Lasi fragmentus no franču ārsta Frederika Leboijē grāmatas "Piedzimt bez vardarbības"!

Fragments no grāmatas 9. – 11.lpp

PRIEKŠVĀRDS

Ir grūti atcerēties vētraino, kaismīgo reakciju,

kādu izraisīja šī grāmata, kad tā pirmo reizi tika publicēta pirms

divdesmit pieciem gadiem.

Laikā, kad šo grāmatu ar sajūsmu apsveica māmiņas visā

pasaulē, tā malu malās radīja skaļus protestus

medicīnas iestādēs.

Un tad pamazītēm viss norima.

Vai ideja tika sadzirdēta un pieņemta?

Neesmu par to pārliecināts.

Kas sākumā bija spēcīgs vīns, pamazām kļuva par

maigu zāļu tēju, kura nodrošina vien labu miegu.

Skumjš un mulsinošs bija fakts, ka šī grāmata, kas

tika rakstīta kā traģēdija, grāmatnīcās bija atrodama iespiesta

starp būrno rīsu ēdienu receptēm un autiņbiksītēm, paslēpta zem maldinoša

virsraksta “rūpes par bērniem.”

Tas ir kas līdzīgs pārpratumam, kurš liek cilvēkiem teikt:

“Piedzimt bez vardarbības”? Tā nu gan nav grāmata, ko es gribētu lasīt. Es

negaidu bērnu.”

Vai:

“Latīņu valoda? Kāpēc man būtu jāmācās latīņu valoda? Es negatavojos kļūt par

mācītāju.”

Vai vēl kāds piemērs:

“Hamlets”? Kāpēc lai es lasītu “Hamletu”? Es esmu amerikānis. Es neesmu

dānis.”

Protams, apzīmējums “rūpes par bērniem” ir daudz ērtāks,

skan daudz patīkamāk.

Jo, taisnību sakot, kuram gan ir vēlēšanās rakties pašam sava prāta un atmiņas

dzīlēs? Kurš gan vēlas atmodināt spokus, kas ciešā miegā

dus mūsu zemapziņas nostūros?

Vai tad nav vienkāršāk doties uz vingrošanu, nevis izdzīvot

psihoanalīzes radītās ciešanas? Turklāt ir vajadzīga bezgalīga drosme,

Odiseja cienīgs gars, kas ļautu nolaisties peklē.

Tomēr, atgriežoties pie grāmatas: ja tā nav ērta,

jauna pieeja rūpēm par bērniem, par ko tad ir šī grāmata?

Tas ir stāsts par dzīvību un nāvi.

Nāvi! Bet es biju iedomājies, ka mēs runājām par piedzimšanu...

Kas gan varēja domāt, ka piedzimšana un nomiršana var būt tik cieši saistītas?

Tās ir vienas un tās pašas durvis, pa kurām ejam  – gan tad, kad

ienākam, gan tad, kad dodamies prom.

Ja tā, tad tas viss ir diezgan biedējoši.

Biedējoši? Jā, tas ir baisi.

Un varētu pat teikt, ka viens no galvenajiem varoņiem šajā traģēdijā ir

BAILES.

Bailes dzimst kopā ar bērnu.

Un kad mēs apjaušam, ka bailes no nāves, kas

met garu ēnu pār mūsu dzīvi, nav nekas cits kā vien mūsu

neapzinātās atmiņas par to neaprakstāmo izmisumu un šausmām,

ko esam piedzīvojuši piedzimstot, mēs sākam saredzēt, ka

te ir jābūt kam vairāk, nekā acs spēj saskatīt.

Tad mēs sākam sapņot.

Ja bailes varētu remdēt, sadziedēt brīdī, kad

dzimstam, cik gan neparasta dzīve mūs sagaidītu.

Pārāk laba, lai būtu patiesa.

Vien tad, ja skatāmies šādā gaismā, grāmata iegūst

savu patieso jēgu.

Iespējams, tas ir neprātīgi ambiciozs mērķis –

cilvēciska būtne, kas piedzimst ar pasakainu priekšrocību: pilnīgu

brīvību no bailēm.

Lai svētīta, kas ir brīva no dusmām un agresijas!

Kas spējīga veikt savu gājumu ar nesatricināmu smaidu un

acīm, kas vizuļo dedzīgā mīlestībā!

Frederiks Leboijē

Ieinteresēja grāmata? Grāmatas nopērkamas Latvijas grāmatnīcās, ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrā "Līna" Miera ielā 17-4, Rīgā, kā arī "Mansarda" mājas lapā: www.apgadsmansards.lv

Noklausies radio raidījumu par nevardarbīgām dzemdībām ŠEIT!