03.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pēdējo trīs gadu laikā ir mazinājusies netradicionālās medicīnas un tautas dziednieku popularitāte sabiedrībā, taču apmēram katra ceturtā ģimene joprojām to izmanto, liecina pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptauja.
23% iedzīvotāju atzīst, ka tie vai citi to ģimenes locekļi mēdz izmantot netradicionālās medicīnas un tautas dziednieku pakalpojumus, bet 74% respondentu ir snieguši noliedzošu atbildi. Pirms trim gadiem – 2009.gada oktobrī – 30% aptaujāto sniedza apstiprinošu atbildi, bet divas trešdaļas – noliedzošu, vēsta SKDS.
Pētījumu centrs SKDS šādu jautājumu Latvijas iedzīvotāju aptaujā pirmo reizi iekļāva pirms 14 gadiem – 1998.gada oktobrī. Toreiz 32% aptaujāto atzina, ka viņi vai to ģimenes locekļi izmanto netradicionālās medicīnas pakalpojumus. Ik pa trīs gadiem atkārtotie pētījumi liecināja, ka netradicionālās medicīnas piekritēju skaits līdz 2009.gadam Latvijā bija relatīvi stabils, tas svārstījās apmēram 30% robežās, vēsta pētījumu veicēji. Taču šī gada aptauja atklāj sabiedrības attieksmes izmaiņas.
"Diemžēl pētījums neļauj spriest par to, kāds varētu būt cēlonis šādām sabiedrības attieksmes izmaiņām," atzīst pētījuma veicēji. SKDS pieļauj, ka ir mainījusies sabiedrības attieksme pret netradicionālu metožu izmantošanu veselības atgūšanā, vairāk paļaujoties uz tradicionālo medicīnu. Taču tāpat iespējams, ka iedzīvotāju paradumi nav īpaši mainījušies, taču ir mainījušies priekšstati par to, kas ir un kas nav "netradicionālā medicīna".
Vērtējot 2012.gada oktobra aptaujas rezultātus atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, atklājas, ka salīdzinoši lielākas tautas dziednieku un netradicionālās medicīnas piekritējas ir sievietes (27%), latviski runājošā sabiedrības daļa (28%), kā arī Kurzemē (31%) un Zemgalē (33%) dzīvojošie, liecina pētījuma rezultāti. Savukārt caurmērā skeptiskāka attieksme pret to ir vīriešiem, no kuriem tikai 19% izmanto šādas metodes, iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem (17%), iedzīvotājiem, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā (16%), kā arī Rīgā (15%) un Latgalē (18%) dzīvojošajiem.
Foto: LETA
Varētu precīzāk definēt, kas ir netradicionālā medicīna.
Tā kā ārstēšana pēc Ajūrvēdas, arī ir netradicionālā, tad nedaudz varu teikt, ka izmantojam netradicionālo ārstēšanu, jo bērnam smērēju tos elkoņus un ceļgalus ar eļļu, bet nu esmu to pārtraukusi.
Bērna ārstēšanā izmantojam ārsta-homeopāta padomus. Tāpat būts pie osteopāta. Tradicionālās medicīnas ārsti kaut kā viņam nespēj palīdzēt.
ja pie netradicionālās medicīnas pieskaita dažādus dabas līdzekļus, tad varu teikt, ka vispirms cenšamies tikt galā ar slimību ar tējiņām un tml dabas lietām. ja nav uzlabojumi, tad gan lietojam zāles. speciāli gan negrūžu ne sev, ne bērnam uzreiz zāles. protams, ka situācijas ir dažādas un katra prasa individuālu pieeju.