12.06 18:00-20:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Piektdienas rīts. Nedaudz apmācies aiz loga, tomēr termometra skaliņa rāda, ka ir plusos. Tātad, lēnām viss kūst un iespējams .. maziem, klusiem solīšiem tuvojas pavasaris. Sēžu gultā, ar skatu pret logu, klausos, kā dēlēns no istabas dzied 3 dziesmu savienojumu vienā un pētu ..
Istabā vāze ar dzeltenām un sarkanām tulpēm, kuras krustēvs vakar pārsteidzot ieveda, par godu sieviešu svētkiem .. un rozā ziedi no mīļotā vīrieša .. Iekšā pavasaris virmo pavisam noteikti. Ja vien vēl varētu imitēt sniegpulkstenīšu smaržu .. es šodien būtu īstā ekstāzē. Tomēr ..
Pēc tik daudzām ārsta vizītēm .. pēc tik daudziem "Kuru katru brīdi jau būs", es esmu nogurusi. Es pēc dabas, kā jau martā dzimis cilvēks esmu pavasara un enerģijas pina .. bet šoreiz esmu bez spēka. Pirmais tāds pavasaris manā pasaulē.
25. marts mums ir noliktais dzimšanas dienas datums. Tātad vēl 16 dienas. Un atkal - kuru katru brīdi. Staigā un gaidi. Runā un alksti satikt to, ko esi nēsājis zem sirds tik ilgu laiku. Bet nekā .. Kontrakcijas ir tikai naktīs, un tās pašas uz rīta pusi pazūd. Tātad neesi vēl gatava. Vakar lasīju kādu rakstu internetā, ka bieži bērniņš nedzimst - jo mamma pati nav emocionāli gatava! Tad nu mani tas aizķēra. Aizķēra doma - bet vai es esmu gatava?
Jā, satikt, rūpēties, mīlēt un lolot - jā, es esmu gatava. Bet vai es esmu gatava dzemdībām? Pēc diviem dēliem nu jau vairs nevajadzētu būt nedz bailēm, nedz nepārliecinātībai .. bet izrādās - MAN IR. Pirmo reizi sēžu un rakstu dzemdību plānu. Ne jau tādēļ, lai varētu rīkoties pēc plāna, bet lai sevi nomierinātu.
Pirmā doma galvā - esi mierīga. Jo mierīgāka būsi, jo raitāk tas viss ies uz priekšu .. Otrā? Visas sāpes ir tā vērtas. Kādēļ? Jo tas palīdzēs bērniņam iekļūt šajā pasaulē.
Ahh .. tik daudz domu šajā piektdienā .. tik daudz. Tad ko lai iesāk, kad domas pa galvu ālējas kā negudras? Es vēlreiz iešu pāri visam, kas saistās ar mazulīti. Vēlreizi - iztīrīšu māju un pagatavošu perfektu maltīti saviem vīriešiem .. un vēlreiz un AIZVIEN .. turpināšu Tevi gaidīt .. lai vai cik Tev to laiku arī nevajag .. :)
Skaistas un pavasarīgas Jums visām brīvdienas vēlot ..
Kristiāna. :)
Paldies novēlu Tev arī jauku sagaidīšanu. 😀
Kā es tevi sajūtu ziņā saprotu, Arī man nepacietība ir kaut kas neatņemams 😀
Jauki Tev sagaidīt 😀
Mīļš paldies 😀
Man arī sajūtas ir līdzīgas mazliet, jo parēdzēts meitiņai nāk pasaulītē vai nu pie marta beigām vai aprīļa pirmajās trīs dienās, bet nepacietība sāk man iet pāri malām, man protams šīs būs pirmās dzemdības un satraukums ir diezgan paliels, kad nezinu kā viss būs un kāda būs mūsu pirmā tikšanās. Katru nedēļu, katru dienu gaidu mazo brīnumiņu, esmu pēc dabas mazliet nepacietīga un līdz ar to man tā pagrūtāk ir būt pacietīgai, bet nu pacietība laba lieta viss labs nāk ar gaidīšanu. 😀 Novēlu katrai māmiņai sagaidīt savu mīļo eņğelīti ar lielu mīlestību un laimi. 😀
Pastāstīšu savu pieredzi ar to lielo gaidīšanas brīnumu. Par cik visa grūtniecība nebija no vieglajām toksikoze visu grūtniecības laiku ļoti gaidīju brīdi kad mazā izdomās nākt pasaulē. Noliktais termiņš bija 10.janvāris, bet mazo gaidīju jau no decembra visus jo biju ta pārmocījusies ar vemšanām ka gribējās ātrāk mazo turēt rokās.
19.decembris dakteris saka nu pavisam drīz mazā būs klāt ,ik pa laikam dur tur un tur un jūtos kā omīte kurai viss sāp. Soma salikta un braucam svētkus svinēt uz laukiem ,jūtos dīvaini un liekas jā varbūt šodien., svētki paiet sagaidām jauno gadu un esam vēl 2.in 1. Katru nakti eju gulēt ar domu varbūt šonakt.
Klāt 7.01.17 eju pie dk uz vizīti un dk saka nu jābūt bet ja pirmdien nebūs klāt tad uz slimnīcu jābrauc. Manī iestājās satraukums un bailes jo negribu lai tiktu stimulētas dzemdības ,ko tik nedarīju berzu māju , gāju garās pastaigās, mīlējāmies, kāpu uz 8.stāvu kājām, runājos ar meitiņu bet nekas nelīdzēja kaut arī brīžiem vēderu vilka tā ka paiet nevarēja bet tad viss pārgāja kā nebijis.
9.janvāris mazā nav klāt un braucam uz slimnīcu tur tieku apskatīta un vienojamies ka varam gaidīt 2.dienas ja nebūs mazā klāt tad gan tiks stimulēts.
Es gulēju palātā un manī bija tāds atvieglojums es nedomāju ne par ko lasīju grāmatu un gulēju biju ļoti mierīga un ja tas mirklis bija klāt
Mūsu mazā princesīte pati ieradās šai pasaulē 10.janvarī agrā rīta stundā.
Izbaudi pēdējos burvīgos mirkļus kad esat 2.in 1, jo pavisam drīz ta vairs nebūs, baudi pavasari, palutini sevi un gaidi šo lielo mirkli. Mazais pats izvelēsies dienu kad ierasties pie Jums. Krāj spēkus lielajai dienai ,un noskaņo sevi ka tu esi tam gatava gan emocionāli, gan fiziski! Lai skaists un viegls satikšanās mirklis lielajā dienā! Vienīgās zāles šai visā ir pacietība
Paskat, cik jauki. 😀
Jauku arī Tev to sagaidīšanu! 😀
👋