Mans pacietības mērs vienreiz ir pilns:@ Es nespēju vien nobrīnīties par to cik gan cilvēki var būt bezkaunīgi un neaptēsti. Stāsts tāds. Es vienkārši nespēju sadzīvot ar puiša ģimeni jo tas wnk ir pāri manai spēku robežai. Viņa mātei ir 4 bērni, mans pusis un viņa māsa ir strādājoši, viņa mātes uztverē tātad viņiem ir jāutur abi jaunākie brāļi:@ Nepietiek jau ar to ka viņš nepārtraukti savai mātei dod naudu, viņa to jaunāko tūca dzīvot vislaik pie mums. Es esmu stāvoklī, palicis aptuveni mēnesis. Ja sajūtos slikti vai gribu atpūsties es nevaru ieiet savā istabā atgulties jo man tur wnk na vietas, jo tas sīkais smerdelis spēlē PS2 un viņam pie pakaļas rupji sakot , ka es prasu iziet ārā. Tā māte vispār ir koroņvariants, jo ja dēls neiedod naudu tātad es pie tā esmi vainīga:@ Kā var cilvēkam nepielēkt ka mums pašiem būs sava ģimene un ka mums jāsagādā viss savam bērniņam , nevis jādomā kā piepildīt viņas ambīcijas. Tātad jaunākais brālis kas tagad ir pie mums ir nepieklājīgs, neaudzināts, bezkaunīgs cūklops. Nu kā var staigāt apkārt smirdīgās zeķēs un nemazgājies.Attaisnojās ar to ka viņu lauku mājās nav ūdens. Nu es atvainojos aka ir, spainis ir un bļoda ar, nomazgājies. Nepietiek ar to, viņam ir k-kāda ādas sēnīte, kura pie tam ir lipīga, tas nozīmē ka pēc viņa man gultas veļa uz ķīmisko tīrītavu jānes. Nu es vēl varētu turpināt šito stāstu, bet... Vai tad man būtu pēc dzemdībām savs mazulītis jauztur vienā telpā ar šitādiem??? Nē nu tā wnk nevar un tā es dzīvot arī netaisos. Sarunu ar puisi iesāki, bet zinu ka viņš tikai apvainosies un tas arī viss. Bet tās jau nav manas iegribas, tas ir mana bērna labad un nu mazliet arī manu nervu labad. Varbūt varat ieteikt ko darīt vai kādu padomu. Šķirties es negribu, es wnk gribu atrisināt šo situāciju, kura man ir īstas zobu sāpes:@
Man jau liekas, ka te iebildumi un lōģiski atteikumi nedarbojas, tā vismaz sapratu no shinodas. Un normāli cilvēki jau saprastu paši, tiem nebūtu jāskaidro.
Shinoda, man tik liekas, tā no malas lasot, ka problēma jau nav ar to viņa ģimeneni-māti, jaunāko brāli, šķiet, ka problēma būs bērniņa tētī, viņa attieksmē pret to visu, pret Tevi un pret nedzimušo mazulīti.
Domāju, kamēr viņam nebūs stingra nostāja , tāda pati kā Tev , nekas nemainīsies.
Viņa ģimene droši uzskatas, ka Tu tik visu koriģē, ka dēls neko nesaka, kas viss ir kārtībā utt. , tapēc viss tā notiek.
Vienīgais risinājums ir izrunāt tās lietas ar savu vīrieti, lai viņš sakārto lietas ar savu ģimeni, stinri visu noliek savās vietās, jo ,pirmkārt-Tev tas nav jādara,otrkārt- Tevi nerespektēs tādi cilvēki.
Tu tiešām esi pelnījusi mieru, atpūtu, labu gaisotni mājās un, ka "aptekā" Tevi, nevis Tu citus.
Lai izdodas mierīgs un harmoniska pēdējais gaidīšanas mēnesis 😀
Ja dzīvojat pie vīra vecākiem, nu tad tikai vien variants, sen jau bija jāmeklē sava vieta, bet ja tā ir jūsu mājvieta, vai nu parādi savu, proti kur ir durvis, vai nu nežēlojies un ciet!
Varbūt izklausās skarbi, taču šobrīd tu pati ļauj sev kāpt uz galvas un vēl čīksti.
Piedod ja aizvainoju, bet tā nu tas ir.
Man jau tik tāl ir aizgājis, ka man pie kājas ka viņš dod naudu, lai dod. Tik lai viņi tad mums liek svētu mieru. Man ir par ko domāt, man ir ko darīt. Nav man laiks skraidīt kādam no pakaļas😤 Es goda vārds no dusmām pārsprāgt varētu.
amorins tev pilnīga taisnība. Nu nē tā turpināt nevēlos. Te jau gan visi tāpat domā ka es esmu egoiste bet k-kādai mēra sajūtai ta4u ir jābūt.
Esmu mēģinājusi tā darīt, nekādas reakcijas. Tā it kā akls būtu. Dažreiz gribas savākties un aizbraukt pavisam, ja jau nevar nolikt savējos pie vietas. Man mamma un māsa saprot ka es šobrīd neesmu tajā stāvoklīkad varētu visus aptekalēt, tāpēc arī no manējiem man neviens virsū nebāžas. Kad vajag piedāvā palīdzību un viss. Bet šitā ģimenīte ir graujoša.
Runāt runāšu tikai nezinu kā lai to visu tā smuki noformulē lai nevienu neaizvainotu😀
Mums te ir "It kā" divas istabas. Atdalītas ar krāsni un skapi. Vārdu sakot viena telpa. Par privāto dzīvi uz ciemošanās laiku vispār var aizmirst. Tas ir apgrūtinoši.
Mēs nedzīvojam kopā ar viņa mammu, viņa vislaik sūta pie mums to jaunāko brāli. Viņš te ir visas garās skolas brīvdienas. Man vislaik ir jāskraida no muguras, jāklāj gultas, jāgatavo ēst un vēl aiz viņa trauki jāsamazgā. Tā jau ir grūti.Es protams nesaku ka tagad neviens no viņa ģimenes tagad nevar braukt ciemos. Es wnk uzskatu ka tagad nav īstais laiks un vēlāk jau vēl jo mazāk.
Es jau cenšos, bet tas nelīdz. Pilnīgi jau nezinu ko lai dara. Negribas palikt pavisam ļaunai un sarunāt citiem galīgas riebeklības. Es protams saprotu ka iet grūti cilvēkam, bet nevajag kļūt jau bezkaunīgam galīgi. Lai jau viņš palīdz ar naudām savai mamai. Nu mamma kā nekā.
Nē nu kā tas izskatās, viņai meita atsūta visādus labumus. Viņa kamēr abi jaunākie ir skolā visu noslēpj un nakamajā dienā viņus aizsūta prom. Tagad kad viens pie mums otrs pie meitas velk visu ārā un stumj aiz vaigiem.
Tas ir k-kas manam prātam neaptverams.
Mans pacietības mērs vienreiz ir pilns😤 Es nespēju vien nobrīnīties par to cik gan cilvēki var būt bezkaunīgi un neaptēsti.
Stāsts tāds. Es vienkārši nespēju sadzīvot ar puiša ģimeni jo tas wnk ir pāri manai spēku robežai. Viņa mātei ir 4 bērni, mans pusis un viņa māsa ir strādājoši, viņa mātes uztverē tātad viņiem ir jāutur abi jaunākie brāļi😤 Nepietiek jau ar to ka viņš nepārtraukti savai mātei dod naudu, viņa to jaunāko tūca dzīvot vislaik pie mums. Es esmu stāvoklī, palicis aptuveni mēnesis. Ja sajūtos slikti vai gribu atpūsties es nevaru ieiet savā istabā atgulties jo man tur wnk na vietas, jo tas sīkais smerdelis spēlē PS2 un viņam pie pakaļas rupji sakot , ka es prasu iziet ārā. Tā māte vispār ir koroņvariants, jo ja dēls neiedod naudu tātad es pie tā esmi vainīga😤 Kā var cilvēkam nepielēkt ka mums pašiem būs sava ģimene un ka mums jāsagādā viss savam bērniņam , nevis jādomā kā piepildīt viņas ambīcijas.
Tātad jaunākais brālis kas tagad ir pie mums ir nepieklājīgs, neaudzināts, bezkaunīgs cūklops. Nu kā var staigāt apkārt smirdīgās zeķēs un nemazgājies.Attaisnojās ar to ka viņu lauku mājās nav ūdens. Nu es atvainojos aka ir, spainis ir un bļoda ar, nomazgājies. Nepietiek ar to, viņam ir k-kāda ādas sēnīte, kura pie tam ir lipīga, tas nozīmē ka pēc viņa man gultas veļa uz ķīmisko tīrītavu jānes.
Nu es vēl varētu turpināt šito stāstu, bet...
Vai tad man būtu pēc dzemdībām savs mazulītis jauztur vienā telpā ar šitādiem??? Nē nu tā wnk nevar un tā es dzīvot arī netaisos.
Sarunu ar puisi iesāki, bet zinu ka viņš tikai apvainosies un tas arī viss. Bet tās jau nav manas iegribas, tas ir mana bērna labad un nu mazliet arī manu nervu labad.
Varbūt varat ieteikt ko darīt vai kādu padomu. Šķirties es negribu, es wnk gribu atrisināt šo situāciju, kura man ir īstas zobu sāpes😤