Mums ir pirmie zobiņi!

Jau pirms laiciņi rakstīju par savām reizēm, jo bērnu piemeklējusi pamatīga caureja. Lai gan ģimenes ārste, apskatot Marko muti, vien nepārliecinoši noteica :"varētu būt..", iekšējā mammas intuīcija tomēr teica, ka bērnam viss ir kārtīvā, tas nav nekāds vīruss, vienkārši pavisam, pavisam drīz Marko sagaidīs savus pirmos zobiņus. Vēl starp visiem bērnu kardiologa teiktajiem medicīnas terminiem, atmiņā man iespiedās teikums, ka sirsniņā horda var vibrēt un radīt trokni (šī iemesle dēļ mūs ĢĀ nosūtīja) uz zobiņu tuvošanos.

2 nedēļas nomocījāmies ar ūdeņainu vēdera izeju pat 7x dienā. Sākumā pat zaļganu, ar skābu smaku. Pēc BioGaia lietošanas krāsa gan uzlabojās. Mazulis tieši šajā periodā uzsāka aktīvu velšanos, labi ņēmās svarā un visādi citādi bija runīgs un smaidīgs. Tāpēc, liekot visas šīs pazīmes kopā, tomēr paliku pie sava-būs zobi. Cītīgi vēroju Marko smaganiņas. Sākumā tās izskatījās šādi:

Tad nu sākās arī stiķi, niķi. Mazulis pats nespēja iemigt, taču arī mammas rokās spitējās un mētāja kājas pa gaisu. Pat svaigā gaisā ratos nespēja ieigt bez kašķēšanās. Šī nu bija traka nedēļa. Sapratu, ka bez medikamentiem neiztikt. Iesākumā lietoju smaganu gēlu Calgel, taču tas nepalīdzēja. Tā kā caureja vēl nepazuda, tad sākām lietot homeopātiskās tabletītes Dentokid. Ātri vien vēdera izeja uzlabojās. Pēc nedēļas caur smaganiņām spīdēja jau balti zobiņi, pārgāja caureja. Lai atvēsinātu smaganiņas, devu pasūkāt arī aukstu meloni un saldētavā atdzesētu graužamriņķi.

Pagāja vēl pāris dienas, un Marko savu 5 mēnešu mazo jubileju sagaidīja ar 2 maziem zobiņiem. 

Nu jau tie aug garāki ar katru dienu. Lai gan smaganiņas vēl niez, bērns ir krietni mierīgāks. Ceru, ka kādu laiciņu būs miers, un negribētos ticēt, ka ar šādām sāpēm šķilsies katri zobiņi.