Kāpēc mammas raud grūtniecības laikā?

01. Nov 2019, 00:00

Pirms pāris dienām, daudzas māmiņas atsauca atmiņā savas grūtniecības, vienlaikus skumjākos un priecīgākos mirkļus. No malas tas viss noteikti varētu izskatīties muļķīgi, bet grūtniecības laikā, kad topošās māmiņas sajūtu galvenais noteicošais ir hormoni, topošā māmiņa spēj raudāt par lietām, uz kurām atskatoties jau pēc laika, gribas vien smaidīt un noteikt, “Ak, nabaga dzīvesdraugi un topošie tēti, Jums ar visu šo kaut kā ir jātiek arī galā.”

Tātad, māmiņu kopā sanākšanas vietnē, Atsaucīgo māmiņu forumā, mamma Marita lūdza citām mammām atsaukt atmiņā iemeslus, kāpēc viņas ir raudājušas gaidot mazulīti.

Šo iesakām izlasīt visām māmiņām, kurām kādā brīdī šķiet, ka viņas nav “īsti normālas” un jūtas absolūti neiederīgas esošajā pasaules kārtībā!

P.s. Pie raudāšanas iemesliem minēto mammu vārdi ir mainīti (mēs zinām – GDPR. Sargājam), tomēr – atmiņas gan, pavisam īstas un reālas.

Tātad, par ko raud topošās māmiņas grūtniecības laikā:

Ilze grūtniecības laikā raudāja, jo nebija mājās ābolu. Vēl lielākas skumjas to pārņēma, kad saņemoties un dodoties uz tuvējo degvielas uzpildes staciju, ābolus neatrada arī tur.
Maija bija ārkārtīgi apbēdināta par to, ka pačurāt jādodas uz mājas pirmo stāvu un tualete neatrodas blakus viņas istabas durvīm.
Gribat saraudināt grūtnieci? Pamēģiniet ziemas laikā viņai neiedot šašliku. Šis kļuva par Santas asaru iemeslu grūtniecības laikā.
Iveta, esot stāvoklī, mēdza skatīties multfilmas (to ticamākais varētu izskaidrot tas, ka gaidībās viņa ir bijusi jau ar nākamo bērniņu), tomēr, tas nemazina viņas ārkārtīgi sirsnīgo atzīšanos un aizkustinājumu: “ Es raudāju par to, ka UmiZoomi multfilmā nestrādāja strūklaka un viņi to salaboja. Jutos tik aizkustināta, ka sāku raudāt.”
Baiba grūtniecības laikā ilgi nepadevās. Apbraukāja visus veikalus un pēdējā no tiem, nenoturējās un apraudājās, jo nekur nevarēja atrast saldējumu kastītē kā bērnībā. Nu to – šokolādes-plombīra-zemeņu – viss smukās līnijās. Vēl šobrīd atceroties sāp sirds…
Madara raudāja ik reizi, kad TV tika pārraidītas Huggies autiņbiksīšu reklāmas..
Zane un vēl dažas māmiņas atklāja, ka viņu asaru iemesls bieži vien ir bijis viņu pašu asaras, proti: “Raudāju par to, ka man nāk raudiens par visu”, arī “skatoties filmu, “pinkšķēju” par absolūti visu un pēc tam sāku “pinkšķēt” par to, ka es kā muļķe sēžu asarainām acīm pie TV”.
Elīna atklāj, ka raudājusi par to, ka nevar uzvilkt zābakus un aiztaisīt rāvējslēdzēju, jo vēders traucē. Vēl tagad atceroties kā sēdējusi koridorā uz grīdas un raudājusi par grūto dzīvi.
Maija atklāj, ka viņa grūtniecības laikā šausmīgi raudājusi tāpēc, ka vīrs guļamistabā ne tā, ne viņai pa prātam, plēsis tapetes. Sašutums un pārdzīvojums ir bijis tik liels, ka tolaik pat domājusi par šķiršanos.
Ieva raudāja, jo nevarēja sagaidīt dzemdības. Viņai likās, ka tā diena nepienāks, kaut priekšā vairs tikai mēnesis.
Puišiem vispār ir grūti, bet topošajām māmiņām vēl grūtāk. Elīza lēja gaužas asaras tāpēc, ka viņas puisis, dakšas vietā atnesis karoti.
Beāti pārņēma asaru plūdi pēc tam, kad viņa vēlējās uzvārīt makaronus, ūdens jau vārās, bet izrādās, ka makaronu mājās vairs nav!
Grūtnieču asaras, nereti arī ir labs palīgs, lai izkļūtu no neērtām situācijām. Viktorija atklāj, ka asarās izplūdusi, jo nav varējusi atrast savu “parkinga” biļeti. Skaidri zinājusi, ka nopirkusi, bet atrast – nu nekādi. Ak, kā viņai paveicās. Apsargs bija jauns puisis un ļoti vēlīgs. Viņa tika cauri bez atkārotas biļetes pirkšanas.
Alise raudāja par to, ka draugs Rimi karti “novilka” pirms pirkumu skenēšanas nevis pēc un viņa neredzēja kā mainās tā summa, kas parāda kāda atlaide piemērojama ar lojalitātes karti.
Sintija raudāja par to, ka sniegs uzsnieg un izkūst.
Lelde raudāja tāpēc, ka nezināja, kāpēc viņa raud.
Gerdu spēja aizkustināt dažādi notikumi ikdienā. “Sakārto māju, ej uz mašīnu, durvīs stāvot atskaties… Tik skaista māja, bet jābrauc uz dārziņu pēc bērniem. Tāds liels raudiens sanāk un nekādi nevar apstāties. Tad Tu apsēdies, pie Tevis pieskrien satraukts suns, sāk Tevi mīļot, bučot un Tu sāc raudāt vēl vairāk…. Jo Tev ir tik foršs suns.”
Lāsma raudāja par to, ka braucot dzemdēt, ir jāatstāj mājās dēliņš un vēl lielāks raudiens par to, ka dēliņš ir pārāk jauns lai kļūtu par brāli.
Ļoti daudzas mammas ir raudājušas par to, ka vīri, NAKTĪ, nav gribējuši/varējuši aiziet uz veikalu un atnest dažādus gardumus, piemēram zemenes un “čerešņu” ziemas vidū, arbūzu nesezonā, pienu, svaigas kanēļmaizītes u.c.
Anda raudāja, jo kāds pa kluso bija apēdis viņas jūras kāpostus. Visu dienu. Raudāja.
Daudzas topošās māmiņas ir raudājušas, jo viņu dzīvesbiedri/vīri/draugi, grūtniecības laikā, laikam nesaprot, ka, ja topošā māmiņa ir ko pagatavojusi, tad jāēd, nevis atklāti jāsaka, ka negribās. Tā piemēram – par asaru iemeslu kļūst vīra atteikšanās no pankūkām vai vīra nevēlēšanās ēst rīsus. Diezgan neapdomīgi no vīru puses. (Smaidām, protams)
Anna nevarēja izvēlēties starp diviem saldējumiem… abiem naudas nepietika. Asaras.
Keita divas nedēļas pēc aiziešanas dekrēta atvaļinājumā, sēdēja uz gultas malas un raudāja par to, ka grib uz darbu.
Novērtējiet Vijas stāstu. “Trolejbusā braucot, dikti savajadzējās pačurāt. Nevarēju izturēt. Nolēmu izkāpt nākamajā pieturā un meklēt tualeti. Pietura sagaidīta, no trolejbusa izkāpts, bet vajadzība pāŗgājusi.” Kā Jūs domājat, kas sekoja pēc tam? BINGO. Asaras. Vija apsēdās uz soliņa un 20 minūtes raudāja par to, cik viss ir netaisnīgi. Vakarā stāstot par to vīram, atkal asaras un šoreiz par to, ka neviens, pilnīgi NEVIENS, viņu nepažēloja.
Marija, šobrīd jau vairs neraud. Vien pasmejas par grūtniecības laikā piedzīvoto. Viņa ļoti vēlējusies, lai vīrs, veikalā, pie kases “nočiepj” viņai bulciņu. Vīrs, protams, piedāvā to iegādāties. Marija raud, jo pirktu nevēlas. Situāciju vēl labāku padara līdzjūtīgā pārdevēja, iesaistoties, jo redz raudošu grūtnieci un pajautājot – vai viss kārtībā un kas noticis, atbildīgais un rūpīgais vīrs, protams, ņēma visu smagumu uz sevi un pārdevējai laipni atbildēja: ”Ticiet man, Jūs to negribat zināt.
Arta pastaigājoties pa mikrorajona pagalmiem, skaļi nospiedzās, jo ieraudzīja žurku. Pēc pāris sekundēm, žurku noķēra kaķis. Kā Jūs domājat, kurā mirklī viņa sāka raudāt? Jā, uzreiz pēc tam, kad no bailīgās grūtnieces, kurai bail no žurkas, pārvērtās par līdzjūtīgu būtni, kurai ir tik žēl, ka pagalmā dzīvo kaķis – slepkava.
Klinta, kad lasiet, nepārlasiet 2x, jo būs tieši tā, kā izlasīsiet. Klinta grūtniecības laikā raudāja, jo viņai neļāva nolaizīt slapju betona sienu. Jā, slapju betona sienu. Viņai tik ļoooooti patika kā tā smaržo..
Dīvaini? Vai, Jūsuprāt, tiešām būtu dīvaini sajaukt tomātu sulu ar Borjomi minerālūdeni? Ticamākais, ka jā, bet šāda rīcība, iespējams, būtu pasargājusi Ingu no asarām, kad viņa grūtniecības laikā tik ļoti vēlējās gāzētu tomātu sulu un saprata, ka neviens tādu neražo. Jā, kāpēc gan?

Ir ļoti mīlīgas šādas atzīšanās vai ne? Te mēs saprotam, ka ar ikvienu mammu viss ir kārtībā. Nu mēdz būt reizēm kādas mazas, neizskaidrojamas dīvainības, bet, cik foršas tagad atmiņas!

Mīļās mammas, padalieties, iespējams arī Jūs, grūtniecības laikā esat lējušas gaužas asaras par lietām, kas šobrīd šķiet ārkārtīgi smieklīgas.

P.s. – Te neesam atklājuši visus raudāšanas iemeslus, dodieties uz Atsaucīgo Māmiņu forumu. Tur būs vēl.