SABĪNES BLOGS: Puncīša & Co atpūta Bulgārijā. 1.daļa

Sveikas, manas jaukās! Kā jums iet? Apsveicu jūs ar rudens sākšanos!

Man līdz ar rudens sākšanos, sākās grūtniecības trešais trimestris. Līdz dzemdībām atlikuši tieši 3 mēneši.

Mūsu mazulītei šodien ir 27 nedēļas. Pat neticas, ka esam jau tik lielas.

Tagad laiks skries ļoti ātri, Maksītim sāksies dārziņš, mums ar vīru arī laiks atgriezties darbā un sākt intensīvi gatavoties mūsu skaistulītes dzimšanai.

Bet šodien, kamēr vēl iespaidi svaigi, un kamēr neesmu atgriezusies ikdienas notikumu pilnajā vāveres ritenī, padalīšos ar jums savos Bulgārijas iespaidos. Rakstīšu pa daļām, lai nebūtu pārāk ilgi, un, lai spētu pastāstīt par visām tēmām.

CEĻŠ

Un tātad, izlidojām svētdienā, 25.augustā 6:50 no rīta, modinātājs bija uzlikts uz 2:40, koferi tika likti divas dienas no vietas, un es šausmīgi nervozēju, jo baidījos stāvoklī lidot, bet likties nekur jau vairs nevarēju. Sagatavoju sev pat 3 drošības pasākumus profilaksei, iedzēru zirga devu magnija, liku visiem mājiniekiem celties tā, lai no mājas varētu izbraukt trijos naktī, un lidostā būtu 3:50.

Kopumā, viss izdevās, paguvām būt pirmie rindā, ātri izgājām reģistrāciju. Puncīti neviens nepamanīja, nevienas izziņas netikai prasītas, kaut arī man tāda bija līdzi. Tālāk 2 stundas staigājām pa lidostu. Liels pluss bija tas, ka tur ir rotaļu istaba un liels tualešu skaits uz katra stūra.

Maksītis turējās godam, pamodās uzreiz, kad modinājām, piecieta, nenīdēja, rotaļājās un komunicēja. Gulēja tikai pašā lidmašīnā un arī ne uzreiz pēc pacelšanās. Viņam viss bija traki interesants, jo tas bija viņa pirmais šāda veida piedzīvojums. Es, savukārt, lidot baidos un pacelšanās laikā mazliet uztraucos, bet uztraukums bija veltīgs - lidojām ļoti ātri un viegli.

Vissliktāk gāja ar transportu līdz viesnīcai. Līdz mūsu ciemam, Obzora pilsētai no lidostas Burgase bija jābrauc pusotra stunda. Mēs tikām mazā, smacīgā maršrutniekā un traucāmies pa kalnu ceļu. Es tikai pūtu un elsu. Vēderiņu sāka vilkt, es nopietni biju nobijusies. Bet kulminācija visam bija tas, ka Maksītim palika slikti, viņš izvēmās, kaut arī nekad agrāk tā nebija bijis.

VIESNĪCA

Līdz recepcijai atlīdām jau sasvīduši, noguruši un dusmīgi. Bet ievākšanās tikai pēc 2 stundām. Paldies MK meitenēm, kas mums ieteica paņemt rokas bagāžā peldēšanās piederumus un uzreiz doties uz jūru. Mēs tā arī darījām, skriešus izgājām cauri savai mazajai 3 zvaigžņu viesnīcai, uzēdām otrās brokastis tā saucamajā restorānā pie viesnīcas. Pirmais iespaids - vilšanās. Es tik ilgi gaidīju šo atvaļinājumu, iedomājos jau sistēmu "viss iekļauts", bet te  - viss ļoti vienkārši, nu gandrīz kā mājās.

Terase ir, pirmā krasta līnija ir, pat mini klubs ir. Bet viss tik mazs un vienkāršs. Atpūšas ģimenes ar bērniem un pensionāriem. Krievi, ukraiņi un vietējie bulgāri.

JŪRA

Nolēmām uzreiz iet uz jūru, nekavējoties. Un te iespaidi dažādi. Silta jūra +25 grādi, ārā +28, varētu pat teikt, ka ideāli. Guļamie krēsli pirmajās divās līnijās aizņemti jau no paša rīta, varbūt, ka pat no nakts. Mēs ar vīru smējāmies, ka omītes noteikti ceļas sešos no rīta un skrien uz pludmali ieņemt vietas. Lai arī cikos mēs nāktu, tuvāk par trešo rindu ieņemt vietas neizdevās. Toties - krēsli ar saulessargiem un netālu no viesnīcas, un arī bāriņš pludmalē. Izejam no viesnīcas, nokāpjam pa kāpnēm un esam pie jūras. Vai tad tieši tāpēc turp nedevāmies?

Nopeldējāmies, pasauļojāmies - no sirds. Sākumā es biju piesardzīga, gulēju vairāk zem saulessarga, piesedzu vēderiņu. Bet trešajā - ceturtajā dienā jau atslābinājos un gulēju ar puncīti saulē. Galvenais, ka ievēroju pareizos sauļošanās laikus - no rīta līdz 12tiem un vēlāk - pēc 16tiem.

Pirmās dienas jūrā bija ideālas. Silts, tīrs.. Pēc tam jūra parādīja savu raksturiņu, bija tādi viļņi, ka tik turies. Divas dienas bija izkārts sarkanais karogs, kas nozīmēja, ka peldēties nedrīkst. Bet cilvēki līdza ūdenī tik un tā. Jā, mēs arī aizgājām pabradāt gar krastu un pašļakstīties ar viļņiem.

Tur bija krabji un medūzas. Medūzas kaut kur redzēja vīrs - divas un jau beigtas. Bet krabjus noķērām krastā. Maksītis gribēja ņemt vienu sev līdzi uz Rīgu, uz mājām - kā mājdzīvnieku, bet vienojāmies, ka paņemsim līdzi uz numuriņu, uz diendusu un pēc tam palaidīsim atpakaļ jūrā. Tā arī izdarījām.

Vēl krastā ir daudz skaistu gliemežvāku. Bērni staigā un tos lasa, rotā ar tiem savas smilšu pilis. Īsts skaistums.

Bet ir arī milzīgs mīnuss šāda veida kūrortiem Bulgārijā. Nezinu, vai tā ir visur, vai tikai Obzor pilsētā, kur mēs atpūtāmies. Bet pludmalē smēķē un izsmēķus met tieši smiltīs. Atkritumu tvertnes te bija ļoti maz, un jā, atpūtniekus ne visai uztrauc pludmales tīrība. Ļoti skumji noskatīties uz to, kā tavs bērns cenšas salasīt pludmalē izsmēķus turpat izmestajā plastmasas glāzītē, lai izmestu tos atkritumos.

Mūsu viesnīcā ievērojām bulgāru ģimeni ar 4 bērniem, vecāki tur bērnus uz ceļgaliem un smēķē. Nu kā tā var, es nesaprotu. Latvijā tomēr tas ir liels pluss - apkārtējās vides tīrība un aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās.

Pludmalē piedāvā vizināšanos banānā, vizināšanos ar ūdens spilvenu, ūdens motociklu. To visu izmēģināja mans vīrs, viņam patika, mēs krastā vērojām viņu.

Man galvenais bija jūra, saule, karstas smiltiņas. Gulēju un slinkoju, griezos no viena sāna uz otru, ieziedos ar krēmu un gāju peldēties.

Maksītis bija aizņemts pats ar sevi, un rotaļājās ar citiem krievu bērniņiem pludmalē. Principā ar šāda vecuma bērnu tur bija ļoti ērti - var vienoties, ka bez manis vai tēta jūrā iet nedrīkst, krastā rotaļāties - drīkst manā redzeslokā. Un klausīja, atļāva sevi ieziest ar krēmu ik pēc stundas. Iedega kā mulatiņš, tumšāks par mums visiem mājās atbrauca. Bet par viņu sīkāk pastāstīšu citā reizē.

Pagaidām atvados līdz nākošajam blogam par Bulgārijā gūtajiem Puncīša & Co iespaidiem.

Nākošajā reizē pastāstīšu par pilsētu, kurā dzīvojām, par ēdienu tur, un par to, kā tas ir - atpūsties kūrortā kopā ar 4,5g vecu bērnu. Tāpat arī par romantiku un par to, kā svinējām savu kāzu piekto gadadienu, un arī par to, kā mēs domājām, domājām un izdomājām vārdiņu meitiņai..

Uz tikšanos!

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece