Ticēt vai neticēt tautas gudrībām?

Gaidību laiks ir ļoti īpašs, māmiņas daudz vairāk nekā iepriekš domā par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, lai nekaitētu mazajai dzīvībiņai.

Te savs vārds sakāms arī latviešu folklorai, tajā sastopama virkne ticējumu, kas attiecas uz grūtniecēm. Piemēram:

* Lai būtu smuki bērni, tad mātei grūtniecības stāvoklī jāskatoties smukas bildes un jāglāstot sev vaigi.

* Lai maziņais būtu balts, ar baltu vaigu, māte allaž raugās pienā.

* Lai maziņais drīz sāktu runāt, sievai drīz vien kādam otram jāpateic, ka ir grūta.

* Kad māte sabaidās cerību stāvoklī, tad nevajag rokas likt pie sejas, bet vajag skatīties uz pirkstiem, tad bērni augot veselīgi un skaisti.

* Māte, atrazdamās grūtā stāvoklī, nedrīkst brīnīties par tādu, kam kādas sliktas īpašības, lai bērnam tās nepieliptu

* Grūtām sievām jālasa grāmatas, tad ari bērni mīlēs grāmatas.

* Grūtām sievām daudz jādzied, tad bērni būs dziedātāji.

* Tādām sievām nav jābļaustās, bet jāizturas tanī laikā klusām, lai dzimtu klusīgi bērni.

* Tādai sievai jāsargās melot, nav jābūt niķīgai, nav jātur dusmas, jo kāda pa to laiku māte, tāds būs bērns, tādēļ viņai nebūs vaidēt, pukstēt, gaudot, sūdzēties, žēloties, bet galvu vienmēr augšā turēt.

* Ja, sievietei mātes stāvoklī atrodoties, vīrs viņai melo, tad bērns mātei nekad taisnību neteiks.

* Maitu vai kādu citu sliktumu redzot, nav jāsaka nekas par sliktu: „Ai, cik tas slikts”, citādi bērnam piemetas kāda vaina.

* Sieviete grūtniecības laikā nedrīkst uz mironi skatīties, citādi bērns šķielēs.

* Ja grūta sieviete ar noliektu galvu ķo slepeni klausās, tad bērnam būs greizs kakls.

* Māte nedrīkst uz slieksni sēdēt, tad bērni ir padoti ļaužu valodām.

Tāpat arī plaši izplatītais uzskats, ka sieviete, gaidot bērnu, nevarot griezt matus, tad nogriezīšot bērnam prātu. Vai arī tas, ka bērna vārda dienai kalendārajā gadā obligāti jābūt aiz dzimšanas dienas. Nedrīkstot adīt, tad bērnam dzimstot var būt nabassaite aptinusies ap kaklu. Vecas tantītes zina teikt, ka nedrīkstot rokas celt gaisā, skatīties uz slimiem cilvēkiem vai nepatīkamiem skatiem un tā tālāk...

Man pašai šķiet, ka ticēšana šādām tautas, no mutes mutē ceļojošām, gudrībām ir mazliet pārspīlēta. Ja māmiņa pati sevi sargās, arī bērniņš būs pasargāts.

Kā šķiet Tev?

Vai Tu grūtniecības laikā ievēroji ko tamlīdzīgu?

Tavuprāt, šīs senču patiesības patiešām var ietekmēt gaidāmo bērniņu?