Gaidot Ziemassvētkus: Svētku stress. Kā no tā pasargāt bērnu?

Gaidot Ziemassvētkus: Svētku stress. Kā no tā pasargāt bērnu?

30. Nov 2018, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

"Bet to, kas nemāk uzvesties, es pārvērtīšu ledū ar šo burvju nūjiņu!"- Ziemassvētku Vecītis sāka teikt. Pie viņa pieskrien maza meitenīte, ieķeras sarkanajā mētelī un lūdz, lai viņš dod iespēju bērniem un audzinātājām laboties. "Beidz, meitiņ, es pajokoju, mana burvju nūjiņa nav īsta", Ziemassvētku vecītis mierināja meitenīti, bet patiesībā, Ziemassvētki jau tāpat bērnam ir stress - ar burvju nūjiņām, kas var pārvērst kādu ledū vai bez.

Protams, bērnam jebkuri svētki ir stress, tai ziņā, ka notiekošais ir saistīts ar dažādiem ēdieniem un to, ka bērnam ir grūti pārslēgties un tikt galā ar lielu skaitu emocijām. Tā piemēram, līdz pieciem gadiem dzimšanas dienas beidzas ar kaprīzēm, asarām vai strīdiem ar vecākiem. Un parasti tas tā notiek dēļ kaut kādiem sīkumiem. Nenogrieza īsto kūkas gabaliņu, piemēram. Un parasti vecākiem tad šķiet, ka bērni nenovērtē nedz torti, kas pasūtīta mēnesi iepriekš, nedz klaunu, kam samaksāts, nedz viesus, nedz kārumus, nedz dāvanas. Bērnu nomierināt nevar, bet patiesībā, stress, kas sākumā bērnam bijis patīkams - uztraukums, gaidas, cerības, daudz kas jauns, jau ņēmušas virsroku. Un viss pārvēršas tādā īstā svētku sindromā - bērns nogurst no iespaidiem, kļūst neapmierināts, aizkaitināms. Un pilnībā iespējams, ka bērns pat naktī modīsies un raudās. Un tāpat arī Ziemassvētki,  - tie ir neparasti svētki. Gan pēc formas, gan pēc satura, un arī pēc gatavošanās. Brīžu, kurus var saukt par iziešanu no rāmjiem, arī Ziemassvēkos netrūks. Un tādus var izraisīt arī labie iespaidi, prieks un pat bailes vai kāda vilšanās.

Pati jautrākā nakts

Vecāki atceras, ka pašu bērnībā uz Vecgada nakti nereti devušies ciemos pie vecmāmiņām. Mūsdienās reti kad tā notiek. Maksimāla bērna pieslēgšana vecāku dzīvei tagad ir modē. Un zīdainīti ņem līdzi pat atvaļinājumā simtiem kilometru tālos ceļojumos. Liek speciālos iepirkumu ratos veikalos, liek speciālos krēsliņos kafejnīcās, sporta zālēs. Pozīcija "bērns mūs neierobežo" ir kā dzīves aktivitāšu pazīme, spēja ņemt no dzīves visu. Diemžēl, ne vienmēr tiek ņemtas vērā paša bērna intereses. Jā, bērniem ir ļoti liela vajadzība pēc komunikācijas ar vecākiem, bet vēl vairāk viņiem vajag pastāvīgu režīmu, ierastu uzturu, mierīgus apstākļus. Bērni nevar novērtēt visus Jaungada nakts priekus, visu jautrību, kas ir ap viņiem, kņadu, kas patiesībā, viņos rada satraukumu.

Daži bērni pēc Jaungada nakts pat vispār sāk baidīties no svētkiem, kļūst kaprīzi pirms un pēc svētkiem, tiklīdz sajūt svētku aktivitāti. Tāpat arī Ziemassvētki ir tie svētki, ar kuriem nav jāsteidzas. Jo mazāks bērniņš, jo garlaicīgākam jābūt Jaunajam gadam un Ziemassvētkiem. Protams, četrgadniekie var gribēties ilgāk pabūt nomodā. Bet, ja jūsu viesu plānos ir mūzika un dejas līdz rītam, tad labāk bērnus sūtīt pie vecmāmiņām.

Daudziem bērniem Ziemassvētku vecītis ir sarežģīts un neizprotams tēls. No vienas puses, viņš ir jauks un dāvina dāvanas. No otras puses - viņš pieskata, lai viss būtu pēc noteikumiem, ieskaitot putras izēšanu, atteikšanos mācīties dzejoli no galvas. Bet pats nepatīkamākais ir tas, ka neskatoties uz retajām ciemošanās reizēm, viņš tomēr redz un zin pilnīgi visu. Pieaugušie ir viņam kā palīgi, bet uz bērniem tiek izdarīts pārāk liels spiediens, kontrole. Dažkārt līdz tādai pakāpei, ka bērns var pat atteikties no dāvanām. Sarežģīta ir arī situācija, kad nākas salīdzināt atnestās dāvanas. Visi vecāki pieturas pie klasiskās Ziemassvētku notikumu interpretācijas, un bērns taču skatoties uz dāvanu izdara secinājumus par to, cik ļoti iņš ir labs vai slikts. Pašvērtējums maziem bērniem nav īpaši attīstīts un uzticība pieaugušo viedoklim ir ļoti liela. Gribat, lai svētki nes tikai labas emocijas un pat pēc gadiem ir atmiņā kā gada siltākie un priecīgākie svētki? Piestrādājiet pie Vecīša tēla, rakstura jau savlaicīgi. Viņam jābūt pacietīgam, nesteidzīgam, labam un neuzbāzīgam. Viņš vienkārši pa kluso atnāk, kamēr visi guļ un atnes dāvaniņas.

Dārgie viesi..

Pat paši atturīgākie cilvēki svētkos atļaujas vairāk kā parasti. Gan ēšanas, gan uzvedības ziņā. Kad vēl, ja ne tagad - atļauties uzvilkt karnevāla tērpu, pateikt ko tādu, ko ikdienā nesakat, nodejot salsu uz galda... Un pēc tam, janvāris, kā stāsta dietologi, ir tas mēnesis, kad lielākā daļa cilvēku meklē sev piemērotas diētas. Juristi fiksē milzīgu šķiršanās prāvu skaitu. Bet bērni tieši janvārī sāk nemīlēt šos svētkus.

Daudziem ir tradīcija svinēt svētkus vienā un tai pašā draugu kompānijā, nereti tiek lietots arī alkohols, un viss jau ir saprotams, ja tiek domāts par bērniem, viņu veselību un drošību. Jo pat paši mazākie var sākt uzvesties trauksmaini, ja kāds no pieaugušajiem svētkos ir daudz skaļāks, kā ierasts, vai viņu biežāk rokās ņem kāds svešais viesis, nekā paša vecāki.. Nevajadzētu būt tā, ka apkārtējo uzvedība ļoti atšķiras no ierastā. Jābūt vieglai svētku atmosfērai, kas bērniem neizvēršas par smagu pārdzīvojumu.

Pārmaiņas bērnus vienmēr satrauc, viņi vienkārši ne vienmēr prot par to mums pastāstīt!

Mierīgus svētkus!

Māmiņu Klubs