Par un ap iepirkšanos

Sveikiņi!

Dzīvojam mēs Cēsīs, tāpēc veikalu izvēle, kurus apmeklēt ar mazo Rainerīti nav liela. Un varbūt pat tā ir labi, jo ar ratiem iepirkties nemaz nav tik viegli un ērti - tas prasa pacietību un mieru gan no mammas, gan mazā.

Dodoties uz Maximu ar XX labprāt izmantoju kasi, kas paredzēta vecākiem ar bērniem. Vispār, ja mazais ratos neraud, tad es neuzskatu, ka man būtu jālien kādam priekšā. Tā arī cenšos darīt, mums ar mazo taču nav nekur jāskrien.....tikai vienu reizi man sanāca dusmas - reiz kāda apaļīga tante ar pilniem ratiem spraucās mums pa priekšu, mani (183 cm garu) un ratus izlikās neredzam, tad gan man nervi neizturēja un teicu "Šī kase paredzēta vecākiem ar bērniem!". Sieviete savilka ģīmi astotniekā un palaida mūs pa priekšu. Nu jā, bija vēl viens atgadījums ar kasi vecākiem ar bērniem - kasiere bija tīīk lēna....šķita, ka rīts pienāks, kamēr viņa tiks galā ar pirkumiem, tad es skaļi arī pateicu "Pie parastās kases iepirkšanās būtu daudz ātrāka", bet ko nu tur daudz gausties, viņām taču maksā par stundām, nevis par padarīto darbu! Cik tās vecāku un bērnu kases ir ģimenēm draudzīgas, noteikti kā kurā veikalā! 

Veikalā ar mazo Rainerīti sanāk ieiet pastaigas laikā, tā teikt, apvienoju divas vajadzīgas lietas - pastaigu un mazo iepirkšanos, jo ar ratiem jau daudz nevar atnest. Iepirkšanās ar bērnu  - tā ir ikdienas nepieciešamība, jo vīrs pa nedēļu ir darbā, bet mums kaut kas ir jāēd un pamperi arī vajadzīgi. Labi, ka mazajam ir vecmāmiņa un vectētiņš, kuri pieskata mazo, kamēr es dodos pēc lielajiem iepirkumiem. Visbiežāk es dodos ar auto, jo atnest visu nepieciešamo nav iespējams. Un tad es novērtēju auto esamību manā dzīvē. Iepirkšanās sagādāja prieku, kad mazais bija vēl puncī - visas tās mazās lietiņas, tik liela izvēle! Tagad jau neatceros vairs, kad pēdējo reizi pirku kautko sev - kā tieku veikalā, tā uz bērnu nodaļu.

Cēsīs ar mazo droši var doties uz Super Netto, Mego, abām Maksimām, Topu, Cēsu Klēti. Reiz mēģināju izlavierēt ar ratiem veikalā Drogas, bet gandrīz sanāca visu sagāzt un vairs tur ar ratiem neejam. 

Veikalos parasti uzturamies īsu laiciņu, tāpēc īpaši nedomāju par apģērbu, lai mazais nepārkarst. Galvenais, lai ārā viņam nav auksti.

Tā kā vīrs pa nedēļu ir prom darbos, tad visbiežāk iepērkos es. Dažkārt brīvdienās dodamies uz veikalu visi trīs, bet arī tad tur neuzkavējamies ilgi - paķeram visu nepieciešamo un prom. 

Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem ļoti patīk staigāt pa veikaliem. Man patīk, ja ir konkrēta lieta, kas ir nepieciešama, tad es eju un meklēju, bet skatīties kā iepērkas citi man nepatīk. Iespējams, ka domas un darbi man būtu citādi, ja būtu pilnas kabatas ar naudu. Latvijā situācija ir tāda, ka jaunajām māmiņām un tētiem jadomā par to, kā viņi dzīvos, kad pienāks mazā gads un beigsies godīgi nopelnītā māmiņas alga un būs jāiztiek ar 171 + 100 + vēl kaut cik Euro mēnesī. 

Jauku dienu vēlot,

Ilvija un Rainers.