Ķeizargrieziena operācija

Mazuļa piedzimšana ir kā brīnums – pēc 9 mēnešu ciešas kopā būšanas ir iespēja pirmo reizi savu bērniņu paņemt rokās un cieši apskaut. Šo mirkli mēs esam iztēlojušās bezgalīgi daudz reižu. Arī dzemdības mēs plānojam vieglas un ātras, taču gadās, ka dzīve mums gatavo pārbaudījumu, ar kuru būs jātiek galā – šo pārbaudījumus sauc ķeizargrieziens. 

Kas notiek ķeizargrieziena operācijas laikā?

Ginekologs Renārs Parādnieks stāsta, ka ķeizargrieziena operācija sākas ar to, ka tiek iedota narkoze. Mūsdienās dod gandrīz tikai spinālo anestēziju. No sākuma tiek pārgriezta vēdera āda un atbīdīts muskuļu slānis. Izejot cauri vēl pāris slāņiem, tiek pārgriezta dzemdes apakšējā daļa un izņemt bērniņš laukā. Šis posms no vēdera atgriešanas līdz mazuļa ienākšanai pasaulei ilgst 2 minūtes. Nākošais etaps, kas ir jau garāks, ir dzemdes tīrīšana, vēdera dobuma pārbaudīšana, vai netiek atrasts kaut kas aizdomīgs. Kad viss ir kārtībā, tad pa kārtām tiek sašūts vēders un uzlikta kosmētiskā šuve. Viss kopumā ilgst ap 20 līdz 25 minūtēm, īpaši nesteidzoties.

Arī ķeizargrieziena operācijas var būt kā ģimenes dzemdības, jo tēvs parasti stāv blakus anesteziologam pie sievietes galvas. Kad vecmāte ir apskatījusi mazuli, viņš tiek iedots tētim, lai viņi abi kopā ar māmiņu var papriecāti es. Lai gan ģimenes dzemdībās nabassaiti parasti piedāvā pārgriezt bērniņa tētim, tad ķeizargrieziena operācijās šādu procesu nepraktizē.

Psihoterapeite Indra Tretjakova stāsta, ka līdzīgi kā ārsts stāsta māmiņai, ka viņai būs jātaisa ķeizars, šādi sagatavojot gaidāmajam notikumam, arī māmiņai jāsagatavo bērns un jāpastāsta savam mazulim par gaidāmo operāciju. Jāstāsta, ka māmiņa ies uz operāciju, ka apkārt būs ārsti, izņems bēbīti laukā.

Ķeizargriezienu izlemj veikt ārsts tad, ja mazuļa dzimšana rada draudus māmiņas vai bērna veselībai, pat dzīvībai vai, ja mazais puncī ir iegūlies nepareizi. Arī tad, kad mazuļa galviņa ir par lielu, lai izietu cauri māmiņas iegurnim, šo neatbilstību atklāj dabīgo dzemdību laikā. Pirms mazuļa dzimšanas, topošajai māmiņai ir jāpārbauda redze, jo arī redzes problēmas var būt tās, kas liedz iespēju mazulim dzimt dabīgi. Taču dabīgās dzemdības ir tādas, kurās nekad nevar nojaust, ka tās beigsies ar ķeizargriezienu.

Dzemdību sarežģījumu dēļ ārsts māmiņai var nozīmēt ķeizargriezienu. Kā uzsver ginekologs Renārs Parādnieks, visbiežāk pēkšņa ķeizargrieziena operācija ir nepieciešama tad, ja dzemdības ir jau sākušās, tās ir ieilgušas un bērnam ir slikti sirdstoņi. Līdz ar to ķeizargrieziena operācija samazina risku, ka kaut kas varētu notikt ar mazuli. Vēl viens variants neplānotai ķeizargrieziena operācijai ir tad, ja dzemdības praktiski sākas, bet nenotiek virzība. Tad tās tiek stimulētas, bet, ja nav nekāda efekta, tad parasti izvēlas ķeizargriezienu.

Ja sieviete mazulīti laidīs pasaulē saviem spēkiem, ir zināms, ka satikšanās brīdī bērniņu uzliks māmiņai uz punča. Taču ar ķeizargriezienā dzimušu bēbīti, visticamāk, būs savādāk, lai gan arī tas ir atkarīgs no tā, kurā slimnīcā mazais būs dzimis. Pēc ķeizargrieziena operācijas mazulis tiek pienests pie māmiņas, lai viņa var apmīļot un iepazīties ar mazuli.

Nākamās dzemdības pēc ķeizargrieziena

Tagad tiek uzskatīts, ka 2 gadi ir optimāls laiks pēc dzemdībām, lai pasaulē māmiņa laistu vēl kādu bērniņu. Tiesa, parasti pēc ķeizargrieziena operācijām arī pārējie bērniņi nāks pasaulē ķeizargriezienā, tomēr, ja rēta ir laba, tad atļauj dzemdēt arī pašai. Ja nav bijuši nekādi sarežģījumi, parasti rēta sadzīst 6 mēnešu laikā.

Pēc ķeizargrieziena operācijas māmiņai sevi ir jāsaudzē. 6-7 nedēļas ir jādzīvo rāmāk, nevajadzētu cilāt lielus smagumus,(piemēra, bērniņa tēti no liela prieka par notikušo,) taču mazuli celt un nest noteikti drīkst. Lai veicinātu rētas sadzīšanu, māmiņai nevajadzētu nodoties sevis žēlošanai, bet daudz kustēties.

"Kāpēc es nevarēju dzemdēt pati?"

Tomēr, ķeizargrieziens daudzās sievietēs vieš pārdzīvojumu un pārdomas – kādēļ man nebija iespējas dzemdēt pašai? Šīs sajūtas ir jāiemācās pārvarēt, jo mazuļa piedzimšana ir tikai sākums brīnišķīgiem notikumiem mūsu dzīvē.

Ginekologs Renārs Parādnieks ir novērojis, ka lielākā daļa sievietes ir noskaņotas, ka viņas pašas dzemdēs, tāpēc akūta ķeizargrieziena operācija liek sievietēm justies slikti vai nepilnvērtīgi. Tomēr sievietēm nevajadzētu pārdzīvot, jo galvenais ir vesels bērns un vesela māmiņa.

Arī psihoterapeite Indra Tretjakova uzskata, ka dzemdībās var notikt dažādi un nevajag justies vainīgām vai kaut kādā veidā apbēdinātām, jo notiek tā, kā tas notiek. Ja mammīte vēlas, var aiziet pie speciālista, draudzenes vai vienkārši ar vīru parunāt. Mīlestība visu dziedē.

Vienmēr paturēsim prātā, ka daudzas lietas dzīvē notiek ar nolūku. Ja reiz bērniņš nācis pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, tad tam tā ir bijis jābūt, lai mēs kaut ko iemācītos.