RASMA KAMINSKA - mīloša vecmāmiņa un "Gada vecmāte 2015"

Jau ļoti daudzus gadus Dobeles slimnīcas dzemdību nodaļā strādā smaidīgā, aktīvā un sirsnīgā vecmāte Rasma Kaminska – sieviete, kura ir mamma trīs brīnišķīgiem dēliem un vecmamma trijām neatkārtojamām mazmeitām. Jaunākā ir Ieva – mana nepilnus sešus mēnešus vecā meitiņa.
Jā, man ir tas gods Rasmu saukt par savu vīramāti. Bet ne tādēļ vēlos viņu nominēt titulam “Gada vecmāte 2017”. Aiz aizvērtām dzemdību nodaļas durvīm es satiku pavisam citu cilvēku – familiaritāte tika “nomesta”, un es attapos profesionāles rokās. Un tad, goda vārds, es ne mirkli neiedomājos par to, ka esam viena ģimene, jo viņas attieksme pret mani ļāva koncentrēties uz praktisko un domāt par darāmo, nevis izplūst sentimentā vai “vāvuļot” par ikdienas sīkumiem.
Dzemdības atceros ar prieku. Protams, viegli nebija, taču – tās bija skaistas. No praktiskā viedokļa varu minēt to, ka varēju “dzīvoties” kā man bija ērtāk - nejutu spiedienu no viņas puses, kaut kādus rāmjus, ierobežojumus. Es vienkārši darīju to, kas man bija jādara, viņa nodevās savam darbam, un starp mums izveidojās saskanīgs un harmonisks tandēms.
Mana priekšrocība, nominējot Rasmu, ir tā, ka redzu “skatuves aizkulises”. Nereti, kad sarunājamies vai darām ko citu, un viņai zvana kāda no neskaitāmajām “līgumniecēm”, viņa visu pamet un nododas sarunai tik ilgi, kamēr sieviete pati atvadās. Neatkarīgi no tā, kas ir palicis pusiesākts, viņa ir gatava celties, ģērbties un braukt uz slimnīcu – arī svētkos un nakts vidū. Rasma nekur nedodas bez mobilā telefona, vienmēr ir gatava saņemt zvanu par dzemdību sākšanos. Ja viņa pēc dežūras dodas pāris stundas pagulēt, pie kāda tiek atstāts telefons ar lapiņu, uz kuras ir topošo mammu vārdi – zvanītāji, kuriem noteikti jāatbild. Tāpat viņa ar lielu sapratni konsultē jaunās māmiņas par zīdaiņu aprūpi, atgādinot, ka viņai vienmēr drīkst zvanīt un jautāt pēc padoma.

Rasma savu darbu ļoti mīl. Kad par to apjautājos, viņa nevilcinoties atbildēja:" Jā, es mīlu savu darbu! Nekad neesmu gribējusi darīt ko citu." Jāpiebilst, ka par vecmāti viņa strādā visu savu darba mūžu.

Un tieši tādēļ vēlos Rasmu Kaminsku nominēt titulam “Gada vecmāte 2017”, zinot, ka aizpagājušajā gadā viņa jau saņēma “Mans Mazais” balvu “Gada vecmāte 2015”. Neuzskatu, ka tas, ja viņa tiktu sumināta atkārtoti, būtu negodīgi pret citām kandidātēm. Jo tas, ka viņa vienu gadu jau ir uzvarējusi, norāda uz to, ka viņa tiešām ir profesionāla, prasmīga un visādā ziņā atbilst tam, ko mēs vēlamies sagaidīt no vecmātes, izvēloties to cilvēku, kura rokas pašas pirmās apmīļos mūsu bērniņu.
Esmu šī gada laikā bijusi Rasmai blakus un redzējusi, cik daudz spēka, pūļu un mīlestības viņa iegulda savā darbā. Esmu redzējusi, cik gari ir saraksti viņas plānotājā ar to sieviešu vārdiem, kuras ir izvēlējušās tieši viņu par savu vecmāti. Daudzas no viņām brauc uz Dobeli no citām pilsētām. Esmu redzējusi nogurumu, kad darbā ir aizvadīta ne vien diennakti gara dežūra, bet vēl ilgāks laiks, sagaidot pasaulē bērniņus, par kuriem slēgti līgumi. Un tam visam pa vidu viņas acīs var redzēt to gaismu, kas apciemo tikai tos, kuri dara tik svētīgu darbu.
Turklāt viņa atrod laiku un spēku arī mums, savai ģimenei. Nereti, pārnākusi no dežūras, viņa pasnauž pāris stundas, un tad uztaisa grandiozas pusdienas vai uzcep brīnumgardu kēksu, kurš man tik ļoti garšo. Vecākās mazmeitas “sakrīt” viņas klēpī, kad ciemojas, savukārt, mans Ievucis šajās rokās ne vien nāca pasaulē, bet arī apvēlās, sāka smaidīt, smieties, spēlēties un izaudzēja pirmos 2 zobus, ar kuriem iekost mūsu brīnišķīgās vecmāmiņas, “Gada vecmātes 2015” un cerams, ka arī “Gada vecmātes 2017” zodā. :)