Pirmā temperatūra un pirmais slimnīcas apmeklējums!!

Te nu tas brīdis pienāca arī mums.. teju , teju bijām sansieguši veselīgu 9.mēnešu slieksni , līdz vienā saulainā , beidzot vasarīgā dienā, sagaidījām nevēlamo ciemiņu - temperatūru! 

Pirmā temperatūrā jaunajiem vecākiem jau tā ir gana nervu un moku pilna, bet mēs saskārāmies arī ar to , ka mūsu ģimenes ārste (turpmāk tekstā ĢĀ) bija atvaļinājumā! Cilvēks, kam ļoti uzticos veselības jautājumos , šoreiz, kad mums tik ļoti vajadzēja, diemžēl nebija sasniedzams!
Izmisums, mani pārņēma bailes, un izmisums.. raudāju, saucu ātros, konsultējos un ĢĀ aizvietotāju, bet vieglu prātu mēģināju saprast - neviens bērns bez temperatūras nav izaudzis, mums tas ir jāpārdzīvo! Mūsu pirmā temp bija dēļ zobiņiem, reizē nāca veseli 3 baltie rezgalīši kopā!
Cīnoties ar sevi un temp .. (piebildīšu, ka šo temp tiešām vairāk pārdzīvoju es nekā pats Eliots) 4.dienu garumā beidzot tikām vaļā no viņas, bet mans prieks bija īss..
Dienu vēlāk Eliots pamodās ar pamatīgām iesnām un nedaudz rūcošu kakliņu! Nesapratu no kā tā pēkšņi, jo laukā arī nebijām dēļ temp gājuši, tik pa istabu vien..
Nu labi, nodomāju, tā jau saaukstēšanās vien, padzersim siltas tējiņas, atsūksim deguntiņu un būs jau labi ! Tā diemžēl nenotika..
Uz nakts gulētiešanu jau palika trakāk. Rūcošais kakliņš pārvērtās par riktīgu krekšķi. Pirms miedziņa iztīram degunu un dēliņš dodas gulēt! Klepo, šņaukājas un raud ik pa 20min.. protams man visa nakts negulēta.. skatos virsū un vēroju viņu, paliek arvien sliktāk un redzu ka pašam arī grūtāk, gaidu izmisīgi plkst 8, lai zvanītu dakteres aizvietotājai un konsultētos ko mums no zālītēm palietot!
Dakteri nesazvanīju.. taču Eliotam palika jau grūti elpot - trīcošām rokām un raudot saucu ātro palīdzību!
Izskatās pēc laringīta- dodamies uz bkus. Personāls dikti atsaucīgs un viss notiek ļoti operatīvi!
Mans uztraukums mazinās- priekšā tieši mūsu ĢĀ māsiņa, kāds atvieglojums, nu tiešām sajūta ka esam drošībā! Paelpojām 3x inhalācijas, jūtami palika labāk un pēcpusdienā jau varējām doties mājas ievērojot ārsta ieteikumus veseļoties!
Kāds man tiešām bija atvieglojums.. tas tiešām bija liels pārdzīvojums.. raudāju teju visu laiku, tā sajūta, kad īsti nezini un nevari mazajam mīļumam palīdzēt!

Izmisums, bailes, neziņa..

Nu mums ir pieredze, zinu, ka nākamā temp jau mums būs vieglāka.

Sapratu, ka ļoti uzticos savam ģimenes ārstam un uz citu ieteikumiem skatos skeptiski! Pieļauju domu, ja ĢĀ būtu bijusi pieejama, varbūt šis viss man būtu izgājis emocionāli vieglāk!

Nu nekas, īpaši nākamo reizi negaidu, taču zinu ka tāda noteikti būs.. būšu jau ar pieredzes bagāžiņu un ĢĀ klausules otrā galā :)