Esam tieši gaidību pusē.

Sākas vasara,ko tik ļoti gaidīju.Bet man šī vasara būs īpaša,jo visu vasaru būs jāpavada gaidot punča iemītnieku.

Tā tai dzīvē gadās, kad vismazāk ko gaidi ,tad kāds no augšas pārsteidz.Un šoreiz notika tieši tā.

Pēc nepilniem pieciem mēnešiem būšu daudzbērnu māmiņa. Ja kāds man ko tādu būtu teicis pirms gadiem pieciem- teiktu ,ka galīgi saspiedies.Bet tagad.......gaidam un domājam kā būs,  un vai tiešām Dievs nav mazais bērns ,jo zina ko un kā darīt.

Šī grūtniecība man jau trešā ,tāpēc domāju,ka viss būs kā iepriekš,tomēr viss atšķiras par 180 grādiem.

Sākums bija ļoti grūts- pašsajūta slikta, sliktās dūšas pazuda vien pāris nedēļas atpakaļ, arī nogurums, galvassāpes bija un ir manaas sabiedrotās ,jo nekas tāds iepriekš nebija. Ja ar Denīzi nedaudz sākumā mocījos,ta tagad šķiet,ka tas nebija nekas.

Vēl viens jaunums man ir tas,ka pirmo reiz gaidības iekrīt vasarā. Kā būs? Tas man vēl jāizbauda.Kādreiz skatoties uz punčiem vasarā domāju,ka arī es tā gribētu.Bet vai nebūs grūti???

Bet visam ir arī savi plusi- vasara ir periods,kad kg var uzņemt svaigos augļus, salātus un visus dārza labumus. Mazulis šovasar dzīvojoties pa laukiem saņems daudz vitamīnus,un tas priecē.

Tā kā darbā pavisam drīz tuvojas atvaļinājums,tad jūtu jau prieku par brīvību. Lai arī brīvība man turpmāko dzīvi tāds nosacīts jēdziens-jo bez punča,manu uzmanību pieprasa vēl divi- topošais skolnieks un mazā bērnudārzniece.

Par to kā viņi gaida mūsu trešo brīnumu noteikti pastāstīšu citā blogā!