SuperBēbis 2020: Rotaļāšanās ikdienā

Pamodos ar domu, ka šodien noteikti uzrakstīšu bloga ierakstu, sakārtošu māju, mazliet pastrādāšu un uzskriešu. Vienīgā lieta, kuru izdarīju - uzskrēju, jo tajā laikā Odeta gulēja ratos. Šodien ir negulēšanas rekords un no plkst. 9:00 līdz 18:00, viņa ir gulējusi tikai stundu. Bet tomēr esmu viņu iemānījusi gultā un blakus nolikusi telefonu ar balto troksni. Cerēšu, ka šo ierakstu varēšu pabeigt vienā piegājienā, jo man ļoti nepatīk saraustīts process - domas noklīst un aiziet prom. Tā nu prioritārā kārtībā uzēdu meža mellenes un tagad var ātri izlikt savu domu.

Manuprāt, ap trīs mēnešiem sākas liela interese par apkārtni, tajā skaitā, rotaļlietām. Un šī dabīgā interese aug un aug. Odetai drīz būs pilni pieci mēneši un rotaļāšanās ir neatņemama dienas sastāvdaļa. Ļoti bieži skatos kā spēlējas paziņu bērni, kādas mantas tiek izvēlētas un kāda vide iekārtota. Nesalīdzinu, jo katrs bērns spēlējas savādāk, bet paķeru labas idejas, kuras var noderēt.

Odetai izvēlējos mīkstu paklāju, kura sastāvā ir memory foam. Man nav īpašu simpātiju pret burtu paklājiem, tādēļ meklēju kādu labu alternatīvu. Atradu Dormeo un tiešām neesmu vīlusies kvalitātē. Nereklamēju, bet lielisks bērniem. Ļoti viegli kopjams. Pats paklājs atrodas viesistabā, tā ir centrālā istaba, kurā tiek visvairāk pavadīts laiks. Mantas mīlu salikt vienā kastē, lai tās neiejūk brāļa mantu bagātībā. Ļoti nepatīk, kad nav lietu kārtības :)

Jau sākumā nolēmu, ka mantas nebūs daudz, bet te nu bija... Odetas ome arī mēdz atnest pa kādam grabulim, jo bērniem vajagot daudz mantu. Ronītis, lācītis, lapsiņa un tā pamazām, viss zvēru dārzs ir savācies pie mums. Pati arī padevos veikalu kārdinājumam un pasūtīju dažus grabuļus un zobgraužus, kuri man likās dikti simpātiski. Man acs ir kritusi uz maigiem pasteļtoņiem, nekad nav patikušas košas krāsas mantas bērniem, bet Odetai vairāk patīk spilgtās krāsas. To var sevišķi spilgti novērot mīlestībā pret sarkanu lapsu un brāļa sarkanajām mašīnām. Mašīnas palīdz vingrināt rociņas un Odeta cītīgi trenējas to virzīšanā - turp un atpakaļ. 

Esmu nopirkusi ari sensorās bumbas, kuras mazulis var saķert rociņās un aptaustīt katras bumbas atšķirīgo faktūru. Mazi, ovāli izcilņi uz āru, garāki izvirzījumi, mazliet spicāki "kalniņi", katras bumbas radītās sajūtas ir savādākas. Pavirpinu maigi bumbiņu uz Odetas rokām un kājiņām, masāža un rotaļa reizē. Ļoti foršas, manuprāt, ir arī čaukstošās mantas vai iestrādātās detaļas. Bet dažreiz nevajag speciālas mantas - pietiek ar čaukstošu salvešu paciņu. Esmu tā izklaidējusi mazo dāmu ratos - iedodu savu salvešu paciņu un pa to laiku, ātri skrienu mājās, jo jūtu, ka drīz būs emocionālais negaiss :)

Ratos Odetai ir viena manta - ronis ar bumbu uz degungala, paraujot apakšējo striķīti, viņš sāk vibrēt. Odeta gan nav atklājusi šo roņa noslēpumu, bet viņš viņai ir tāpat interesants pastaigu biedrs. Ronis čaukst un ir mazliet spīdīgs.

Dienas beigās dzīvojamā istaba izskatās raibi, jo piedāvājumā ir bijušas vairākas mantas un nodarbes. Odetai patīk dzīvoties uz vēdera un mēģināt tikt līdz mantām. Dažreiz ar tām izveidojas dialogs, par kura saturu es varu tikai minēt. 

Esmu pamanījusi, ka iecienītākā lieta, kuru vērot, ir dažādi koši audumi. Mans halāts, aizkari, kleitas - tas viss rada sajūsmu un ilgu apbrīnu. Rādu arī dažādus zīmējumus, kuri nav pārpildīti ar detaļām. Odetai arī ir mīksta attēlu grāmatiņa, kurai ir mazas taustāmas detaļas - viena puse krāsaina, otra puse melnbalta. 

Būtisku sajūsmu rada arī sadzīves lietas - pudeles, karotes, auduma gabaliņi. Ļaujam aptaustīt katru lietu un vērojam reakciju un attieksmi.

Šis zīdaiņa izziņas process tiešām ir interesants. Vērojam, kad kāda manta sāk ''apnikt'', tad to noliekam malā uz kādu laiku. Cenšamies neradīt mantu pārbagātību un uz paklāja atstājam līdz trīs mantām. 

Kādas mantas bija aktuālas jūsu bērniem? Kā organizējāt rotaļāšanās vidi?