Mans gaidību laiks.

1.-21.nedēļa.
Es skrēju, bez maz vai lēkāju, braucu laivu braucienos, gāju pārgājienos un nakšņoju teltīs. Man nebija toksikozes, nebija nogurumi vai kādas muskuļu sāpes. Godīgi? Ja nebūtu analīzes uztaisītas, tad visu šo laiku nemaz nezinātu, ka gaidu bērniņu, jo puncis arī ilgi nebija pamanāms, bet, kad pienāca aptuveni 19.nedēļa, tad gan puncis sāka augt lielos ātrumos.
22.nedēļa. - sveiks pirmais spērien!
Bija agrs svētdienas rīts. Šķiet, tas ir pavisam parasts rīts, ar kafijas krūzi un zvilnēšanu gultā, bet nē, pēkšņi puncītī sajūtu interesantu kustību - mūsu pirmo bērniņa kustību. Sapratu, ka tās nav kārtējās vēdera gāzītes. :D tas bija kad īpašāks. Tad mēģināju sajust katru kustību, bet tas diemžēl neizdevās tik vienkārši - bērniņš bija diezgan mierīgs. Bet nepagāja ne četras dienas, kad bērniņš kustējās kā īsts žiperis. Tā ir neaprakstāma laimes sajūta, kad tu jūti, ka tevī ir vēl viena maza dzīvībiņa. Tagad jau nevaru beigt priecāties par katru kustību, un tās ir biežas, citreiz pat sanāk nobīties, jo tam neesmu gatava. :D
Paldies Dievam par veselīgu bērniņu, par to, ka es jūtu katru viņa kustību un tās ir ļoti biežas! :)
23.nedēļa - sveiks, Gabriel!
Pirmdienas agrs rīts. Pamodos ļoti agri, jo nespēju ilgi nogulēt dēļ gaidītās vizītes pie ārsta. Aizbraucām ar tēti uz USG un abo sēdējām aiz durvīm satraukti, jo ir taču satraucoši, ka vari uzzināt, kas par brīnumiņu tev būs.
USG sākums bija interesants, jo bērniņš it nemaz nevēlējās sevi parādīt. Savu sejiņu bija tā noslēpis, ka daktere nevarēja nomērīt vai visi parametri atbilst normai. Bet līdz ko sāka runāt, ka gribam apskatīt bērniņu, tā "hops" un bērniņš pozu bija nomainījis kā topmodelis.
Jā, bērniņš vesels! Un tad dakterītes vārdi :"Un kas tad te mums ir izaudzis?" :D
Mums ir veselīgs puika! Veselīgs Gabriels!
26.nedēļa.
Šķiet, ka laiks skrien vēja spārniem. Te tikko bija 12.nedēļa, kad neredz ne punci, ne jūt kādu kustību, bet te vairāk nekā pusceļš jau noiets - punci vairs nenoslēpt un kustības ir tik aktīvas kā futbolistam.
Esmu pamanījusi, ka tev ļoti puncī patīk, jo tu esi ļoooti liels aktīvists. Tev jau ir izveidojies tāds kā sava veida dienas ritmiņš. No rītiem mosties ar mammu un tēti. Kad mamma izdzērusi kafiju un ieēdusi brokastis, tu sāc aktīvi darboties. Pa dienas vidu tavas kustības ir ik pēc kāda laiciņa, bet tāpat diezgan aktīvas. Ja pa tv sāk skanēt kas tāds, kas tavām ausīm ir tīkams, tad arī spērieni kļūst aktīvāki. Zinu, ka tev mūzika patīk, tad citreiz to uzgriežu skaļāk. Kad atnāk vakarā tētis mājās, tad tu paliec tāds diezgan mierīgs. Vai tu baidies? :D Bet, kad tētis sāk runāties, tad arī tu atveries un parādi kādu savu kustību arī viņam. Piemēram, vakar, tu rādīji tētim kā tu māki kustēties un to viņam pat nevajadzēja just, jo tu patiešām to parādīji - viss puncis sāka kustēties un tētis aiz laimes ļoti priecājās un uzreiz tevi noskūpstīja caur punci. Arī naktīs tu šad un tad parādi, ka proti kustēties un tad mamma pamostās. Bet tas laikam ir labi, jo tu jau tagad māci mammai kā būs tad, kad tu būsi mūsu pasaulītē, ka mammai būs jāceļās tad, kad tu gribēsi celties. Viss kārtībā, acis vaļā man uzreiz ir, tādēļ uztraukumam nav pamata.
Sāku just arī to, ka nedaudz grūtāk paliek kustēties. Vairs nevaru skriet tā kā to darīju agrāk. Tagad kustības man lēnīgas kā gliemezītim. Bet neskatoties uz to, es eju pastaigāties, jo svaigu gaisu mums abiem vajag.
30.nedēļa.
Gabriel, tu mums esi ļoti aktīvs. Es jau vairs nespēju saskaitīt kustības, jo tu mums esi aktīvāks nekā futbolists. Bet zini ko, tava mamma par to ļoti priecājas. Reizēm var just kā tu izstaipies pa punci un tavas rociņas un kājiņas pavisam nedaudz iznāk uz āru. Un reizēm ir sajūta, ka tu gribi pēc iespējas ātrāk iznākt no punča. :D
Tā kā tu ar katru dienu audz arvien lielāks, tad mammai paliek grūtāk nosēdēt, sāk biežāk sāpēt mugura, bet zini, tas ir nieks, salīdzinot ar to, ka pēc aptuveni diviem mēnešiem mums beidzot būs tā iespēja satikties. Un vēl, mamma vingro uz bumbas. Arī tev tas patīk.
Tagad ar tēti gaidām mūsu pēdējo sonogrāfiju, lai apskatītos, cik veselīgs puika tu mums esi izaudzis un lai uzņemtu tavus foto, lai pēc tam parādītu, cik tev forši puncītī gāja.
36.nedēļa.
Nu ko Gabriel, mēs ar tēti ar nepacietību gaidām tevi. Ir janvāris - mūsu solītais satikšanās mēnesis. Es ļoti labi jūtu, ka tev puncītī ir pavisam maz vietas, jo savu mazo kājiņu un dūrīti ļoti bieži izvelc ārā tik stipri, ka mammīte citreiz pat sabīstās un nesaprot uz kuru pusi lai labāk čuč, ka tik tev ērtāk.
Mums bija pēdējā sonogrāfija. Tu mums esi izaudzis jau 3kg - veselīgs puika! Un zini kas ir pats galvenais? - tas, ka tu esi vesels! Un mammīte arī ir vesela. Mums abiem viss ir kārtībā un tagad tik gaidām mūsu tikšanos.
Mamma somu uz dzemdībām gandrīz ir salikusi un tulīt arī tavs šūpulītis, kur tu cītīgi čučēsi, būs klāt. Esmu nedaudz satraukusies, jo šī būs mana pirmā reize, bet zini, mēs ar nepacietību tevi gaidām un jau tagad tevi ļoti mīlam.
Drīz, pavisam drīz..
40.nedēļa.
Tava mammīte staigā uz trešo stāvu, dodas garās pastaigās, ēd ananāsus un mazgā māju divas reizes dienā. (Jā, esmu salasījusies informāciju ko darīt, lai ātrāk pienāk tā īstā diena). Bet nē, tev vēl steigties mūsu pasaulītē negribās, bet nekas, ar visu mammas nu jau lielo nogurumu, tāpat tevi ļoti, ļoti gaidam! Tavs tētis izdomāja mani kārtīgi vakarā sakutināt, lai es smejos un esmu dikti priecīga. Kas notika? - tu nākošajā dienā jau biji klāt! Mazs, mīļš brīnumiņš. Beidzot mēs tevi sagaidījām! :)