SKAT, KĀ ES AUGU: Juna un Dmitrijs

04. Dec 2016, 00:10

Māmiņu Klubs priecājas iepazīstināt jūs ar jaunā projekta "Skat, kā es augu!" dalībniekiem! Iepazīstieties - Dmitrijs un Juna! Mums palaimējies atrast mazuļus, kas pasaulē nākuši ar VIENAS DIENAS starpību! 3.decembbrī Dmitrijam, bet 4.decembrī Junai tika svinēta 4 mēnešu jubileja! Un tas arī būs mūsu atskaites punkts, laiks, no kura mēs regulāri sekosim līdzi šo bērniņu attīstībai. Laipni lūdzam projektā!

JUNA

Šī ir viena viltīga dāma - Juna. Uzreiz pēc izrakstīšanās no dzemdību iestādes, viņa tika jau pie savas iesaukas. Mūsu ģimenē viņa ir Buda. Bērniņš ir mierīgs, vieds, spējīgs noķert dzen jebkurā diennakts laikā, un viņa patiešām arī mūs tik ļoti apņem ar savu labo noskaņojumu, ka dažkārt aizmirst pat raudāt. Vai ir vērts teikt, ka es neuzstāju uz to?

Ar pirmo bērniņu es zināju atšķirību starp kolikām un gāzītēm, mācījos japāņu valodu, ņemot meitu rokās un mostoties kā pēc zvana signāla ik pēc pusotras stundas naktī. Visums pacēlās virs manis un šajā reizē laikam atsūtīja bērniņu, kas jau trīs mēnešu vecumā gulēt devās 11tos vakarā, bet cēlās vien piecos no rīta tikai uzēst, lai tālāk gulētu līdz rītam. Bet, lai es atstrādātu savu mātes karmu, man bija tomēr jātiek galā ar smagām dzemdībām. Pie manis uz kontrakcijām veda studentus, un studenti arī brīnījās par manu pacietību. Es arī brīnījos. Jā, visi brīnījās, ko tur lai saka.

Tagad, tuvojoties četru mēnešu jubilejai, šis ir pats mīļākais, un smaidīgākais bērns no visiem, ko esmu satikusi. Tiesa, spēcīgs tonuss kreisalā plecā neļauj viņai vēl pagriezties. Bet domāju, ka tonuss ir kā atruna. Vienkārši īstais džedajs neies tērēt spēkus pa tukšo. Zināms taču, ka balss intonācijai jābūt noteiktā tonalitātē un atnāks kāds un pavels, kā vien vajag.

DMITRIJS

Mani sauc Jeļena, esmu Dmitrija mamma. Man ir arī vecākā meita, kam ir jau 11 gadu. Ar vīru neplānojām otro bērniņu, bet, kad uzzinājām par grūtniecību, neprātojām, priecājāmies un ļoti cerējām uz puisīti. Kad USG man pateica, ka būs puisītis, vīrs neticēja (jo ar pirmo bērniņu mums arī teica, ka būs puisītis). Es strādāju skaistumkopšanas salonā par menikīra meistari, un strādāju līdz pēdējam, aizgāju dekrētā 3 nedēļas pirms dzemdībām. Vēderiņš man bija mazs, visas grūtniecības laikā pieņēmos vien par 6kg. Klienti pat nenojauta par manu stāvokli. Daži pat neticēja. Dzemdēju ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību.

Dmitrijs piedzima 3.augustā, maziņš, vien 2720kg, un garumā bija 49cm. Bet pirmajā dzīves mēnesī pieņēmās svarā par 1700kg un paaugās par 5cm. Otrajā dzīves mēnesī pieņēmās par 1250kg, un izauga par 3cm. Drīz mums būs 4 mēneši. Vēl ēd mammas pienu. Dmitrijs veļas jau uz vēderiņu un atpakaļ arī uz muguriņu. Līst ne pārāk patīk, droši vien, ka ātri nogurst. Bet, kad redz mobilo telefonu, nogurums, kā ar roku atņemts, un intensīvi lien, līdz sasniedz mērķi. Griežas ap savu asi.

Ļoti grib, cenšas apsēsties un nostāties, un tam ir grūti pretoties. Māneklīti neatzīst. Velk visu mutē, bet vismīļākais priekšmets ir dūrīte. Māsu rausta aiz matiem. Viņai ir 11 gadu, viņa man ir labs palīgs un auklīte. Tikai, kad Dmitrijs raud, arī viņa sāk pīkstēt. Un man tad nākas mierināt jau abus. Ļoti patīk, kad viņu bučo, nes rokās.