Sveiki.
Mana krūts ēdināšanas pieredze sākās pagājušā gada 10.februārī, kad piedzima mans puika Marks.
Pats sākums bija ļoti grūts, jo šis man ir pirmais bērniņš un pieredzes nekādas, kā saka pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Visādi mēģināju barot, bet nekā nesanāca, saucu palīgā Jūrmalas slimnīcas dzemdību nodaļas bērnu māsas, lai atkal un atkal parāda kā tas bija darāms, jo pašai nekā nesanāca..
Tad pienāca 13.februāris, diena kad bija jābrauc mājās, ar šausmām domāju kā es pabarošu mājās mazo, jo tur nebūs bērnu māsas kas palīdzēs..
Aizbraucām mājās un viss nokārtojās, tā stresainā vide kas bija slimnīcā, vairs nebija, un sanāca mazo pabarot ar savu pieniņu.
Krūts zīdīšanas nodarbības neesmu apmeklējusi, manas krūts zīdīšanas nodarbības bija uzreiz pēc mazulīša dzimšanas..
Viss lielākais prieks man ir par to, ka mazais ēd manu pieniņu un viņam garšo, šie mirkļi kas ir veltīti tikai mums abiem, ir FANTASTISKI. :)
Manam puikam ir, 1,2 gadiņi un manu pieniņu ēd vēl tagad.
Mani padomi krūts zīdīšanā:
- Nopteikti māmiņas cīnaties par savu pieniņu, jo jūs taču zinat, ka tas ir pats labāis jūsu mazulītim un ta ir bezmaksas.
- Ja rodas kādi sacietējumi krūtīs, nekavējoties tās masējiem, atslauciet un dodiet to krūti kurā ir sacietējumi mazajam lai izēd :).
- Ja sāp krūts gali negaidiet, lietojiet krūšu uzgaļus, cinaties lai jūsu mazulim tiktu jūsu pieniņš.
- Un pats galvenais mīliet savus mazulīšus :)
Lai visām veismīga un prieka pilna krūts ēdināšana.
Nepiesienes ja.
Divas trešdaļas 😉
tikai žēl, ka puse no bloga ir jau lasīta iepriekš ☹