Klausoties mazulīša sirds tonīšus..

Grūtniecības kalendārs. 36.nedēļa.

Sveikas!

Fakti noliek pie vietas, rit 36.nedēļa. Klausoties mazā sirds toņus, dzemdes līknē manāmas izmaņas. Ka pat daktere smejoties izteica iespēju, ka lielais brīdis būs pēc nedēļas, un nākamo vizīti varu arī neierasties. Pierakstījos gan uz 5. Martu, bet tas vēl tālu... 

Sākšu ar to, ka jūtos ļoti labi, nekas nekur nesāp, garastāvoklis labs, pat baiļu no gaidāmā nav =) Esmu sapirkusi visu nepieciešamo gan sev, gan mazulim. Vēl tikai pilnai laimei man gribētos ko jaunu uzvilkt mugurā ar ko braukt mājās tik tagad neko nevaru nopirkt jo neder nekas no kārotā :)  Vajadzētu vēl tikai salikt visu vienkopus somā =))

Pirmdien biju uz vizīti pie dakteres, svars nācis klāt par 0,5kg, analīzēs labas esmu tikusi galā ar nitrātiem kas iepriekš parādījās pozitīvi. Asinsspiediens normas robežās- Viss kārtībā tik jāgatavojas lielajam notikumam.

Interesanti bija tas, kad bija iespēja paskatīties un pārliecināties par gaidāmo dzimumu, vai tiešām gaidām māsiņu, bet turpceļā ar vīru runājot viņš izteica frāzi –Ja jau tik ilgi slēpa un nerādīja precīzi, kas nu būs tad jau, lai paliek kā pārsteigums.

Lai gan man ieejot kādā bēbju veikalā lielāka vēlme ir ko nopirkt zilā vai zaļā krāsā, nevis rozā. Tāpēc arī pirmās drēbītes ir saliktas zaļā krāsā.

Laiks ir nepielūdzams un fakti noliek pie vietas – pavisam drīz būsim mēs četratā + mincis. Sajūtas vel kavējas tālumā. Nezinu kāpēc tas tā ir. Kad gaidīju Paulu atceros pēdējās nedēļas bija mokošas nevarēju naktī gulēt, nekur nebija miera, sāpēja visas maliņas nevarēju vien sagaidīt kad būs pienācis laiks. Tagad ir tieši pretējais, nav tā, ka negaidu- gaidu un pat ļoti. Tik sajūtas ir pavisam citas :). Priecājos, ka varu gulēt mierīgi, mazais tik katru vakaru izvingrinās tā, ka pat man sānā jāpietur ar roku, lai pārāk neizbāž papēdi kas rada nepatīkamas sajūtas. Ir vēl tāda sajūta, ka sēžu bebim uz galvas viņš ir tik zemu, pat bail ka mīlējoties nenodarām pāri. Cenšos baudīt pēdējo mēnesi, vairāk pucējos jo zinu tik drīz vairs nebūšu šajā skaistajā posmā –grūtniece. Tik žēl, ka tāds aukstums ārā kad izpaliek pastaigas svaigā gaisā...

Pa šo laiku esam daudz paveikuši, koridoris ir tapis skaistāks pie sienas stāv milzīgs spogulis, kādu sen jau vēlējos. Vēl mazliet jāpiestrādā pie grīdas un tad jau būs gatavs =).

Bijām ar meitiņu uz plānveida operāciju kur koriģējām skatienu. Tās dienas pa slimnīcu bija emociju pilnas, pats galvenais rezultāts bija veiksmīgs :). (Vairāk par to šeit)

Svinējām arī meitiņai vārda dienu. Saaicināti tika tuvākie, mielastu gatavoju pati, visu dienu rosījos pa virtuvi. Bija mums arī liels pārsteigums vecākā māsa atbrauca ciemos no Īrijas pa kluso man nezinot un pārsteidza mani, aiz prieka pat asariņa nobira =))

Visu mīlētājdienā saņēmu rozīti un daudz bučas, gardas brokastis Laiskošanos pa gultu visa rīta garumā. Vīriņš nekur nesteidzās, pavadījām rītu kopā. Kaut tā varētu biežāk.

Iestājies miers, par visu kas notiek apkārt, pārliecība ar visu var tikt galā. Mūs gaida liels notikums kļūšu par divu bērnu māti, tētim būs vairāk rūpju par mums visiem, un meitiņa no vienīgā kļūs par vecāko!

Pagaidām atvados, kas to zin, varbūt nākamreiz jau rakstīšu kā mums gāja sagaidot mazo brīnumu!

LOGO

 Reģistrējies topošo māmiņu klubam!