02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Dārgās draudzenes! Tā nav kārtējā čīkstēšana vai pat blogs, tas jau ir dvēseles kliedziens. Būt par sabiedrisku cilvēku nav viegli, īpaši, ja esi 9.grūtniecības mēnesī, īpaši, ja runa ir par pēdējām nedēļām, kad hormoni trako, ķermenis sāp, un vienīgais, ko gribas, ir palīst zem segas un noslēpties no visas pasaules.
Bet es turpinu būt aktīva. Eju uz MK pasākumiem, izeju cilvēkos.
Man nepatīk, kā es tagad izskatos, bet es cenšos par to nedomāt, jo saprotu, ka drīz jau vairs nebūs šī puncīša un domas pat nav par to.
Es vienkārši nesaprotu, KĀ cilvēki, kas zina, cik grūti man pieņemt savu jauno izskatu, var pateikt - oho, nu tev gan vēders, tur ir dvīnīši? Zinat taču, ka nē, lasat taču manus blogus. Tad kāpēc tā jāsaka? Lai aizvainotu? Lai iedzeltu?
Teikšu godīgi - izdevās. Trīs cilvēki man šādi pēdējā laikā pasmīkņā pretī, pasaka to kā joku. Es, protams, atbildēju jokojot, ka nē, man nav dvīnīši gaidāmi, esmu vienkārši resna. Tauku daudz, lai ziemā būtu siltāk, skaidrs?
Vienkārši ir tāda lieta kā TAKTA IZJŪTA. Piekritīsiet, ka cilvēkam, kam ir ierobežotas iespējas, mēs neteiksim - oo, tev nav kājas! Nu kāpēc grūtniecei ir jāsaka acīmredzamais, tas, ka viņai liels vēders. Viņa no tā laimīgāka paliks?
Kad sēdēju mājās, satraucos šajā sakarā, mana mīļā vecmāmiņa teica - nosauc par klizmu, un iesaki iet... Nu, diemžēl, nākas samierināties ar tādiem sīkumiem, padomā tik, aizvainoja, gan jau vēl būs, par ko pārdzīvot.
Vienkārši pēc tāda sakāmā zūd vēlme būt atklātai, atvērtai un patiesai ar jums, dārgās lasītājas, MK lapas iedzīvotājas. Un es te esmu tikai dažu cilvēku dēļ, kas mani mīl un lūdz palikt, lai gan MAN pašlaik tas galīgi nav vajadzīgs.
Un jums.. patīkamu dienu vēl neticami resnā Sabīne un viņas 38 nedēļas lielais puncītis.
Mani pirms finiša paziņa nosauca par kuģi. Tas gan bija nesmuki un netaktiski. Nekad ko tādu neaizmirsīšu, un priekštats par cilvēku ir mainījies uz slikto pusi...
Grūtnieces nav resnas, bet gan skaistas! Un tā salīdzināšana no sērijas liels vai mazs vēders ir norma, manuprāt. Tas ne aiz ļauna prāta.
Visas grūtnieces smukas, tikai es resna ☹
Tā jutos es, mas bijus stāvoklī 😃
Nedēļu pirms mazuļa dzimšanas uztaisīju fotosesiju, bildes sanāca super, tagad skatos un domāju- visas grūtnieces smukas, a es biju resna un smuka 😃
Par cilvēku izteikumiem- daudzi tiek pateikti nemaz nepadomājot, kā tas izklausās otram.. Un tas- cik tu esi liela, cik tu esi milzīga bieži tiek izteikts ar pozitīvu sajūsmu nevis vēlmi aizvainot..
Jaukus Tev pēdējos gaidīšanas brīžus, jo vairs jau nav ilgi 😉
Sabīne, būs labi!
Saprotu, cik tracinoši var būt apkārtējo komentāri.
Atceros, ka ar pirmo bēbi man bija pretējais- darbā visu laiku komentēja, ka man ir TIK mazs vēders un ka tiešām maziņš, kur man tik mazs vēders utt.
Kā mani tas tracināja! un arī brīžiem satraucos, jo sāku domāt, ka neesmu normāla.
Šajā grūtniecībā nestrādāju, tāpēc nav tik daudz komentu par manu izskatu, vienīgais koments ir bijis, ka esmu resnāka, nekā ar pirmo 😃 pašai jau neliekas tā, un kilogrami arī tikpat daudz, cik ar pirmo.
Tādi tie cilvēki ir, viņi komentē, nepadomājot, ko vispār saka, jo viņu galvās ir kat kādi dīvaini stereotipi, kādam jābūt grūtnieces vēderam. Bet tā taču nav. Katra mēs esam citādāka, citai būs liels vēders, citai- maziņš, nu kāda starpība?
Atceries, ka esi skaista un ka grūtniecība tāpat drīz beigsies, satiksi savu meitiņu un būs vieglāk 😀
He he, man arī grūtnieču hormoni trako . Būs labi, nu esam mēs šajā periodā resnas, nu un tad. Nepaliksim tak visu dzīvi tādas. Tu vismaz fotografējies un tā. Man, ja godīgi, pat nepatīk spogulī skatīties. 😃 Būs labi, drīz tiksi pie slaida vidukļa, plakana vēderiņa un brīnišķīga mazulīša.
Sbīne - nu nebēdā. Tu nudien neesi resna - it nemaz. Te var apskatīt, kā es tagad izskatos savās 35 nedēļās... bail pat domāt, kas būs pēc mēneša. Un komentāri mani ieraugot tiešām nav tie mīļākie - sākot ar izbrīna izsaucieniem par to, kur var būt tik liels punčuks, un protams arī par dvīņiem - ka tik liels punčuks manai (tur kādai radieniecei) nebija pat ar dvīnīšiem. Ekh. Tad nu iekšā griežas nejaukas domas tā riktīgi uzbrēkt, ka katrai šis lietas rit savādāk - vienai punčuks liels, otrai maziņš. BEt nu parasti novaldos, pasmaidu un dodos tālāk lai nebūtu jādomā un lieki sevi jākrenķē. Turies.
Tev brītiņš punčainās kārtā palicis pavisam īss- drīz jau satiksi mazo meitiņu peciņu un viss grūtais aizmirsīsies. 😀
Mīļojiens. 😉
Laikam visām topošajām māmiņām šī tēma ir ļoti tuva. Lai gai grūtniecības laikā uzņēmu vien 11 kg, kā mani kaitināja šie teksti par manu lielo vēderu utt.! Pēc punča fotosesijas ilgi nevarēju no fotogrāfes sagaidīt bildes, saņēmu jau kad piedzima mazais! Un manu izbrīnu - biju sasodīti skaista un pie tam seksīga(!!!)! Neklausi nevienu - tu esi skaista! Ar visu savu lielo vēderu, pats svarīgākais ir gaismiņas kas mirdz tavās acīs pateicoties brīnumam kas mīt tavā puncī!
Hormoni trako? Labi, ka ir internets, kur to var izlikt 😀
Būsi tieva, būsi.
Es 3. trimestra fotogrāfijas nobāzu labi tālu. Lielo vēderu akceptēju (man arī izteica minējumus par dvīņiem, šķiet, tā tāda standartfrāze, ko saka, kad neko citu nezina, ko teikt 😀), bet nu tie kāmja vaigi un dubultzods gan likās briesmīgi.
P.S. Un tagad skatoties grūtniecības bildes es redzu sevi kā tādu begemotu un man nav ne kauns rādīt bildes ne kauns atzīt,ka biju tiešām resna.Jo ne jau aiz slinkuma es kļuvu resna,bet gan būdama grūtniece un katra tomēr mēs izskatamies citādi,nav jāsalīdzina,ka viena resna otra tieva.
Ja godīgi,tad grūtniecības laikā man neinteresēja ko par mani domā citi attiecībā uz manu izskatu.Kā nekā es biju grūtniece un arī liekie kg pieder pie lietas,jo ne vienmēr lielais svars liecina par pārmērīgu ēšanu,vai par dvīņiem utt.Ne vienmēr to var kontrolēt un izskatīties perfekti.
Man jau 7 mēnesī prasīja: " ko tu vēl staigā,vai tad jau nav jādzemdē?" Un 8 mēnesī jautāja vai gaidu dvīņus.grūtniecības laikā pieņēmos par 17kg un uz manu mazo augumu tas bija daudz.
Mani tas neaizskāra,neaizvainoja,kaut arī grūtniecības laikā biju diezgan emocionāla.
Par mani grūtniecības sākumā smīkņāja , jo puncis bija tik maziņš,ka neticēja tam... ka gaidu bēbīti (vienmēr svars ir bijis mazāk kā vajag sevi neierobeźojot). Tagad 28nedēļa un ir savi +14Kg un aug ik dienu. Laikam iespītējos un sāku ēst kā negause. Nu būtu takā jāapstājas... taču inerce dara savu. Izbaudam to,ka šajā laikā varam būt resnas... kad vēl dzīvē tas ir atļauts. Es iespējams šos vārdus vairs nesapratīšu ,kad pati būšu 9.tajā mēnesī,bet cerams 😉 nenokar degunu - visas mēs esam skaistas 😉
Sabīne, es gaidot Katrīni svēru 93. kg, vēl jo projām man uz datora vienā no kolāžas bildēm ir bilde ar manu lielo punci, es vienmēr paskatos uz pasmaidu, tas ir mans lielais puncis, bet tagad viņam ir pieci gadi. Vienmēr būs kāda sieviete, kam dzīvē kāds ir nodarījis pāri un tapēc viņa pateiks, ko dzēlīgu, lai veicās. 😀