Vai iespējams iegūt vēlamā dzimuma bērniņu?

Jau kopš seniem laikiem, latviešiem zināmas metodes, kā panākt, lai ģimenē piedzimtu kārotā dzimuma bērniņš. Saka, ka kāzu naktī zem gultas jāliek cirvis, ja tīko tikt pie puikas. Taču, ja ļoti vēlas meitiņu, zem spilvena jāslēpj karote. Pieredzē dalās Ina Paegle, ginekologs un Kaija Gulbe, psihologs.

Topošie vecāki mēdz teikt, ka viņi gaida vienkārši bērniņu, kaut gan tomēr klusībā sapņo, ka vēlas puisīti vai meitenīti, kāpēc tas cilvēks tā ir iekārtots?

Kaija Gulbe uzskata, ka tādā veidā, mēs kaut kādā mērā sajūtamies drošāk ar vienu vai otru dzimumu, es kā mamma ar meitu zinātu, ko darīt, vīriešiem drošāk, ka piedzimst puika, jo tad mēs varētu braukt ar skrituļiem, kāpt kokos.

Vai var gadīties tā, ka visu grūtniecības laiku ārsti ir teikuši, ka būs puisītis, piedzimst meitenīte, saka, ka būs meitenīte, piedzimst puisītis?

Korekti ginekologi, gadījumos, ja īsti nevar noteikt dzimumu, kas izplatīts agrīnos posmos, tomēr konkrētu atbildi nesniedz. Auglīša garums 12 nedēļās ir ap 5 cm, noteikt bērna dzimumu ir diezgan sarežģīti.

Kā topošie vecāki reaģē, uzzinot bērna dzimumu? 

Inas Paegles pieredze rāda, ka lielākoties viņi ir laimīgi, viņa uzskata, ka grūtniecība ir jauks notikums ģimenē, savs procents ir vecāku, kuriem svarīgi, kāds būs dzimums, bet realitātē, patiesībā viņi ir priecīgi par jebkādu dzimumu.

Ir teiciens, ka vīrietim savā dzīvē  ir jāuzceļ māja, jānosit čūska un jāizaudzina dēls.

Vai patiesi katrs vīrietis vēlas kā savu pirmdzimto redzēt dēlu? 

Kaija Gulbe uzskata, tas ir kārtējais tāds domāšanas stereotips, kas nāk mums līdzi no nezin kādiem seniem laikiem, ka mājai ir vajadzīgs mantinieks un mantinieks ir puisis. Es gribu domāt, ka mūsdienu vīrieši tādi nav, viņi būtu lepni, ka pirmais ir dēls, bet tik un tā viņi mīl savas mazās meitas.

Kurš no partneriem īsti nosaka bērniņa dzimumu, mamma vai tētis?

Ina Paegle stāsta, ka bērna dzimumu nosaka tētis, tētis saka, ka gribu dēlu vai meitu, bet sievietes atbildība ir par grūtniecības kvalitāti. Vīriešiem 46xy hromosomas un sievietēm 46xx, saplūstot veido jaunu komplektu xy un būs mums puisītis, ja no tēta x, tad būs meitenīte.

Un tomēr, zinot, ka bērniņa dzimums nav tas, ko mēs varam izvēlēties pēc pasūtījuma, cilvēki ir gatavi veikt visdažādākos eksperimentus, lai tikai saņemtu sev vēlamo rezultātu. 

Psiholoģe Kaija Gulbe uzskata, ka var jau iet pie astrologa, numerologa, skaitīt mantras, vai seksa laikā elpot pa konkrētu nāsi, bet tas viss ir fikcija. Var sagadīties, ka rezultāts sakrīt ar vēlamo, bet var gadīties, ka nesakrīt. Tā ir laimes spēle!

Protams, ir savas viltības, kuras varētu izmantot, lai piekukuļotu Māti Dabu un tā mums sūtītu gaidīto puisīti vai meitenīti. 

Ginekoloģe skaidro, Y hromosoma, kas nosaka puisīša dzimumu, it kā ir nedaudz vieglāka, ja tuvāk ovulācijas laiks, tad lielākas cerības ieņemt puisīti. Ja gribētos meitenīti, tad x hromosomas ir izturīgākas, ja mīlēšanās notiks ilgāku laiku pirms ovulācijas, tad pastāv varbūtība, ka tā būs meitenīte.

Mākslīgajā apaugļošanā pastāv iespējas ietekmēt dzimumu, bet Latvijā šāda procedūra ir aizliegta, tas noteikts ētisku apsvērumu dēļ. Ja tas netiktu regulēts, tad sabiedrība attīstītos nevienmērīgi- būtu vairāk sieviešu, vai vairāk vīriešu. 

Nereti mēs esam gatavi radīt 5 vai 6 bērnus, lai tikai sagaidītu meitiņu vai mazo dēlēnu. Iespējams mēs neesam mierā ar sevi un īsti nezinām, ko vēlamies šajā pasaulē paveikt. 

Kāpēc ir ģimenes, kur dzimts tikai dēli un ir ģimenes, kurās dzimst tikai meitas?

Ginekoloģe uzskata, ka visticamāk, tas nav ģenētiski noteikts, tā ir vienkārši nejaušība. Lai gan ir cilvēki, kuri saka, ka ir pārmantojamība. Parasti mums nav tik daudz bērnu, lai mēs varētu pateikt, varbūt nākamās piecas būtu meitiņas, ja iepriekš ģimenē piedzimuši pieci puisīši.

Mums jābūt  ļoti uzmanīgiem kaut ko vēloties, jo gadījumā, ja netiks piepildītas mūsu cerības, vilšanās var būt tik liela, ka nespēsim ar to tikt galā. 

Ne visi esam tik saprātīgi, ir vecāki, kuri ļoti cer, ka piedzims puika, bet beigās tomēr ir meitene. Mēdz būt pat neliels šoks. Kā šāda situācija var attīstīties?

Psiholoģe uzskata, ka pāris, kurš ir pietiekoši pieaudzis, spēs arī ātri pārorientēties. Protams, labāk, ja šāda vēlme paliktu zemapziņā un bērnu tiešā veidā neietekmētu. Ir vecāki, kuri liek justies bērniem par to atbildīgiem, un pat vainīgiem. Tas nav pareizi.

Turklāt, mūsdienās ir sonogrāfija. Tas dod laiku samierināties un pierast pie gaidāmā bērna dzimuma.

Ja reiz esam nolēmuši, ka vēlamies bērniņu, ticēsim, ka pie mums atnāks mazulītis, kurš sniegs mums vispatiesākos laimes mirkļus, neatkarīgi no tā, kāda dzimuma viņš būs. 

Psiholoģei mīļa ir viena ezotēriska doma, ka mums piedzimst tā dzimuma bērns, ar kura dzimumu mums jāiemācās sadzīvot, nevis man vajadzīgs dēls. Lai caur viņu iepazītu to vīriešu pasauli, iekšējo pasauli – iepazīt sievietes vīrišķās puses, un iepazīt sievišķās puses caur meitenīti, un vīrietim gluži tāpat.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

Parunāsim!

- Vai Tu gribēji konkrēta bērniņa dzimumu? Vai ko darīji lietas labā, lai tādu iegūtu?

- Galu galā- vai tas izdevās?