Meitiņas peciņas skaistā atnākšana pie mums

Mums meitiņa bija ilgi gaidītais bērninš,bet kad pieteicās laimīgākas sievietes, topošās māmiņas mūsu apkārtnē nebija.Katra diena pagaja ar smaidu uz lūpām,pat nevarēju iedomāties sevi,skaistajā gaidīšanas laika būt piktai,īgnai. Kaut dažās reizēs bija lūzuma briži,kad vēl nedzimušā berna dzīvība bija apdraudēta un vairākas reizes bija jaguļ slimnīcā.

Skaistais laiks tika piedzīvots pirms 1gada 3mēnešiem un 9dienām...:)

Mums pirmais dzemdību datums bija nolikts 6.augusts un pēdējais 21.augusts

Pat 5.augustā aizgaju pie friziera nogriest matus,gribēju meitiņu sagaidit mazliet uzpucētai.Uzpuceju arī roku,kaju nagus....

Kad nu 6.augusts bija klāt,es katru minūtīti gaidīju,kad tad sāksies dzemdības.Es pat speciali gaju tālus gabalus staigāt,mazgāju grīdu,karināju aizskarus utt. Bet ta i nekā.Un tā dienu no dienas.Ar asarām acīs lūdzos meitiņai lai nak beidzot pie mums,ka mēs viņu ļoti mīlam,gaidam.

13.augustā gāju uz USG,uz tonīšiem. O,tur jau parādās kontrakcija,bet sāpes nekādas nejūtu,tās esot tik viltus kontrakcijas.Daktere nomierina un pasaka,ka dzemdības būs 15.augustā,bet ja nu nav lidz 18.augustam ,tad 19.augusta uz stimulāciju jānāk.

Tā nu nākamajā dienā ar māsu gājām uz pilsetu,uz gada tirgu.Laukā bija ļoti karsts +31grāds.Ik pa laikam ( ap plkst.13....)uznāca sliktumi,tad vēdera sāpes,bet tā sāpe ilga tik nepilnu minūti un ik pec 20minūtēm.....to visu noliku uz karsto laiku.Bet gāja laiks,man tas vēders sāka uzvesties ar vien dīvaināk,sāpēja nu jau ik pec 10minūtēm,tad sapratu,laikam jāiet mājās,tomēr vēl tāls gabals priekšā ko iet.Un nu jau pec divām stundām sāpes bija ik pēc 5minūtēm.Vīram lieku,lai zvana atrajiem,bet nevienas brigādes nebija uz vietas,ko nu?????? Zvanam taksim.

Tā nu mēs 15:30 esam slimnicā.Parbauda dzemdes atvērumu- ups,tas pilnībā vēl ciet,iespējams tik viltus trauksme. Tad pārbauda sirds tonīšus,mazais jutās labi,bet sāpes nu jau ik pec 3minūtēm.Vecmāte liek lidz plkst. 17:30 pastaigāties pa aru,vai pa trepēm,atļāva aiziet pat uz pilsētu.Bet man nekur negribējās iet,jo bija nežēlīga suta,pasai ar slikti.Nevarēju apgūlties,uzreiz drausmīgas sāpes.Bez šaubām viss vieglāk bija uz bumbās pasēdēt. Plkst bija 17:50 ,kad vecmāte atnāca vēlreiz pārbaudīt dzemdes atvērumu - tas vel jo projām bija pilnīgi ciet,mazā nemaz nedomāja steigties šurp,gribēja vēl uzkavēties siltumā un pavisam tuvu mammai. Bet sāpes nemaz nemitējās.

Vecmāte ar dakteri nosprieda,ka mani atstās slimnicā uz nakti,uz novērošanu. Iebilda,lai varētu atpūstie un dzemde apdomātos,iespricēšot stipras pretsāpju zāles,miega zāles un nošpu

Ta nu 18:40 raudādama gāju uz dušu apskaloties,jo biju sapriecājusies,ka nu pavism drīz uz rokam turešu savu mīļumu.Man no dzemdībām nebija bail it nemaz. Tad nu 19:00 mani sašpricēja,pie manis palātiņa īsu brīdi atļāva uzkavēties bērniņa tetim,jo bija paredzēts,ka viņs ar piedalīsies dzemdības. Prasiju,lai viņs aiziet un vecmātei palūdz vai viņš vēl var mezliet ilgāk uzkavēties.Tā nu atļāva lidz 20:30..... tad nu pēkšņi sāpes palika vēl stiprākas un starplaiki starp kontrakcijam bija pavisam niecīgi.jutu ka plūst udeni,sākās vemšana,drudzis,paaukstinājās t...

Bērniņa tētis skrēja pēc vecmātes pakaļ,jo nobijāmies,kas tagad notiek,ja reiz iespricēja,lai varetu pagulet,atpūsties,uzkrāt spekus...... Vecmāte atnāk un priecīgi pasaka,iespējams ka tagad tiešām tās ir dzemdību sāpes. Ap plks.20:00 ar visām somām gajam uz pirmdzemdību palātu,lai varētu pārliecināties,kas darās ar dzemdes kaklu un tonīšiem. Priecīgā balsi vecmāte bērniņa tēvam teica:''jūs varat palikt slimnīcā,mēs dzemdēsim." Kads man bija prieks stundu,divas tris....bet pavisam drīz man bus bērniņš. Man jau bija 3cm atvērums,pārdūra pa riktīgam augļudeņus un tad tik sākās.... Tad jau stipri sāpēja,domāju,kur vel stiprāk var sāpēt..... Man esot bijušas ļoti labas kontrakciju sāpēs,es katrās sāpēs jutu,ka mazais slid zemāk un zemāk..... Pulksteni vairs nekontrolēju,bet kad nākamajā reizē pārbaudija dzemdes kakla atvērumu ,tas jau bija visus 10cm atvēries. Man galvā ar vien lielā ka vēlme bija,ātrāk ieraudzīt savu bērniņu. Es biju pacietīga,nekliedzu..... turējos braši.Pirms pēdējā spiediena pazuda sāpes,iedeva pēdējo tablētīti,kas bija vecmatei palikusi un nu mana meita ir klāt:)

Man jau likās,ka ir jau nakts,vēla nakts vai pat uz rīta pusi,bet nekā,kad meita Gabriela piedzima plkst. rādija 22:09 ,svēra 2964 gr un gara bija 49cm. Tā nu pa nedaudz ka 2stundām atskreja mana peciņa. Ātri vai ne???

Lai jums visām ir tik vieglas un atras dzemdības!

Iesūti stāstu par savām dzemdībām!