Ticēt zvaigznēm!

Ticēt zvaigznēm!

16. Jan 17:19 Kazimiera Kazimiera

Ticēt zvaigznēm!

Esmu viena no tām laimīgajām mammām, kas savu bērnu sagaidīja Latvijas simtgadē! Kaut arī sākotnējais dzemdību datums bija plānots šāgada janvāra sākumā, bet vēlāk tomēr 31.decembrī, mana mazā princese sevi pieteica neilgi pirms Ziemassvētkiem. Protams, esmu laimīga par šo sakritību, kaut arī tas nepavisam nebija noteicošais faktors.

Meitiņas dzimšana, kas ir jau trešais bērns mūsu ģimenē, stiprināja manu pārliecību, ka nereti ir jāļaujas dzīves notikumu plūsmai, nemēģinot perfekti izplānot mūsu dzīvi, esot mammai, dzīvesbiedrei, sievietei, veiksmīgai biznesa lēdijai, meitai, māsai, draudzenei… Uh, galva iet riņķī no lomām, vai ne?

Ne vienmēr bērns piesakās tad, kad mēs to vēlamies vai esam vienkārši iecerējušas, jo konkrētajā laikā mums tā ir ērtāk. Kur nu vēl precīzi zināt datumu, kad gaidāma bērniņa dzimšanas diena (ja vien tam nav kādi īpaši medicīniski apstākļi). Un tas ir lielākais brīnums, kam es no sirds novēlu ļauties!

Lūk, es savā galvā jau gadiem plānoju: “Es varu vēlreiz palikt stāvoklī, lai starp maniem bērniem būtu neliela gadu starpība.” Tomēr dzīvē viss notiek savādāk. Paiet laiks, atkal darbi, skriešana, rūpes, sasniegumi, zaudējumi, ikdiena, svētki… Tad atkal šādas domas, jo ir pārmaiņas darba dzīvē, man kļūst vairāk brīva laika un varbūt tagad vēl vienu atvasīti. Bet atkal realitātē viss ir savādāk. Pienāk 2018.gada pavasaris un mans grūtniecības tests ir pozitīvs! Laime, protams, pāri malām. Jāatzīst – arī bažas: “Kā, tiešām tagad, kad karjeras dzīve atkal uzņem apgriezienus, plānoti komandējumi ārpus Latvijas un vispār dzemdības Vecgada dienā?” Manā darbības jomā uzņēmējiem decembris ir pats “karstākais” darba laiks – ražošana, pasūtījumi, svētku un korporatīvas dāvanas!!! Dāmas, mieru, tikai mieru! Viss ir iespējams! Protams, konkrētajā situācijā nosakot prioritātes, tomēr iespējams!

Lielajā notikuma dienā, vēl pati neko nenojaušot, vecāko bērnu aizvedu uz skolu, pati pie stūres aizbraucu uz skaistumkopšanas salonu, nopirku sev jaunu sporta tērpu, aizgāju uz kafejnīcu, ieēdu pusdienas… Vispār plāni tai dienai man bijuši vēl un vēl. Bet taisnība tam spārnotajam teicienam krievu valodā “человек предполагает, а Бог располагает” (tulk. – cilvēks plāno, bet Dievs īsteno). Kafejnīcā izdzerot pēdējo sulas malku, sapratu, ka man sākas dzemdības! Protams, sirdī tai mirklī lavījās uztraukums, ko nu darīt, jo esmu viena pati ar automašīnu prom no mājām. Neko, ieelpoju, izelpoju, piezvanīju vīram, noglaudīju punci un sarunāju, ka līdz mājām mierīgā garā man ir jātiek. Lēnām aizbraucu līdz mājām, kur mani jau gaidīja aizelsies vīrs, un tai pašā dienā Jūrmalas slimnīcā man piedzima meitiņa! Tā, noslēdzot Latvijas jubilejas gadu, Ziemassvētkus un Jauno 2019.gadu mēs sagaidījām jau piecatā! Klusi, mierīgi, bet tik mīlestības pilnus kā, šķiet, vēl nekad.

Novēlu arī Tev – ļauties dzīves notikumiem, spēt apstāties, izbaudīt mirkli un noticēt zvaigznēm! Lai viss izdodas!

P.S. Par Jūrmalas slimnīcu – tiešām iesaku. Miers, sapratne, komforts. Tik apkures laikā iesaku ņemt līdzi vieglākas drēbes gan sev, gan mazulītim. Decembrī dūšīgi kurināja, palātā bijis karsti. Papildus vienmēr logu turējām uz “ziemas vēdināšanu”.

Foto: Lana Guptience un no privāta arhīva