Tiekam pie mazuļa: Antras stāsts

Tiekam pie mazuļa: Antras stāsts

17. Oct 00:06 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ar vīru iepazināmies ļoti agrā vecumā apmēram 16g vecumā un 18 gados jau zinājām jūtām ka esam gatavi mazulim par spīti ja kādam liktos ka tas ir par ātru...gāja gads un mazulis nepieteicās..toreizējais ārsts ginekologs jautājot vai ir kāda problēma kāpēc tā ..atbildēja beidziet jūs jau vēl jauni viss sanāks un nenozīmēja nekādas papildus izmeklēšanas...uzticējāmies un turpinājām gaidīt pagāja vēl viens gads līdz mūsu mazulītis pieteicās un ieraudzījām testā divas strīpiņas...un nodomājam nu re ārstam laikam jau tomēr bija taisnība..bet to vai tādā vecumā tik ilgs laiks lai ieņemtu bērniņu ir normāli palika jautājums. 

Piedzima dēliņš..jauks mīļš vesels puisītis.. 

Pēc dzemdībām gan tomēr ginekologu nomainīju uz radinieces ieteiktu ārsti.. 

Kad bērniņam apritēja 4 gadiņi sāka rasties doma par to ka esam gatavi un gribētu otru mazulīti . .

Sekoja parastā ikgadējā ginekologa vizīte kur tika konstatēts ka viss ir labi un droši var gatavoties grūtniecībai..daktere izrakstīja vitamīnus ko lietot papildus..tā pagāja gads un mazulīti nepieteicās..atkal ginekologa vizīte kur daktere laipni sagaidīja un domāja ka griežos pie viņas jo esmu konstatējusi grūtniecību bet tomēr nē!

Tad sekoja pārrunas ka fiziski pārbaudot vizītes laikā ar mani viss ir kārtībā bet būtu pienākusi kārta pārbaudīties vīram un šajā sarunā atklāju ka daktere ir ārsts ginekologs/reproduktologs speciālists EGV klīnikā...

Tā nu vīrs devās nodot analīzes uz kliniku EGV un androloga vizīti. Kā rezultātā atklāja problēmu..un pēkšņi arī radās izskaidrojums kāpēc bija jāgaida tik ilgi pirmais bērniņš..kā daktere teica jūsu brīnumiņš.

Ar uzstādīto diagnozi sapratām ka pie otrā bērniņa pašu spēkiem netiksim un daktere izstāstīja par valsts rindu uz medicīnisko apaugļošanu.. Protams rakstījām iesniegumu un tomēr cerējām ja mums mājās ir viens brīnumiņš varam cerēt arī uz otru! Bet diemžēl pagāja vēl viens gads un nekā..bet beidzot sagaidījām savu vēstuli no NVD ka ir pienākusi mūsu rinda un varam sākt procesu!

Pieteicāmies uz vizīti tad sekoja ļoti daudz dažādu analīžu kas šajā procesā bija jāsedz pašiem bet ticējām ka visas grūtības būs tā vērtas...Papildus izmeklējumus neko sliktu neatklāja un process sākās..Pirmā bija bloķējošā pote kam sekoja 2 nedēļu garas injekcijas...līdz beidzot nonācām klīnikā uz olnīcu punkciju...Šajā procesā izpunktēja 6 olšūnas no kurām apaugļojās divas bet piektajā dienā viena sāka atpalikt augšanā..Pienāca embrija transfēra diena...abi ar vīru trīcošām sirdīm devāmies uz klīniku lai beidzot uzzinātu vai visas mūsu pūles ir bijušas tā vērtas! Ieradāmies klīnikā kur mūs sagaidīja daktere un paziņoja ka mums ir viena ideāla visos aspektos blastocista un mūsu tranfērs sākās. Šis bija ļoti emocionāls brīdis...viss laiks līdz ārsta nosūtītājam analīzēm hcg lai beidzot uzzinātu!

Tika nodotas analīzes un nākamajā dienā vizīte pie ārsta...Satraukums jau no paša rīta nemiers uztraukums bet beidzot pēc tik ilga laika pārdzīvojumiem gan fiziskiem gan emocionāliem gan finansiāliem, tas brīdis ir klāt!

Ienākot ārsta kabinetā daktere paskatījās man acīs un teica klusā balsī diemžēl neizdevās analīzes uzrādīja 2.7hcg kas liecināja ka grūtniecība nav iestājusies..Tālāko vairs nedzirdēju gribēju izplūst asarās kaklā bija tik liels kamols ka nespēju izdvest ne vārda bija tikai viena vienīga doma tikt prom! Nespēju nevienam pateikt šo ziņu jo tuvākie radi juta līdzi un gaidīja visi šo skaisti notikumu bet diemžēl!

Turpmākās nedēļas bija neizsakāmi grūtas gan mājās gan darbā ikdienā likās ka viss ir sabrucis!

Gāja laiks un daktere iedrošināja uz vēlvienu reizi mēģināt!

Un nu esam atkal šajā procesā no paša sākuma!