Sapni par to, ka kādu dienu es varēšu kļūt par māmiņu, piedzīvo daudzas sievietes, taču ne visām no mums grūtniecība var noritēt viegli, bez sarežģījumiem – ja ir kādas pazīmēs par to, ka mazulītis vai grūtniecība ir apdraudēta, mēs tiekam pieskaitītas riska grūtnieču sarakstam.
Konsultē Bērnu slimnīcas ārsts ģenētiķis Ieva Grīnfelde.
Kāda tad īsti skaitās riska grūtniecība?
Pie riska grūtniecības tiek pieskaitīti gadījumi, ja:
- Sievietei ir virs 35 gadi
- Bērniņa tētim ir virs 45 gadiem
- Sievietei ir hroniskas saslimšanas, kas palielina iedzimtu problēmu- cukura diabēta, epilepsijas risku
- Ģimenē ir iedzimtas saslimšanas, piemēram, sirds kaites, skeletal pataloģijas
- Sievietei bijuši atkārtoti spontānie aborti
Izrādās mēs – māmiņas, gaidot pasaulē piedzimstam meitiņu, esam tās, kas nosaka sava mazbērna nākotni, jā, tieši mazbērna, jo olšūnas meitenītēm veidojas māmiņas puncī esot un kādu dienu mūsu mazās meitiņas kļūs par māmiņām.
Savukārt, spermotozoīdi puišiem veidojas sākot no pubertātes vecuma un nobriest ik pēc 3 mēnešiem. Šis arī ir tas iemesls, kāpēc māmiņas, kuras gaida mazuli pēc 35 gadu vecuma ir riska grupā. Ja mums ir 35 gadi, arī mūsu olšūna ir 35 gadus veca.
Ja bērniņa gaidīšanas laikā būsim lietojušas kādus medikamentus, kas palielina iespēju, ka bērnam var būt iedzimti defekti, tiksim uzskatītas par riska grūtniecēm, arī akūtas saslimšanas grūtniecības sākumā var situāciju saasināt.
Lai bērniņš varētu nākt pasaulē, arī riska grūtniecību uzmana ginekologs, vecmāte vai ģimenes ārsts, taču ne tikai.
“Ja sievietei ir iedzimta sirdskaite, viņa ir riska grūtniece un tiek veikta novērošana arī pie kardiologa; ja sievietei ir cukura diabēts, tad novērošana tiek veikta pie endokrinologa,” papildina ģenētiķe Ieva Grīnfelde. “Tātad atkarībā no tā, kādas problēmas ir sievietei, tiek veikta novērošana pie speciālista un tiek veikti papildus izmeklējumi.”
Ko darīt, ja speciālistiem ir aizdomas, ka bērniņam māmiņa spuncī varētu būt veselības problēmas?
Kā stāsta Bērnu slimnīcas ārste ģenētiķe Ieva Grīnfelde, atkarībā no tā, cik smagas ir veselības problēmas, tiek pieaicināts specialists, par kādām problēmām ir aizdomas, piemēram, sirdskaišu gadījumā- kardiologs pārbauda, cik nopietna varētu būt šī problēma un kāda ir iespējamā diagnoze.
Topošās māmiņas, kuras ir riska grupā, tiek nosūtītas pie speciālistiem uz Medicīniskās ģenētikas klīnikas perenetālās diagnostikas nodaļu, kas no šī gada sākuma atrodas Rīgā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Vienības gatvē 45.
Lai nokļūtu pie šiem speciālistiem, ir nepieciešams nosūtījums no sava ginekologa vai tā speciālista, kas uzrauga grūtniecību. Lai pārbaudes būtu valsts apmaksātas, speciālistam, kurš māmiņai izsniedz nosūtījumu, jābūt līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
Vēl ir arī bioķīmiskie izmeklējumi – topošajām māmiņām tiek veiktas asins analīzes, lai pārbaudītu vai nav aizdomas par to, ka gaidāmajam bērniņam varētu būt Dauna sindroms. Tāpat tiek piedāvāta iespēja veikt augļūdens analīzes.
“Diemžēl bērniņa slimības pakāpi grūtniecības laikā nav iespējams noteikt, jo, piemēram, bērni ar Dauna sindromu var būt ar labāku vai sliktāku attīstību,” atzīst ārste. “Ja tomēr šāda pataloģija atklājas, tikai vecāku ziņā ir izvēlēties- turpināt vai neturpināt grūtniecību un pašiem vecākiem jāizprot, vai viņi ir gatavi uzņemties rūpes par bērniņu ar īpašām vajadzībām.”
Māmiņas, kuras ir riska grūtnieču sarakstā stāsta, ka ir brīži, kad pārņem bailes – kā viss notiks, vai viss būs labi, taču spēku dod apziņa, ka jācenšas saglabāt mieru, lai bērniņa labsajūtai nekas netraucētu.
Taču arī mēs pašas varam palīdzēt sev un savam gaidāmajam mazulim – nelietot alkoholu un nesmēķēt grūtniecība slaikā, nelietot medikamentus bez ārsta atļaujas vai arī lietot, ja tie mums ir izrakstīti, jo saslimšanas reizēm var būt bīstamākas par zālēm, taču ārstam ir jāzina, ka esam gaidībās.
Taču pats svarīgākais ticēt tam, ka mums viss izdosies, nezaudēt cerību, lai pēc 9 mēnešu gaidīšanas, mēs varētu piedzīvot īpašo satikšanos.
Māmiņu Klubs