Pirmā grāmatiņa: izvēlamies un lasam

Vairums vecāku turpina būt pārliecināti par to, ka grāmatas bērniem ir nepieciešamas, un tas ir ļoti labi. Bet - kādā vecumā sākt bērnus iepazīstināt ar literatūru? Un vai pirmās grāmatiņas lomai der jebkura no grāmatiņām, uz kuras ir atzīme 0+?

Viena lapa - viens zīmējums

Pati pirmā grāmatiņa dzīvē var būt jau mazuļa mēneša vecumā. Mūsdienu pētījumi ir pierādījuši, ka mēnesi vecam bērniņam visvieglāk atpazīt ir melnbaltus siluetus, tos viņš redz labāk kā krāsainus laukumus, tāpēc pirmo grāmatiņu būtu jāizvēlas ar lieliem, melnbaltiem zīmējumiem. Tā var būt parasta papīra grāmatiņa, jo mazulis uz to lūkosies esot māmiņai klēpī, un grāmatiņu turēs mamma pati. Var nopirkt arī grāmatiņu, kas ir kā rotaļlieta un der tieši šim vecumam.

Pataustīt, pagrabināt, pagaršot

Bērniņš pirmajā dzīves gadā aktīvi iepazīst pasauli caur visiem jūtu orgāniem. Neskaitot redzi un dzirdi īpaša loma mazuļa attīstībā ir arī garšai un taustei. Tieši tāpēc mazulim noteikti vajag satvert, aizsniegt, pataustīt, nogaršot visu, ko viņš redz. No pusgada vecuma ļoti labas būs grāmatiņas, kas ir kā rotaļlietas un der uzmanības pievēršanai un noturēšanai. Tāpat der arī grāmatiņas sīkās motorikas attīstībai un taktilo iespaidu gūšanai. Tādām grāmatiņām lapas parasti ir no izturīgiem materiāliem - plēves, auduma, vai kāda biezāka kartona, lai grāmatiņa varētu izturēt jebkura mazā testētāja mēģinājumus ienirt grāmatu pasaulē. Tādas grāmatiņas - rotaļlietas var pārsvarā ne tikai apskatīt un nogaršot, bet arī mazgāt, bez bažām tās sabojāt. Pārsvarā šādās grāmatiņās nav teksta, toties ir daudz citu, mazulim interesējošu lietu. Piemēram, tās var būt mazuļa attīstībai noderīgas detaļas, atšķirīga faktūra, dažādi kustīgi elementi, skanoši elementi, graboši elementi, lentītes.

Rotaļājamies un skatāmies

Pēc 8 mēnešu vecuma mazulis jau aktīvi rotaļājas ar grāmatiņu, ko var atvērt un aizvērt, tā kā tas ir vieglāk, nekā pāršķirt grāmatas lapu. Grāmatiņa, kas piemērota šī vecuma mazuļiem var būt darināta arī no kartona, jo šajā vecumā mazulis vairāk skatās, nekā nogaršo. Grāmatiņas ar pirkstiņu lelītēm mazuļa uzmanību jau varētu noturēt ilgāk, jo tad bērniņš redz, kā atdzīvojas sunītis, kas izlien no savas mājiņas, kā zaķītis kustina austiņas utt. Mazulis var būt sajūsmā par pārsteigumu daudzveidību - vienai grāmatas lapai vairāki atverami lodziņi, dažādas faktūras elementi, skaņas efekti utt. Tādas grāmatiņas ietver arī paša bērna aktivitātes.

Kad sākt lasīt?

Psihologi iesaka lasīt mazuļiem jau tad, kad viņi ir mammas puncītī. Nav obligāti jālasa kādi teksti, bet dziesmiņas, dzejolīši - kāpēc ne? Vai arī -tētis var lasīt priekšā grāmatu mammai. Galvenais, lai mammai tas sagādā prieku. Skaļi lasot bērnam, veidojas īpaši cieša saikne ar viņu, un tādas saiknes mums - pieaugušajiem, bieži vien pietrūkst. Neskaitot prieku un radošo procesu, tiek aktivizēta arī bērna smadzeņu darbība. Ļoti daudz problēmu bērna nākotnē var rasties tāpēc, ka agrā bērnībā viņam ir trūcis šāds kontakts, jo nav bijusi apmierināta viņa vajadzība pēc tuvības. Tāpēc tieši lasīšana bērnam ir viens no labākajiem profilakses līdzekļiem pret daudzām problēmām, kas bērnu var skart pusaudža vecumā.

Lasām pašiem mazākajiem

Pašiem mazākajiem nav tik svarīgs sižets, cik valodas melodija, lai runa raisītos. Ja jums ir viegli un patīkami lasīt, tātad bērnam ir viegli klausīties. Ja mēle ķeras aiz burtiem, arī bērnam ir grūtāk uztvert dzirdēto.

Par kādu noteiktu laika limitu attiecībā uz lasīšanu, nevajadzētu domāt. Vienā brīdī bērns var gribēt dzirdēt vienu grāmatas lapu, citā vairākas pasakas no vietas. Bet sākt lasīt pašiem mazākajiem var ar dzejolīšiem, un vislabāk brīdī, kad bērniņš ir mierīgs. Pusotru gadu vecu bērniņu nolikt sēdus un aicināt klausīties pasaku, var nebūt viegli, jo mazam bērnam ir grūti būt nekustīgam pat nelielu laika sprīdi, tāpēc, bērnam lasīt var arī laikā, kad viņš kustas un ar kaut ko ir iazņemts vai arī - pirms miega.

Ja skatāties grāmatiņu kopā, vienmēr bērnam stāstiet un rādiet, kas attēlā redzams.

Māmiņu Klubs