Mana grūtniecība un dzemdības

Sveikas meitenes!

Pastāstīšu par savām dzemdībām,bet jāsāk laikam ar grūtniecību.

Neteikšu, ka grūtniecība gāja viegli, toksikoze mocija mani jau no 7 nedēļas. Nevarēju ieest pilnīgi neko. Mani glāba tikai tomāti ,kurus audzējām pašu siltumnīcā. Visa veida gaļa meklēja ceļu atpakaļ jau pirmajās minūtēs kopš bija ienākusi manā kuņģī. Tā mani mocīja līdz otrā trimestra sākumam. Tākā ar vīru dzīvojām kopā ar vīramāti grūtniecību noslēpt bija ļoti grūti.

24.nedēļa bija jāveic glikozes slodzes tests ,takā esmu riska grupā,liela ķermeņa masas indeksa dēļ. Testu neizgāju, tāpēc bija jadodas pie endokrinologa.Vizītē ārsts nozīmēja dietu kura jāievēro visu grūtniecības laiku . Tā es sāku rakstīt visu ko ēdu burtnīcā un mērīt cukuru trīs reizes dienā. Katru vizīti pie manas ginekologes bija jāatskaitās par noesto cukuru. ? 

Uz katru USG gāju ar cerību ka varēs redzēt mūsu mazuļa dzimumu,bet tā arī neuzzinājām līdz pat dzemdībām.

Dzemdību datums pēc USG bija 13.02.Tā kā ginekoloģe domāja ,ka parnēsāšu mazuli 38 nedēļā man noteica ,ka ja es līdz 17.02 nedzemdēšu dzemdības būs jaisauc, grutnieču cukura diabēta dēļ bērns nevarēja atrasties puncī ilgāk. 

Man šausmīgi negribējās ierosināt dzemdības tāpēc, 2 nedēļas pirms noteiktā termiņa mēs ar vīru sākam censties dzemdības paātrināt. Papildus sāku dzert aveņu lapu tēju, nebija nemaz tik slikta kā biju iedomājusies. Vakaros ar vīru smējāmies, ka varbūt šodien ir pēdējais vakars kad mums ir tik garlaicīgi. 

13.02. pirms gulētiešanas ar vīru pļāpājām kā vienmēr, viņš tikai jokoja ka varbūt būs rīt. Aizejot uz tualeti sapratu ,ka nogaja gļotu korķis. Internetā bija rakstīts ka korķis var iziet dienu vai pat nedēļu pirms dzemdībām. Nomierinājos un aizgāju gulēt tā kā jau bija divi naktī. 

Četros pamodos, gribējās uz tualeti,pēdējās grūtniecības nedēļās deva par sevi zināt,jo skraidīt uz tualeti nācās bieži. Piecelos un jūtu ka kautkas sāk tecēt ārā skrēju uz tualeti,tajā brīdī domāju ka tas ir gļotu korķa atpalikums,bet tagad saprotu ,ka droši vien tie bija ūdeni kas nedaudz sāka tecēt. Aizgāju apgūlos,bet pēc pāris minūtēm uznāca sāpe,nodomāju ,ka atkal mācību.  Pēc pāris minūtēm atkal,gulēt bija sāpīgi tāpēc aizgaju uz citu istabu ,lai netraucētu vīram. Sāku skaitīt kontrakcijas,starplaiks bija 7 minūtes,kontrakcija pus minūte. Nu tā es atriņķoju ar gurniem lidz pus septiņiem rīta,tad iegāju dūša,jo vajag taču pienācīgi sagaidīt mazuli. Dūša kotrakcijas kļuva retākas ,sabēdajos,jo likās ,ka viss ir beidzies. Iznākot no dūšas kontrakcijas jau bija katras piecas,četras minūtes. Savedu sevi kārtībā un gāju modināt vīru. Teicu ,lai pamazām ceļās un drīz brauksim uz dzemdību namu.  Astoņos no rīta mēs jau stāvējām uzņemšanā kontrakcijas bija katras trīs minūtes.  Atnacu uz dzemdību nodaļu, vecmāte paprasija pārğerbties un teica ,ka mani apskatīs daktere. Par brīnumu bija jau septiņi centimetri atvērums biju gaidijusi ,ka būs stipri mazāk. Mani ievietoja pirms dzemdību palātā, klausījās sirds tonīšus, es riņķoju uz bumbas. Vienpatsmitos man nogāja ūdeņi un sāpe sākas riktīga tā ka jau vajadzēja kārtīgi elpot ,lai izciestu. Vairākas reizes nāca vecmāte un daktere apskatīt manu atverumu un apjautaties vai viss ir labi,bet brīžos kad daktere sāka skatīties sāpe sāka iepauzeties. Tāpēc man iešpricēja oksoticinu dibenā. Sāpe bija vienkārši drausmīga ,ka kliegt es nemaz nevarēju tajā brīdī gribejas vienkārši kārtīgi izelpot. Un re atvērums jau deviņi, man jau gribējās spiest ,tāpēc, vecmāte apsēdās man kāju galā un brīdī kad gāja sāpe viņa ar rokām mēģināja pavērt bērnam ceļ . Tādā veidā mēs dabūjām desmit cm un re mēs jau gājām uz dzemdību zāli. 

Pēc trīs spiedieniem mūsu mazā meitiņa 12.45 jau bija man uz vēdera. Vēlāk dzemdēju placentu.Meitu man neatstāja man uz ilgu laiku,jo plīsumi bija dziļi tāpēc vecmāte nevarēja pati visu sašūt un mēs gaidījām ārsti. No ta ,ka zaudēju daudz asiņu gandrīz zaudēju samaņu. Kad šuva bij tik sāpīgi ,ka domāju ka labāk velreiz izciest visas kontrakcijas nekā ciest kamēr šuj. Kad viss bija sašūts meitu man nolika blakus un tā sākas mūsu krūts ēdināšana,bet tas jau ir pavisam cits stāsts.