Dzemdējam labā noskaņojumā

Visus 9 grūtniecības mēnešus sievietes organisms gatavojas galvenajai, svarīgākajai dienai - bērniņa dzimšanai. Bet svarīga ir ne tikai māmiņas fiziskā sagatavotība, bet arī noskaņojums. 

Labs noskaņojums

"Parasti pirmās pamata sajūtas, ko sieviete apzinās, kad dzemdības sākušās, ir bailes. Bailes no kaut kā jauna, nebijuša, neizprotama", - stāsta psiholoģe Natālija Zacepina. 

Bailes pieaug un traucē atslābināties, tāpēc jānoskaņojas citā virzienā, jādomā par ko citu, jādomā jaukas domas par kaut ko labu, pozitīvu. Piemēram, der iedomāties, kā mazulis jau smaida un piespiežas pie jums ar savu mazo, mīļo ķermenīti. 

Tajā pat laikā nevajag izdomāt, kā tieši noritēs dzemdības, jo to, kā tās organizēsies, kā viss notiks, nav iespējams noteikt pirms laika. Un, ja kaut kas nenoritēs pēc jūsu plāna, protams, var sabojāties jūsu garastāvoklis, kam ir liela loma šajā svarīgajā dienā. 

"Sievietei jājūt, ka viņa dara visu, lai dzemdības būtu labvēlīgas gan viņai, gan bērniņam", - stāsta vecmāte Baiba Zelka, - "šim darbiņam ir jāatdodas pilnībā, jo dzemdības tas tik tiešām ir darbs. Slikts noskaņojums sarežģī dzemdību procesu, sieviete noslēdzas un nespēj atslābināties". 

Nesteidzies uz dzemdību iestādi!

Ne velti saka, ka mājas un "sienas ārstē". Grūtniecība, protams, nav nekāda slimība, bet, kad sākas sāpes, nevajag censties par katru cenu pamest savas mīļās mājas sienas. 

Pagatavojiet mīļāko tēju un sāciet skaitīt kontrakciju sāpju ilgumu minūtēs.

"Var ieiet siltā dušā, tā palīdzēs tikt vaļā no saspringuma, turklāt ir pierādīts, ka ūdens nomierina", - iesaka psiholoģe.

Atcerieties par elpošanu - pareiza elpošana palīdzēs sakārtot domas un tikt galā ar uztraukumu.

Lai izrautos no apkārtējās vides radītās kņadas, ieslēdziet mierīgu klasisko mūziku.

Natālija Zacepina stāsta, ka mūzika pozitīvi ietekmē gan mazuli, gan māmiņu. Pie tāda pat viedokļa pieturas arī vecmāte Baiba Zelka: "Daudzas māmiņas grūtniecības laikā klausās atslābinošu, klasisko mūziku, kas nomierina un palīdz noskaņoties vajadzīgajam emociju vilnim, palīdz noskaņoties dzemdību procesam, būt mierīgai un pārliecinātai par saviem spēkiem dzemdēt veselu bērniņu - ir svarīgi, ka ir kaut kas, kas var jums palīdzēt (mūzika, ūdens, aromātiska tēja), un to noteikti vajag izmantot". 

Doties uz dzemdību iestādi vajag, kad starp sāpēm esošais starplaiks ir apmēram 5-7 minūtes, bet vecmāte atgādina, ka jāvadās ir no jūsu sajūtām, kā arī jāņem vērā katras sievietes organisma īpatnības, jo citam, jo citkārt vislabāk doties uz dzemdību iestādi ir ar sāpju intervālu 10-15 minūtes. 

Apkārt ir draugi

Atbraucot uz slimnīcu svarīgi ir uzturēt labas attiecības arī ar personālu, kas ir kopā ar jums, jo tieši šie cilvēki piedalīsies jūsu bērniņa dzimšanas procesā: neattiecieties pret medicīnas darbiniekiem negatīvi, viņi ir profesionāļi savā jomā, esiet atvērta, ļaujiet sev palīdzēt. 

Tā kā pirmajā dzemdību periodā sievietes mēdz saskarties ar dažādām šaubām, galvā lien baisas domas par to, kas būs tālāk, ļoti labi ir, ja ir vīrs vai kāds cits tuvs cilvēks kopā ar jums. 

Ņemam līdzi sev mīļas, tuvas lietas

Izvēloties palātu, iekārtojiet savu telpu. Jums tajā ir jājūtas ērti.

Lai radītu mājīgumu, ņemiet līdzi sev tuvas un mīļas lietas. 

"Ja sievietei ir kāda svarīga lieta, kas viņai ir mīļa, viņa droši to var ņemt līdzi arī uz dzemdībām", stāsta vecmāte. - "Manā praksē ir bijis gadījums, kad sieviete ieradās uz dzemdībām kopā ar savu mīļāko spilvenu, ko sāpju laikā apķēra, rājās uz to, vārdsakot - atbrīvojās no negatīvajām emocijām. Un arī uz savām otrajām dzemdībām viņa spilventiņu ņēma līdzi"., 

Dažas ticīgas māmiņas ņem līdzi talismanus vai jostas, kas ir iesvētīti baznīcā - tas piedod ticamību tam, ka viss būs kārtībā. 

Nekautrējieties par savām vēlmēm!

Par to, ko tieši ņemsiet līdzi uz dzemdībām, jātiek galā ir savlaicīgi, vēlams sākt gatavoties dzemdībām jau ap 36.grūtniecības nedēļu. 

"Ja sieviete, atrodoties palātā, vēlas iedegt svecīti, lai apgaismojums būtu maigs un mājīgs, to darīt viņai atļaaus, jo ārsti, pirmām kārtām ir ieinteresēti palīdzēt topošajām māmiņām tikt galā ar visām šīs dienas grūtībām, galvenais - bez kautrēšanās par savām vēlmēm", - savā pieredzē dalās Baiba Zelka. 

Ja jums kādā brīdī sagribas iet dušā, pasēdēt uz vingrošanas bumbas, pasakiet to, tas viss ir dzemdību iestādēs pieejams ikvienai topošajai māmiņai. 

Ja visu 9 mēnešu garumā mūzika jums ir palīdzējusi nomiernāties, nekautrējaties to ieslēgt arī esot dzemdību iestādē sāpju laikā. "Ja jūs atnāksiet uz dzemdību iestādi ar savu mūzikas disku, to ļaus uzlikt, galvenais, lai mūzika nebūtu skaļa un netraucētu citām māmiņām", - paskaidro Baiba. Tikai savlaicīgi jānoskaidro, vai nodaļā ir magnetofons. 

Ja piederat pie sievietēm, kas labi un skaisti grib izskatīties jebkurā vietā un situācijā, ir jāpadomā par apģērbu, kurā dzemdēsiet jau savlaicīgi. Galvenais, lai tas būtu brīvs, ērts un patīkams, saskarē ar ķermeni. 

Vājuma brīdis

Dzemdību laikā mēdz iestāties vājuma brīdis, kad sievietei šķiet, ka tas nekad nebeigsies, ka viņa netiks galā ar sāpēm. Daudzas māmiņas stāsta, ka tieši pēdējo kontrakciju laikā šķiet, ka pašam atbildīgākajam brīdim spēka nepietiks. 

Šajās sekundēs ir jāsaņemas un jāpadomā par to, ka organisms jums nedos vairāk slodzes, kā spējat izturēt. 

Jums ir mērķis - dzemdēt stipru mazuli un jūs to izdarīsiet. Tiklīdz jutīsiet, ka mazulis "nāk ārā", jums atvērsies otrā elpa, kas palīdzēs tikt galā ar šo ne visai vieglo uzdevumu. 

Baiba Zelka stāsta, ka izstumšanas periodā viss ir atkarīgs no jums, arī tas, cik ātri vai lēni mazulis nāks pasaulē. Izlieciet sevi visu, simtprocentīgi un klausiet vecmāti, viņa teiks priekšā, kad vajag spiest, kad nē, un, kad vajag elpot. 

Nebaidieties kliegt - tas ne vienmēr ir slikti, neierobežojiet sevi savās vēlmēs, ja gribas, tātad - tā vajag. 

Ja jūtat, ka mūzika var jums palīdzēt koncentrēties un atrauties no apkārtējās vides, palūdziet ieslēgt radio vai jūsu līdzi paņemto disku. 

Pacentieties laikus izrunāt tamlīdzīgas iespējas, lai netērētu tām lieki laiku dzemdību procesā. 

Pozitīvs garastāvoklis, noskaņa palīdzēs tikt galā ar sāpēm un grūtībām. Tāpēc ejam uz dzemdībām kā uz svētkiem, galu galā tā ir jaunas dzīvības rašanās, tātad - tie patiešām ir svētki!

Vieglas jums dzemdības!

PERSONĪGĀ PIEREDZE

Jevgēnija, 26 gadi

Esmu 30.grūtniecības nedēļā. Gatavoties gaidāmajām dzemdībām sāku kopš brīža, kad uzzināju, ka kļūšu par māmiņu. 

Izlasīju daudz grāmatiņu, rakstu par šo tēmu. Visu grūtniecības laiku klausos Mocartu, Bahu, esmu dzirdējusi, ka šī mūzika pozitīvi ietekmē mazuļa smadzeņu attīstību. Es no šīs mūzikas gūstu baudu, mazulim arī patik, viņš pat nomierinās un šķiet, ka ieklausās skaņās. 

Es plānoju savlaicīgi apspriesties ar vīru un vecākiem, kurš par ko atbild, lai dzemdību sākumā es zinātu, ka nepalikšu mājās viena un nebūs jāsauc "ātrie". Jebkurā gadījumā, man kļūst vieglāk, kad domāju, ka visu kontrolēju, zinu, ka tas nav pareizi un cenšos ar to cīnīties. 

Pēc pāris nedēļām mēs ar vīru brauksim ekskursijā uz dzemdību iestādi, gribas pirms laika iepazīties ar apstākļiem, kuros dzims mūsu mazulis. 

Esmu jau izlēmusi, ka, ja nebūs vajadzības, neskriešu uz dzemdību iestādi, bet pirmo dzemdību periodu pavadīšu mājās, starp savējiem. 

Tas, vai sievietei vajag savu vidi un savu tuvinieku klātbūtni ir atkarīgs no viņas pašas rakstura, temperamenta, universālas receptes, kas derētu visām, nav - katrai sievietei ir tiesības izlemt, kā un kādos apstākļos viņa pavadīs dzemdību dienu. 

Alla, 29 gadi

Manam dēlam ir 5 gadi, bet savas dzemdības es atceros joprojām. Tām es gatavojos tāpat kā citas - apmeklēju kursus, lasīju stāstus internetā. Daudzi no tiem mani biedēja, tāpēc pēc kāda laiciņa es pārstāju tās lasīt un lasīju tikai pozitīvos stāstus. 

Īpašu plānu neveidoju, sākot no 36.nedēļas uzmanīgāk ieklausījos savās sajūtās, visu laiku šķita -ja nu sāksies, bet es nepamanīšu..

Labi atceros, ka pēdējā nedēļā pirms dzemdībām es nevarēju pagulēt, bija neērti, pie tam visu laiku bija bail. 

No rīta pamodos un sapratu, ka sākušās dzemdības, šo sajūtu nevar pārprast vai nesajust. 

Pirmā reakcija - panika, ko darīt, kur skriet, kam zvanīt?! Bet pēc kāda laiciņa es nomierinājos, saliku visas zināšanas pa plauktiņiem. 

Vīrs teica, ka atnāks stundas laikā, es nesteidzos pamest mājas, tāpēc priecājos par šo ziņu. Atvēru logu, ļoti gribējās svaigu gaisu, uzvārīju žālu tēju un ieklausījos tajā, vai sāpes ir regulāras. 

Kad biju jau dzemdību iestādē, es vairs nedomāju ne par ko citu, kā vien par sajūtām vēdera lejasdaļā. Centos nomierināties un koncentrēties pašam svarīgākajam uzdevumam - dzemdēt ātri un pēc iespējas bez sarežģījumiem. Vēss prāts un pārliecības sajūta man ļoti palīdzēja. 

Dēliņš piedzima pēc 3 stundām, es mierīgi uzelpoju - šis mazais cilvēciņš izrādījās skaistākais mazulis pasaulē, vismaz - mums ar vīru. 

Jūlija Petrova, speciāli Māmiņu Klubam