Uz dzemdību zāli ar saldējumu

Ak dievs, manu mīļo mazulīt, nekas nevar būt garšīgāks par kartupeļu pankūkām..... Tā es atkārtoju katru mēnesi pēc ārsta apciemojuma, jo tās bija vienīgās reizes, kad uzdrīkstējos ēst to, ko ārsts mums noliedza.

Pēdējo mēnesi, līdz asarām gribējās saldējumu un man liekas, ka arī ejot uz dzemdību zāli, es labprāt ēstu saldējumu. 

Visas šīs velmes pazuda, tajā pašā dienā, kad piedzima Katrīne. Uz saldējumu kā tādu es nevarēju paskatīties kādu pusgadu.

Tā kā man ar savu pieniņu ar visiem bērniem ir bijis uz Jūs un es gatavojos uz to, lai pēc iespējas ilgāk, kaut par pāris pilieniem varētu barot mazo, es izslēdzu iespēju ēst ceptus, žāvētus, stiprus ēdienus. Vairāk ēdu piena produktus, olas, dārzeņus. Ļoti izvēlīgi piegāju arī augļiem. Ābolus es neēdu, lai izslēgtu iespēju, ka mazulim sāp vēderiņš. Brokastīs ēdu dažādu graudu putru un man garšo Lakto ar piedevām. Pēc dzemdībām pilnībā pazuda velme uz kādiem īpašiem produktiem.

Es pat teiktu, ka ēst negribējās un bija nepieciešams sevi piespiest. Toties kā jau barojošai māmiņai, man ļoti gribējās dzert un te nu derēja viss sākot ar ūdeni un dažādām zāļu tējām, pats mīļākais dzēriens bija melnā tēja ar pienu, kas tā arī palika, arī tagad es dzeru melno tēju ar pienu.

Pieniņš pazuda, kad Katrīnei bija trīs mēneši, pēc kā pāris nedēļu laikā atjaunojās velme ēst visu. Es tāpat kā daudzas māmiņas uzskatu, ka mātes piens ir pats labākais mazulim, bet man to saglāt nav izdevies ne ar vienu bērniņu, tapēc es nevaru piekrist apgalvojumam, ka visām māmiņām ir iespējams mazuli barot ar savu pienu. Bet ja tāda iespēja ir , noteikti ir iespējams attekties no dažādiem gardumiem, par labu mazuļa veselībai.