Shēmas un sistēmas

     Sākšu ar to ,ka dzīvojam parastā lietuviešu projekta mājā un pagaidām arī kopā ar manu mammu. Pozitīvais aspekts ir tas ,ka kāpņutelpu un trotuāru šķir tikai viens niecīgs pakāpiens, turpretī  kaimiņu kāpņu telpai jau tādi ir divi un mājas pēdējai kāpņu telpai jau septiņi. Tātad esmu priecīga ,ka varu ar ratiem izripināties un ieripināties saliktā veidā un jau ar bērnu tajos. Tam ir savi plusi ,jo ratus nevar paķert jebkurš garāmgājējs un arī ziemā bērnu varu netuntulēt biezā kombindzonā ,jo lietojam ratu maisu un kāpņu telpā ir diezgan silts.

(bilde no interneta dzīlēm)   

Nākošais solis ir tie divi stāvi ,kuri šķir ārdurvis no mūsu dzīvokļa durvīm.  Labi ,ka kāpnes ir salīdzinoši platas un ne tik ļoti stāvas. Nekādu speciālu sliežu ratiņiem mums nav un arī neesmu redzējusi citās šī tipa māju kāpņu telpās. Kas ļoti ļoti patīkami ,tad arī par mammām apsaimniekotājs ir parūpējies un ieviesis sensoru apgaismojumu , tas ievērojami atvieglo komfortablu pārvietošanos arī ziemas tumšajos vakaros.

  Ratu praktiskumu varu vērtēt divos posmos. Pirmais posms – zīdainis līdz pusgada vecumam un otrais – mazulis vecāks kas par pus gadu.  (Jāatzīst pa vidu vēl bieži bija kombinācija , kad uz ratu rāmja likām autobeņķi, bet pārvietošanas ziņā ,tas bija tāpat kā pirmajā posmā)

Mūsu rati teutonia be you ir viens no labākajiem pirkumiem šim laimīgajam dzīves laikam.  Jo pirmajā posmā ,kamēr mazulis gulēja kulbā, nebija nekādu problēmu tikt lejā vienā piegājienā. Bēbis kulbā vienā rokā un ratu apakša otrā. Rati ir elementāri  transformējami  un to var izdarīt arī ar vienu roku (lai saliktu atpakaļ kompaktu rāmi gan ir nepieciešams pielietot abas rokas).  Skatos ,ka ratu svars ir 16kg ,taču es nesūdzos... pastiepju bez problēmām.

  Nedaudz cita pieeja ir tagad,kad meitiņa ir pārkāpusi uz sporta daļu ratiņiem. Lai arī veikalā pirms pirkšanas mums demonstrēja kā var ratiņus salocīt neatvienojot aušu no rāmja. Man to nav sanācis izdarīt , jo neredzu tam jēgu. Vismaz manā izpildījumā rati joprojām ir nepārvietojami un pēc gaborītiem neielien arī mašīnas bagāžniekā. Tādēļ ,ja man ir rati jāpārvieto  izjauktā veidā, tad katru daļu tomēr atsevišķi.  Un jāatzīst ,ka to es daru reti. Praktiski tikai tad ,ja tie ir jāpārvadā mašīnā.

   Lai izkļūtu un iekļūtu mājās, man visbiežāk palīdz vai nu vīrs ,vai mamma un tad tādu jau ratos iepakotu bērnu stiepjam pa abiem lejā un augšā.  Vēl ir variants, kad jau ar ratos sapakotu bērnu bumsinamies lēnām par trepēm lejā. Un te nu ir jāizvērtē katrai mammai pašai. Mūsu rati ir ļoti stingri, stabili un neļurkājās ..kā arī ir aprīkoti ar rokasbremzi  un pildītiem ričukiem, kas padara šādu veidu par iespējamu.  Par labu spēlē arī kāpņu lēzenums un pats bērns ,kurš vienmēr sajūsmā smejās šajā posmā.  Tāpat arī uzvilkt ratiņus pat ar visu bēbi un pilnu iepirkuma grozu man ir pa spēkam. Ir man sanācis arī nest bērnu ar visiem ratiem fiziski ceļot visu to kopā, bet to tā pa retam.

  Par liftiem runājot, ar mūsu ratiem nevar iebraukt  padomju laiku ēku liftos, jo durvis ir burtiski par 2cm par šauru (risinājums ir noņemt vienu no aizmugurējiem ratu riteņiem un braukt iekšā ar trim). Bet jaunajās mājās problēmu nav.

   Drīz arī mēs pārvācamies uz saviem jaunajiem apartamentiem un tur būs pavisam citi rituāli. Viens variants ,kad no stāvvietas pa taisno ar ratiem var iebraukt liftā un aizripināties līdz dzīvoklim. Otrs, jāpārvar 8 pākāpieni  uz kuriem apsaimniekotājs ir solījis uzlikt sliedīti ,lai atvieglotu šo darbību...un tad lifts .

  Kopumā savus ratus varu paslavēt. Tie ir izturējuši daudz ļoooti garas pastaigas un izturēs vēl milzums. Ar tiem izbraukt var jebkur un ja arī kāda kupena liekas pa dziļu ir iespēja piepirkt klāt arī otru lielo ričuku komplektu un braukt kā karaļiem. Arī izlavierēt ar viņiem var starp cilvēku pūļiem ir pavisam elementāri. Rati mums ir visur līdz . Arī kafejnīcās nav nepieciešams bērnu beņķītis ,jo tos viegli var piestumt pie jebkura standarta galda ... visā visumā IESAKU!