Gada vecmāte: Ilze Viļuma

Manu otro dēlu pieņēma vecmāte Ilze Viļuma, kura strādā Rīgas Dzemdību namā un ārstu praksē "Quartus". Mans dēls nāca pasaulē Rīgas Dzemdību Namā, piedaloties Ilzei.

Ilze pazina mani un es pazinu viņu jau mana pirmā dēla gaidību laikā - viņa strādā par vecmāti "Quartus" ārstu praksē, kur es eju pie savas ginekoloģes Irinas Jermakovas. Ilze vienmēr visu nomēra, izmēra un nosver pirms pašas vizītes pie ārsta. Līdz ar to, es Ilzi nemeklēju, es viņu jau zināju, bet tikai pie otrā mazuļa, kad uzzināju, ka es gaidu savu otro mazuli, tajā vizītē es nodomāju "Būtu forši, ja Ilze dzemdētu kopā ar mani". Vairākas vizītes nevarēju saņemties pajautāt, kad saņēmos, dabūju atteikumu. Pie sevis nodomāju: "Ja nevaru Ilzi dabūt (jo es gribu/es zinu, ka es gribu tikai viņu), tad nevienu citu man arī nevajag". Pirmajās dzemdībās piedalījās arī mans vīrs, šajās es zināju, ka es negribu vīru sev blakus, jo tad man gribas būt vājākai nekā es esmu. BET, pagāja laiks un pienāca nākamā vizīte un Ilze teica JĀ! Tajā dienā zemapziņā man izbeidzās bailes no dzemdībām. Bailes? Jā, jo pirmās dzemdības man bija ļoti smagas, kuras raksturotu vārdi "Garas, smagas, griezums, vakuums un izmisums". Ilze gaidīja visus 9 mēnešus manu otro dēlu kopā ar mani un man nebija ne mazāko šaubu, ka arī dzemdībās viņai jābūt blakus! Un viņa bija!

Ko es meklēju vecmātē? Vienkāršību, cilvēcīgumu un neko pārspīlētu. Tāpat kā iemīloties - vai nu ir, vai nav! Man nevajag vecmāti, kura visu laiku lieto demunitīvu un stāsta to, cik ļoti vajag dzemdību plānu. Man vajadzēja vecmāti, kurai ir liela pieredze (Ilzei vairāk kā 10 gadu pieredze) un kura ir pieredzējusi daudz un diendienā pieņem daudz bēbīšus - līdz ar to redzējusi ir daudz un piedzīvojusi dažādas situācijas. Man tas dod drošības sajūtu. Man vajadzēja vecmāti, kura mani saprastu, ka tad, kad es teicu, ka man nav nekāds dzemdību plāns un es tādu nerakstīšu; ka dzemdībās ir jādara vienkārši viss, lai man un mazulim viss ir labi. Ja jāgriež, tad jāgriež; ja jādod oksitocīns, tad jādod; ja jāpārdur ūdeņi, tad jāpārdur. Un punkts. Un tāda arī Ilze ir! Nesamākslota, saprotoša, cilvēcīgums pāri malām plūda un vienkārši foršs cilvēks ar kuru patīkami parunāt ne tikai par grūtniecību.

Kādas bija manas otrās dzemdības? Ziniet, es varu atzīt, ka manas pirmās dzemdības man bija trauma. Pēc tām es ilgi domāju, ka dzemdības nevar būt nekas skaists un emocionāli piepildīts. Līdz š.g. 10.aprīlim. Īsumā par manām dzemdībām. Sākās ar sāpēm 4 no rīta, 5.30 zvanīju Ilzei,ka ir sācies (ātrāk bija tomēr šaubas, ja nu piecelšu cilvēku un būs viltus trauksme), 6 jau ar Ilzi tikāmies Dzemdību namā (pirmajās minūtēs dabūju rājienu par savu melno dzemdību tērpu :D). Iegājām dzemdību palātā abas un neviens pie mums vairs neienāca līdz brīdim, kad dēls jau bija man uz punča. Divatā un runājot par "šo un to" (t.sk. restorāniem, ēdienu un starpenes šūšanas apmācībām) mans dēls piedzima. Dzemdības bija ļoti ātras - 3 stundas un 46 minūtes, bez griezieniem, bez vakuuma un bez jebkādām atsāpināšanām. Es to izdarīju! Es varēju pati piedzemdēt, izjust katru cm kā mans dēls nāca šai pasaulē (pirmajās dzemdībās vakuums, pārgurums un griezums neļauj to tik labi izjust). Un Ilze mani vadīja - teica kā elpot, kad izelpot, kad spiest un kad nē. Skaidri, nepārprotami un konkrēti. Kad ar pēdējo 3.spiedienu, mans dēls bija piedzimis, es biju neizsakāmi laimīga. Laimīga par to, ka viss ir beidzies, par to, ka man nekādas ķirurģiskas iejaukšanās nebija vajadzīgas; ka nesaskrēja pilna telpa ar citiem mediķiem un ārstiem. Vienkārši un skaisti! Ilzes klātbūtnē es jutos brīva, mazliet mežonīga un varena sieviete, kas laidusi pasaulē savu otro dēlu. Viņa man palīdzēja piedzīvot to, ka dzemdības ir, protams, sāpīgas, bet caur sāpēm var arī būt skaistas.

Es neizsakāmi  novērtēju to, ka viņa mani apciemoja arī dzemdību dienas vakarā un nākamajā dienā un nepārtraukti interesējās par mani ar telefona starpniecību. Tā sajūta, ka Tu un Tavs mazulis patiešām rūp!

Nu ko vēl par Ilzi, lai es pasaku? Prātā nāk dažas rindas no Ziedoņa: (....)Un pa baltiem lielceļiem balti cilvēki iet. Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst.(...).

Paldies, Ilze!