Uz otrā trimestra skrīningu mans ārsts mani nosūta uz Rīgas Dzemdību namu. Pirmajā skrīningā, paldies Dievam, viss bija kārtībā, taču, ņemot vērā iepriekšējās grūtniecības anamnēzi, kad meitiņa piedzima ar veselības problēmām, kas izveidojušās embrionāli, viņš tomēr vēlas padziļinātu izpēti pie šīs jomas speciālista. Rindā pie mana ārsta nozīmētās speciālistes ir jāgaida apmēram mēnesi, bet tā kā pierakstos savlaicīgi, iekļaušos skrīninga noteiktajos laikos. Arī uz šo "eksāmenu" braucu ar satraukumu, jo bailes par to, ka, ja nu atklāj ko nelāgu, tomēr ir. Tāpēc no vienas puses pat ir vēlme kaut šāds padziļināts izmeklējums nemaz nebūtu. Lai nu kā uz izmeklējumu ierodos. Sagaidu savu rindu un guļos uz kušetes. Ultrasonogrāfija norit visai ilgi, jo daktere ļoti rūpīgi veic izpēti. Ekrānā redzams, ka mazulītis ir salicis priekšā rociņas un ar tām rotaļājas un nepavisam nav ieinteresēts rotaļu pārtraukt, lai daktere varētu apskatīt viņai interesējošo. Tāpēc viņa brīdina, ka viņai nāksies mazo patraucēt, un tas man varētu būt nepatīkami, jo nāksies paspiest uz vēdera kādās noteiktās vietās, lai liktu bērniņam izkustēties un pamainīt pozu. Protams, piekrītu, jo saprotu, ka tas ir visu mūsu interesēs. Daktere otrai kolēģei ik pa brītiņam sauc kādus datus un izmērus, kas man, protams, neizsaka absolūti neko. Un tad viņa vēršas ar jautājumu pie manis - vai vēlos uzzināt bērniņa dzimumu. Uz ko atbildu apstiprinoši un uz brīdi aizturu elpu lielo jaunumu gaidās. Puika! Mums būs brālītis! Sonogrāfijā daktere arī pamanījusi kādu nobīdi noteiktajos parametros attiecībā uz urīnceļu sistēmu. Taču viss pārējais, ko viņa varējusi saskatīt un izmērīt ir bijis normā. Ārste lietišķi iesaka nekrist panikā un nelasīt lieku informāciju internetā, jo bērniņš vēl aug, attīstās un veidojās. Tā vietā viņa man iesaka pieteikties uz atkārtotu USG izmeklējumu 28.nedēļā, lai konstatētu, vai situācija pēc laika nav mainījusies.
Pēc divām dienām vizītē jādodas pie sava ārsta, pie kura esmu uzskaitē. Arī mans ārsts ir noskaņots optimistiski un iesaka neņemt pārlieku pie sirds nelielo nobīdi mērījumos laikā, kad bērniņa organismā viss vēl tikai veidojas. Viņa miers un pārliecība, arī mani nomierina. Diemžēl mans asinspiediens saka pretējo. Tas ir paaugstināts. Pēdējās dienas arī izjutu nepatīkamas galvassāpes, kā arī no rītiem, šņaucot degunu, līdz ar ierasto deguna saturu, salvetē bija redzamas asinis. Vainīgais visticamāk ir stress, kas diemžēl pēdējās nedēļas laikā ir bijis uzticīgs mans sabiedrotais - izmeklējums pašai, izmeklējums narkozē meitiņai + degoši un neatliekami termiņi darba projektiem. Apzinos, ka ar šo spriedzi neesmu sevi saudzējusi. Par laimi asinsspiediena mērījums nav kritiski paaugstināts, taču man jāievēro mierīgāks režīms un asinsspiedienu jāmēģina pazemināt ar uzturu. Kā arī katru dienu mājās jāveic mērījumi. Ja tas uzkāpj augstāk par 140/90, man nekavējoties jāzvana ārstam. Atrodu internetā sarakstu ar produktiem, kuri asinsspiedienu paaugstina, lai no tiem izvairītos, kā arī rakstu vīram sagādājamo produktu sarakstu no veikala ar tiem, kas asinsspiedienu palīdz samazināt. Paldies Dievam, tas dod rezultātus un jau nākamajā dienā asinspiediens ir atgriezies pilnīgā normā. Un šīs turpmākās nedēļas arī vairāk nekāpj.