SABĪNES BLOGS: Pārdomas par informāciju topošajām māmiņām

Sveikas, manas mīļās! Šodien piedāvāju jums parunāt par tēmu - topošā māmiņa un informatīvais lauks. Tagad esmu jau māmiņa ar bagāžu, kas iegūta ar izmēģinājumu un kļūdu metodi pateicoties pirmajam bērniņam. Man ir pats galvenais - un tā ir personīgā pieredze, uz kuru pamatojoties pārsvarā arī rīkojos.

Bet, kad gaidīju pirmo bērniņu, biju jauna un nepieredzējusi māmiņa. Māmiņu Kluba (vismaz maminklub.lv versijas) vēl nebija, un par latviešu portālu neko nezināju.

Informāciju par grūtniecību, dzemdībām un mazuļa aprūpi meklēju krievu portālos internetā, lasīju žurnālus māmiņām, un iztiku bez tādas kā nopietnākas literatūras. Par manu mīļāko grāmatu kļuva "Topošās māmiņas enciklopēdija"( B. un M.Sirs). Vēl joprojām šo autoru darbus uzskatu par pašiem iedvesmojošākajiem jaunajām mammām.

Atceros, kā toreiz, kad manās rokās nonāca šī grāmata, es gribēju to izlasīt visu uzreiz, un es, kā jau tāda ziņkārīga būtne, sāku lasīt to no beigām - par dzemdībām.

Enciklopēdijas man toreiz lasīt negribējās un es sāku lasīt reālus māmiņu stāstus, skatījos dzemdību video. Un tad es sāku baidīties, visus 9 mēnešus tā arī staigāju ar domām, ka, ak kungs, man taču būs jādzemdē pašai, un tas taču ir tik baisi un sāpīgi.

Atceros, kā centos visādos veidos izprasīt ārstam nosūtījumu uz ķeizargriezienu, gan par šaurajiem gurniem atcerējos, gan par smadzeņu satricinājumu, kas man bija pusaudžu vecumā, un arī par zemo spiedienu. Bet visi ārsti, kā viens, man teica, ka esmu jauna, veselīga un varu dzemdēt pati.

Kad es sapratu, ka tomēr man nav, kur likties, sāku atlikt naudu epidurālajai anestēzijai. Skrēju notikumiem uz priekšu, teikšu, ka ar EA arī dzemdēju, necerot, ka manas dzemdības varētu būt tik ātras un salīdzinoši vieglas. Vien 3 stundas, un nekādu plīsumu. Iespējams, es būtu tikusi galā arī ar saviem spēkiem, ja vien būtu pareizā attieksme.

Labi, ka tagad ir Māmiņu Klubs. Pirmkārt, ar prieku noskatījos Maminklub.lv portālā online TV raidījumu, kurā piedalījās psiholoģe Alika Sorokina. Tur stāstīja par to, kādas ir dzemdības ar prieku. Ļoti iedvesmojošs un viegls video, iesaku to noskatīties visām topošajām māmiņām.

Vēl es tīri nejauši nokļuvu lekcijā par psiholoģisko sagatavošanos dzemdībām pie Diānas Zandes, kas brīnišķīgs psihologs. Un vispār, viņa zina runāt ne tikai par teoriju, bet viņai ir sava prakse, precīzāk - 5 pašas bērni. Agrāk es kaut kā vairāk pētīju tieši krievu Māmiņu Kluba piedāvājumu, bet, ņemot vērā manu bilingvalitāti - kāpēc gan ne? ES par lekciju biju stāvā sajūsmā, tāpat arī par Diānu kā par vienreizēju, pozitīvu speciālistu. Nekad neesmu dzirdējusi, ka kāds tā runātu par dzemdībām, ar humoru, jautri un aizraujoši. Patiešām iesaku šo lekciju. Pie informācijas, ko ieguvu šajā lekcijā, noteikti atriezīšos vēlāk, kad būšu tuvāk dzemdībām.

Pagaidām gribu citēt Diānu "Kad meklējat atbildes uz saviem jautājumiem internetā, jūs it kā stāvat pie atkritumu tvertnes un mēģinat atrast tajā zelta gredzenu."Jums interesējošo informāciju vajadzētu atrast, uzdodot jautājumu speciālistam. Un atkal trekns pluss Māmiņu Klubam par to, ka šeit ir tāda iespēja. Katra māmiņa var uzdot jautājumu speciālistam un gūt kvalitatīvu atbildi uz to. Tāpat te ir ļoti daudz speciālistu rakstu, arī rubrikā "Grūtniecība". Es personīgi nesen ar prieku pārlasīju visu arhīvu.

Sveša personīgā pieredze - tas ir ļoti labi, tai ir jābūt, bet nevajag to uztvert kā savējo, kā vienīgo pareizo. Piemēram, ja kādai Annai bijusi negatīva pieredze Rīgas dzemdību namā, tas nenozīmē, ka dzemdību iestāde ir slikta.

Jāatceras, ka viss ir ļoti subjektīvi. Diāna Zande lekcijā minēja piemēru, ka viņa pēc savām trešajām dzemdībām stāstīja visiem, cik šausmīgi viņa dzemdībās kliegusi. Bet vīrs piemetinājis, ka "Jā, stenēja tur mazliet, tā klusītiņām "āaa". Un tas kārtējoreiz pierāda, ka mamma dzemdību laikā nespēj adekvāti novērtēt situāciju, viņu visu uztver ļoti emocionāli, un, kad dalās savos iespaidos, mazliet pārspīlē. Tāda ir mūsu sieviešu daba.

Reiz skatījos interviju ar Krievijas ārstu Komarovski par grūtniecību un gatavošanos dzemdībām. Tad nu viņš apgalvo, ka topošās māmiņas jāgatavo nevis dzemdībām, bet māmiņas lomai. Tāpēc, ka dzemdības ir fizioloģija. Sievietes dzemdēja, dzemdē un turpinās dzemdēt, tas tā iekārtots dabā. Ķermenis zina, kas ir jādara. Un kļūt par māti ir sarežģītāk, piekritīsiet, vai ne?

Jums būs bērniņš, tu būsi mamma. Klusi gulošais mazulis gultiņā - tas ir viens brīdis, un vēl - kolikas, gāzītes, slimības, bezmiega naktis. Mammai jāgatavojas morāli gan tam, gan arī beznosacījuma mīlestībai. Un pēc tam vēl trakāk, gadi skrien, bet mēs jau no autiņiem ieliekam bērnā psiholoģiskās veselības fundamentu, un vēlāk pagriet laiku atpakaļ nav iespējams.

Tas ir daudz svarīgāk par to, kurā dzemdību iestādē dzemdēt un kādas krāsas ratiņus iegādāties..

Un tomēr, es uzskatu, ka tikšanās internetā ar topošajām māmiņām ir vajadzīga un pat noderīga. Vienkārši jāparūpējas par to, lai komunikācija neaprobežotos tikai ar virtuālo telpu. Jārīko tematiskās tikšanās, kopīgas pastaigas, un tad arī forums kļūs par labu ikdienas papildinājumu.

Tāpēc sākšu no mazumiņa: jau augusta sākumā rīkosim pirmo 2013-2014 gada ziemas bērniņu gaidītāju tikšanos. Mums ir forumā sava grupa maminklub.lv portālā, un tālākā nākotnē plānoju rīkot lielākas tikšanās visām punčainajām neatkarīgi no grūtniecības laika.

Draudzēsimies, dalīsimies pieredzē un pierādīsim visiem, ka mēs neesam tikai virtuālas, bet gan reālas!

Uz tikšanos,

Sabīne un Punča bērniņš