Pirmā kursu pieredze - fuj..
Kad gaidīju pirmo bērniņu, bija skaidrs - viss ir tik jauns, es pat īsti nezināju, kā norit dzemdības tā tīri fizioloģiski, pa posmiem. Kursi bija briesmīgi. Tie bija medicīnas iestādē. Iedalījās četrās tikšanās reizēs, vienā no tām vienkārši tika rādītas dzemdības svešvalodā. Kā filmu uz veca TV ieslēdza, tā arī apkalpojošais personāls pazuda un atnāca tikai filmas beigās, ne īsti kaut ko pastāstot, ne paskaidrojot, laikam ar domu - "jūs taču visu redzējāt"..
Viena cita nodarbība spilgti palikusi prātā, kad it kā bija jārunā par mazuļa aprūpi, bet tika izvilkts ārā noteiktas firmas mazuļu ķermeņu kopšanas līdzekļu klāsts, un tad nu par katru šo līdzekli arī stāstīja, kāpēc vajag iegādāties tieši šos.. Viss!
Gaidot otro bērniņu es jau zināju, ka jādodas ir tieši uz vecāku skolu, nevis uz medicīnas iestādi
Te apmeklēju ne tikai ierasto četru lekciju kursu pie Latvijā vadošajiem dzemdību speciālistiem, psihologiem, bet piedalījos arī Grūtnieču dienā, devos pāris reizes uz Grūtnieču vingrošanu, kā arī mēģināju psiholoģiski sagatavoties individuāli.
Pat salīdzināt nevarēja ar pirmo "kursu" pieredzi. Patiešām tika atbildēts uz visiem maniem jautājumiem, tā nebija vienkārši kādu produktu reklāma, bet ļoti rūpīgi pārdomāta sistēma, pateicoties kurai vecāki varēja apgūt ne tikai hendlinga pamatprincipus, bet arī bērniņa zīdīšanu. Starp citu, otrajā jautājumā arī, manuprāt, ir liela nozīme tam, kādu un cik objektīvu informāciju māmiņa gaidību laikā ir ieguvusi, jo es pat nebrīnos, ka pēc tādiem kursiem, kādi bija mani pirmie, daudzām mammām neizdevās tieši nezināšanas pēc barot mazuli veiksmīgi ar krūti.
Jāpiebilst, ka otrajā reizē braukāju tieši uz Māmiņu Kluba Vecāku skolu, un nenožēloju ne reizi. Informācijas daudz, var pierakstīt, ir izdales materiāli, speciālisti savu darbu dara ar interesi, ļaujot mammām justies brīvi, arī savu it kā neērto jautājumu uzdošanā. Starp citu arī paši speciālisti te dalās personīgajā pieredzē, kā, piemēram, psihoterapeite Diāna Zande, kas ir piecu bērnu mamma un nu jau arī vecmāmiņa.
Trešās gaidības - dvīnīši
Par spīti tam, ka meitenēm ir vien 3 gadu starpība, kad uzzināju, ka gaidāmi dvīnīši, es tomēr apzinājos, ka gribu iet arī šoreiz uz Vecāku skolas kursiem. Pirmkārt, atjaunot zināšanas, kas aizmirsušās. Otrkārt, iegūt jaunu, aktuālu informāciju, jo šajā skolā tādu patiešām vienmēr var iegūt. Tiek stāstīts par visām aktuālajām tendencēm, izmaiņām. Treškārt, dvīnīšu gaidības - atkal bija kas jauns, par ko gribēju zināt vairāk: par grūtniecības īpatnībām, riskiem. Ceturtkārt, - ķeizargrieziena operācija. Ja par dabīgajām dzemdībām nu viss bija skaidrs, tad par ķeizargrieziena operāciju gribēju zināt vairāk, jo pastāvēja liela iespēja, ka meitiņas piedzims tieši tā (un tā arī bija).
Ļoti priecājos atkal tikties ar Māmiņu Kluba vecmātēm, ar dūlu Katrīnu Puriņu vingrošanā, tāpat arī ar psihoterapeiti Diānu Zandi, arī ar dūlu Kristīni Bērziņu. Ļoti vērtīga bija arī Grūtnieču diena, kurā atkal piedalījos, jo te uzzināju ne vien ierasto par grūtniecību, bet arī vairāk par aromterapiju, pirtīžām - tātad, tādām netradicionālām lietām.
Katra grūtniecība ir kas jauns, neatkarīgi no tā, kuru bērniņu pēc skaita gaidi
Mainās arī dažādas tendences mazuļu aprūpē, tieši tāpēc katrās gaidībās uz šādiem kursiem būtu jādodas. Jā, tie nav par velti, bet tomēr - tas ir ieguldījums sevī, tās ir zināšanas, kas noder gan bērniņam, gan māmiņai. Par hendlingu, krūts zīdīšanu, kas ir katru reizi īpaši nozīmīgi, nemaz jau nerunāsim.
Inga