Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Šodiena. Diena pirms meitas 11 mēnešu jubilejas. Drīz jau varēšu ar sarkanu tinti svītrot kalendārā dienas līdz lielajai dienai. Dienai, kad piedzima meita, dienai, kad ar vīru abi piedzimām par vecākiem.
Šodiena. Cepu pēdējo mēneštorti meitai. Svinīgu, lielu. Divos stāvos. Pēdējo... Tas vārds man izraisa divejādas sajūtas. Līdzīgi Kā ar vārdiem - pirmo reizi. Tāda pirmās un pēdējās reizes ir tik atmiņā paliekošas.
Šodiena. Diena, kad sāku gatavoties meitas dzimšanas dienai. Taps ielīgumi. Baloni, kurus pārspridzinot būs milzu spīdumu bums. Un maza lapiņa. Ar ielūgumu.
Šodiena. Diena, kād pārskatot gadu pierakstītās meitas pirmās reizes un attīstību, nesaprotu pa kuru laiku laiks tā skrien? Lūk, tāds bija meitas pirmais dzīves mēnesītis:
Pirmais raksts, pirmās problēmas. Rakstu turpinājums (ieliekot pazuda daļa teksts, nesaprotu, kaut kas nogāja greizi?):
Es daudz guļu;
* Pirmā reize vannā kļuva par manu hobiju;
* Mamma ar tēti mani ceļ uz ēdienreizēm;
* Labākā vieta, kur gulēt, mammai uz krūtīm;
*Es bieži ēdu mammas pieniņu;
*Pirmo reizi pasmaidīju dienu pirms mana pirmā mēnesīša;
* Mamma stāsta, ka pa miedziņam neapzināti iesmejos un pati no tā sabīstos;
*Tētis iemācījās pagatavot mammai un sev vakariņas;
* Man garšo mammas piens, piens ir visur, viss ir piens, piens rullē!
* Dažreiz pupiņu sajaucu ar tēta degunu un zīžu to. Ups!
*Metu čummi, kad gribu ēst. Neraudu, bet metu čummi un apvainojos, un dusmojos reizē. Kad esmu pie pupiņa, turpinu ēst un rāties.
* Dienu pirms mēneša jubilejas, regulāri sāku pa nedēļas nogalēm braukt ciemos pie omas uz laukiem.
Es sīki un smalki sarakstu visu. Visu, ko izlasot, varu piedzīvot vēlreiz - vēlreiz viñu tik maziņu, cik viņa bija. Maza, trausla un tik ļoti atkarīga no manis.