Šī diena iesākās ar pārdomām par to, kā pavisam drīz mana dzīve mainīsies. Mums būs bēbis! Jauni pienākumi, negulētas naktis, neaptverams lepnums... Bet - stop! Mana dzīve jau ir mainījusies un ne jau hormonu dēļ, bet mana dzīves drauga dēļ.
Pirmajās grūtniecības nedēļās biju nobijusies - būšu resna - nemīlēs, skatīsies uz citām, vēl izdomās krāpt, kašķīga - neizturēs, pametīs, emocionāla - kam vīrietim tādu, kas pie katra dzīves notikuma sāk bimbāt... Vārdu sakot, līdz beigām kopā neizvilksim... Bet tā nav un noteikti nebūs, es pati savu vīrieti novērtēju par zemu!
Pašai ir interesanti noskatīties uz to, kā viņš cenšas, vēl ne reizi neesmu bijusi par kašķīgu, emocionālu vai resnu. Ar katru dienu es jūtu, ka viņš mani un bēbi mīl aizvien vairāk un vairāk. Jau 10kg klāt? Viņam vienalga un tas ir brīdis, kad arī es sāku justies skaista un starojoša, viņš ar šo grūtniecību manī ienesa sievieti. Jā, varbūt nevaru atļauties uzvilkt savas šikākās augstapēžu kurpes un jūras krastā dzert šampanieti, bet es varu uzvilkt savas balerīnkurpes un starot! Starot, jo blakus man ir vislabākais draugs pasaulē, kurš mani padarījis par skaistāko topošo mammu mums abiem, pat, ja citiem tā neliekas, mēs šovasar piedzimstam no jauna, visi trīs.
Varētu domāt, ka tas viss beigsies līdz ar skaisti pavadītiem 9.mēnešiem, bet šoreiz es zinu, ka nevaru viņu novērtēt par zemu, jo viņā ir tieši tik daudz mīlestības, lai nevienam no mums tā nepietrūktu.
Un kā ir ar tevi? Vai tu pamani, ka tavs vīrietis tevi šodien mīl vairāk kā vakar un zini, ka rīt mīlēs vairāk kā šodien?
helliite
Saulite21
Supersausins
lella
SandijaMK
mamma27