No klepus līdz astmai

Kas ir astma?

Astma ir pastāvīgs elpceļu iekaisums. Iekaisuma rezultātā bērna elpceļi pietūkst un kļūst ļoti jūtīgi. Tie pastiprināti reaģē uz parastām apkārtesošām lietām: putekļiem, tabakas dūmiem, dzīvnieku spalvām u. c. Bērns klepo, smagi elpo, viņam spiež krūšu apvidū. Smagākos gadījumos tas var izraisīt bīstamu elpas trūkumu.

Astma ir izplatītākā bērnu hroniskā saslimšana visā pasaulē. Latvijā ar to slimo vismaz 8% bērnu. Šo slimību veicina apkārtējās vides piesārņojums, pret kuru bērni ir īpaši jūtīgi.

Vecāki un skolotāji dažkārt pat nepamana, ka bērna biežā ieklepošanās un aizdusa jau ir pirmās pazīmes nopietnai slimībai. Tādēļ ārsti uzsver, ka Latvijā vēl ir daudz neatklātu bērnu astmas gadījumu.

Tomēr tieši savlaicīga astmas atklāšana un ārstēšana ir veids, kā bērnu pasargāt no mokošās slimības. Laikus uzsākta ārstēšana samazina iespēju ar astmu slimot nākotnē līdz pat 75%! Ja esat novērojis kaut nelielas izmaiņas sava bērna veselībā, apmeklējiet ārstu un pārliecinieties par viņa veselību. 

Atcerieties! Astmas pirmā pazīme visbiežāk ir klepus.

Kā rodas astma?

Astmu 80% gadījumu izsauc bērna alerģiska reakcija pret apkārtesošajām lietām. Bērns var īpaši jūtīgi reaģēt uz tabakas dūmiem, mājdzīvnieku spalvām vai pat materiālu, no kā izgatavotas mīkstās rotaļlietas, viņam var sākties mokošs klepus no putekļiem vai degvielas smakas automašīnā.

Alerģiska reakcija var būt iedzimta, bet pēdējos gados pieaug to bērnu skaits, kuriem ir alerģija, neskatoties uz to, ka nevienam citam ģimenē tā nav bijusi. To ietekmē gaisa piesārņojums ne tikai uz ielas, bet arī telpās.

Telpu uzkopšanai bieži izmanto stiprus ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus, taču pēc tam tās netiek pietiekami izvēdinātas. Izplatīta ir arī telpu izklāšana ar paklājiem, kuros uzkrājas putekļi, jo plastikāta stikla pakešu logi neļauj gaisam brīvi cirkulēt.

Astmu veicina pavisam ikdienišķas lietas:

Astmas pazīmes

Izplatītākā astmas pazīme ir nevis sēkšana, bet klepus. Tas ir raksturīgs jau agrīnajai, neatklātajai astmas stadijai. Iespējams, ka tad sēkšanu nedzird nedz pats bērns, nedz viņa vecāki, pat ne ģimenes ārsts.

Bērnu, kurš bieži klepo vai kuram ir vairākkārtēji elpošanas orgānu iekaisumi (plaušu karsonis vai bronhīts), ieteicams pārbaudīt pie plaušu slimību speciālista.

Ja bērnam ir jāklepo pēc skriešanas, raudāšanas vai pat smiešanās, viņam varētu būt astma. Slimībai raksturīga klepošana naktīs un agrās rīta stundās, jo astma saasinās tieši naktī.

Smaguma sajūta krūškurvī un elpas trūkums arī ir iespējamie astmas simptomi, kas var izpausties atsevišķi vai kopā ar kādu no minētajām pazīmēm. Tomēr jāatceras, ka šie simptomi var būt saistīti ar citām elpošanas orgānu slimībām.

Slēptā astma

Vecākiem ir grūti pamanīt astmas pazīmes, pirms nav vērojama paātrināta elpošana, dzirdams klepus un svelpjoši trokšņi.

Bērni, kuriem astma nav atklāta, biežāk nekā citi slimo ar elpošanas orgānu slimībām. Bet arī tad astmas pirmās pazīmes var būt tik niecīgas, ka pat pediatrs nesaklausa nekādus aizdomīgus trokšņus bērna elpā. Tos var diagnosticēt tikai plaušu slimību speciālists.

Ja jums ir aizdomas par sava bērna veselību, negaidiet, līdz parādās klepus vai sēkšana – nekavējoties dodieties pie ārsta. Ielaista slimība ir ne vien grūtāk ārstējama, bet var arī aizkavēt bērna attīstību.

Astma dažādos vecumos

Neatkarīgi no tā, vai bērns ir gadu vai četrpadsmit gadus vecs, astmas pirmās pazīmes ir klepus un sēcoša elpa. Atšķirība ir tajā, ko viņš var pastāstīt par savām sajūtām. Tādēļ, jo mazāks ir bērns, jo vecākiem jābūt vērīgākiem. 

Zīdaiņi

Zīdaiņiem biežākās astmas pazīmes ir klepus un sēcoša, svelpjoša elpa. Šādi simptomi var parādīties epizodiski dažādos diennakts laikos. Smaguma sajūta krūškurvī var mazulī izraisīt bailes, uzbudinātību un raudas. Dažiem bērniem tie parādās nomodā – aktivitātes periodā, dažiem naktī. Bieži vien šādos atsevišķos gadījumos simptomi nav vērojami, tāpēc pirmās neilgās astmas lēkmes ir grūti pamanāmas.

Pirmsskolas un sākumskolas bērni

Pirmskolas un sākumskolas bērniem astma var izpausties kā paātrināta, nevienmērīga un svelpjoša elpošana gan miega, gan fizisko aktivitāšu laikā.

Bērnam var būt nemierīgs miegs, bieža atklepošana un klepus. Bieži viņš pats nemaz nejūt un nedzird, ka guļot klepo. Tā kā bērni mēdz gulēt citā istabā, klepošanu dažkārt nedzird arī vecāki. Tādēļ ir svarīgi, lai bērnudārza audzinātājas laicīgi ziņo vecākiem, ja bērns diendusas laikā klepo.

Ja bērnam attīstās astma, skriešana un aktīva rotaļāšanās viņam var izraisīt klepu, smaguma sajūtu krūtīs. Tomēr mazāko klašu skolēniem var būt grūtības noraksturot savu pašsajūtu. Mokoša klepus laikā bērnam ir grūti nosēdēt taisni: viņš saliecas, āda kļūst bāla, un, nepatīkamo sajūtu izbiedēts, tas var sākt raudāt.

Bērni, kam fiziskas aktivitātes rada nepatīkamas sajūtas, var sākt izvairīties tajās piedalīties. Tādēļ ārsti aicina pievērst īpašu uzmanību mierīgajiem un klusajiem bērniem, kas nelabprāt piedalās nodarbībās.

Ja jūsu bērnam ir konstatēta astma, ir svarīgi par to informēt pirmskolas vai sākumskolas medicīnas māsu, klases audzinātāju un nepieciešamības gadījumā arī fizkultūras skolotāju. Jo skolas darbinieki vairāk zinās par jūsu bērna slimību, jo lielāka iespēja, ka bērns nepiedzīvos jaunas astmas lēkmes un viņa atveseļošanās noritēs ātrāk.

Svarīgi ir, lai pedagogi zinātu kairinātājus, kas jūsu bērnam var radīt astmas lēkmi. Tad viņi palīdzēs bērnam izvairīties no saskarsmes ar tiem. Biežāk sastopamie astmas ierosinātāji skolas vidē mēdz būt putekļi, dūmi, ziedputekšņi, fiziska slodze, putekļi, auksts gaiss un infekcijas slimības, kā gripa un bronhīts.

Pavērojiet bērna nakts miegu. Ja viņš guļ nemierīgi, iespējams, ka mācību iestādē bērns saskaras ar astmas veicinātājiem. Tādā gadījumā runājiet ar bērnu un viņa audzinātājiem vai skolotājiem.

Pusaudži

Pusaudžu vecumā gandrīz visiem bērniem astmas attīstība jau ir konstatēta. Šajā periodā ir svarīgi veidot viņa izpratni par savu slimību un iedrošināt sekot slimības gaitai un uzņemties rūpes pašam par sevi.

Iesakiet ārsta izrakstītās zāles lietot regulāri, arī tad, kad viņš/-a jūtas pavisam labi. Atgādiniet vienmēr nēsāt līdzi inhalatoru un regulāri pārbaudīt, vai tas nav tukšs.

Ir labi, ja pusaudži par savu slimību pastāsta arī draugiem un skolotājiem. Jo vairāk viņi zinās par jūsu bērna slimību, jo labāk spēs palīdzēt astmas lēkmes laikā: tie nenobīsies, zinās, kā rīkoties, un novērsīs steidzamu medmāsas vai slimnīcas apmeklējumu.

Neierobežojiet savu atvasi! Iedrošiniet viņu piedalīties fiziskajās aktivitātēs. Aprunājoties ar ārstu un fizkultūras skolotāju, izrādīsies, ka pusaudzis var piedalīties gandrīz visās sporta nodarbībās. Pirms tam jālieto zāles un sportojot jācenšas elpot dziļi un vienmērīgi. Atgādiniet viņam/-ai, ka vairākiem olimpisko medaļu ieguvējiem un citiem sportistiem arī ir astma.

Mudiniet savu bērnu izvairīties no kairinātājiem, kas viņam izraisa astmu, un māciet pazīt situācijas, kad tuvojas astmas lēkme. Laicīgi pamanot pārmaiņas pašsajūtā un lietojot medikamentus, pusaudzis no tās var izvairīties.

Ja pusaudzis savu slimību uztvers nopietni un uzņemsies atbildību, uzmanīgi sekojot tās norisei, nākotnē tā viņu traucēs arvien mazāk.

Ja neesat to jau izdarījuši, informējiet par sava bērna saslimšanu medicīnas māsu, klases audzinātāju un nepieciešamības gadījumā arī fizkultūras skolotāju. Ja skolas darbinieki vairāk zinās par jūsu bērna slimību, būs lielāka iespēja, ka bērns nepiedzīvos jaunas astmas lēkmes un atveseļosies ātrāk.

www.bernsklepo.lv