laime, reizē arī šoks un pateicība augstākajiem spēkiem.

Līdz ar pozitīvo vēsti Jeļenai vajadzēja pārkārtot savu dzīvi – nomainīt darbu, sakārtot galvu. Viņa sākusi apgūt jaunu profesiju.

Šobrīd rit grūtniecības 23.nedēļa. Kā atzīst Jeļena, pārbaudījumi viņas dzīvē turpinās, taču viss notiek. “Es drīz varēšu sevi lepni saukt par mammu,” priecājas viņa.

Jeļena mudina arī citus pārus nepadoties, taču atcerēties, ka skrējienā pēc savas ilgi gaidītās atvases nevajag aizmirst arī pat sevi. Par sevi, mīļo, par savu dzīvi, par saviem priekiem. Darīt dzīvē to, kas patiesi sagādā prieku.

Ja arī tu esi saskārusies ar neauglību, uztici mums savu stāstu!