Misters Marks. Iepazīsimies.

20. Feb 2014, 15:11

1. Kā tevi sauc un cik jauns tu tagad esi (gadi, mēneši)? Pastāsti, kā māmiņa ar tēti izvēlējās tev vārdiņu, cik tas bija vienkārši vai sarežģīti un kādi vēl bija varianti, kā arī pastāsti, kāpēc beigās tomēr tiki pie šī vārdiņa, un vai tas notika pirms dzemdībām vai jau pēc.

Sveiki, māmiņu klubs.. Mani sauc Marks man ir 2 gadiņi, esmu ūdensvīrs/puķītis.

Mamma saka, ka no viņas puses tas neesot bijis baigi sarežģīti, man vārdiņu izvēlēties, tikai tētis esot ilgi domājis.

Man vārdiņu izvēlējās jau krietnu laiku pirms dzemdībām. Mammai bija svarīgi lai vārdā būtu burts „R”, jo puikām tas nozīmē stiprāku vārdiņu.

Mamma rakstija manam tētim, jautājot kādu vārdiņu viņš vēlas man tētis, sākumā īsti nezināja , tad pēc kāda laiciņa mamma rakstija atkal tētim, un mamma nosauca viņam savu variantus, un tie bija Regnārs, Marks, Mareks un Artuss, bet tētis savu variantus Šons, Daniels, Bruno, Ričards.

Tad nu saliekot kopā šōs divus sarakstus, tētis izdomāja, ka dēliņu sauks Marks.

2. Kurā grūtniecības nedēļā tu nāci pasaulē, kurā dzemdību iestādē un kurā nodaļā?

Mana mamma saka, ka es esot piedzimis, 40/41.nedēļā, akūta ķēzargrieziena operācijā. Es dzimu savā mīļākajā pilsētā Jūrmalā, protams, ka dzemdību nodaļā.

3. Kā sauc tavu mammu un tēti? Vai viņi ir apmierināti ar vārdiem, ko viņiem vecāki devuši, vai arī viņi bija no tiem, kas bērnībā vārdu gribējuši mainīt?

Manu mammu sauc Baiba, bet tētis Rihards. Par tēti nezinu, viņš dzīvo Anglijā. Mammai nevisai savs vārds patīkot, bet nekas cits neatliek, ka vien ar to sadzīvot, mammas vārdu izvēlējās viņas brālis.

Mamma bērnībā.

Mana mamma stāstija, ka viņas brālis ( mans konka), esot atnācis uz slimnīcu un teici, ka viņa māsu saukšot Baiba, tad nu kopš tā brīža manai mammai ir tāds skaists vārdiņš.

4. Puisītis vai meitenīte? Uz kādu atbildi vairāk bija vērsti tavi vecāki, kad tevi gaidīja, un kāda bija pirmā reakcija, kad viņi uzzināja, ka gaidāms ZĒNS?

Manai mammai ir spēcīga intuīcija, viņa jau pirms pirmās sonogrāfijas zināja, ka gaida puiku. Kad mamma aizgāja uz sonogrāfiju ( augusta beigās) un dakteris pateica, ka būs puika mamma nedaudz palika uz pauzes, bet pēc brītiņa jau priecājās.

5. Kāds mammai un tētim bija priekšstats par to, kā audzināt zēnu? Vai tas šķita sarežģīti, vai tomēr ļoti vienkārši?

Mammai nekāda baigā priekšstata nebija, tā kā esmu pirmais mazulis, tad mammai baigā pieredze nebija. Tagad gan, mammai ir priekšstats, kādam man jābūt, tādam kas aizstāv citus, labi jāmācās skolā, jābūt paklausīgam.

Noteikti zēni ir jaaudzina savādāk tā mana mamma domā, zēniem ir jāmāk sevi aizstāvēt, jāklausa mamma, zēniem ir jābūt stipriem.

( :D).

6. Rūpes par meitenīti atšķiras no rūpēm par zēnu. Kā ar to tika galā vecāki, vai nav bijušas kādas problēmas, vai noteiktas grūtības? Ja jā, tad kādas?

Manai mammai rūpes par mani ir vēljoprojām. Jā protams bija grūti un ir grūti. Man kā jau puikam patīk darīt blēņas. Kad biju mazāks , nju galīgs zīdainītis man sāpēja puncītis, tad mamma deva pilieniņus un sildīja puncīti.

Vēl man gadījās apčurāt mammu :D, hihi. Kamēr man mamma ļāva ar pliku dupsi dzīvoties.

7. Kādas krāsas ratiņus tev izvēlējās vecāki - neitrālas krāsas vai "zēnu" krāsas? Cik svarīgi viņiem tas bija?

Man bija un ir vēl tagad sarkani ar zilu krāsu ratiņi. Lieli un forši ir mani ratiņi. Mammai īpaši svarīgi nebija krāsa, jo mammai nav tik daudz naudas lai nopirktu jauns ratus, bet man vienalga kādi man ir rati ka tikai ripo un vējš netiek cauri. Manus pirmos ratus man atdeva mammas draudzene. Mani ratiņi ir Tutis prestige.

8. Vai vecāki pieturās pie noteikumiem, ka "zēniem jāvelk zilas drēbes, meitenēm - rozā"? Kādas krāsas apģērbs tev ir vairāk? Vai ir rozā vai zilas krāsas?

Vairāk tomēr jā, kaut gan man ir bijušas arī rozā drēbītes, tādas drēbītes es velkāju pa māju. Man vairāk ir tumšas krāsas apģērbs, zils un melns.

9. Vai tev ir tipiskās "zēnu" rotaļlietas? Parādi tās un pastāsti, ar kurām no tām tev īpaši patīk rotaļāties! Vai tev ir rotaļlietas, kas skaitās "meiteņu" (lelles, rati utt.)? Ja nē, tad āpēc, ja jā, tad parādi tās.

Man ir arī dažas meiteņu mantas, maciņš, kāda rozā manta. Diemžēl parādīt nevarēšu, jo mammai nav fotoaparāta. Manas mīļākās noteikti ir mašīnas, tās man ir topā.

10. Vecākiem šķiet, ka draudzība starp vīrieti un sievieti nepastāv, ir vien ļoti reti izņēmumi. Bet bērnībā viss ir citādi. Vai tev ir kāda draudzene? Cik sen esat pazīstami? Cik bieži jūs tiekaties? Kā kopā rotaļājaties?

Man ir daudz draudzenes, ar dažām tiekos dārziņā ar citām ļoti reti, jo viņu mammas strādā un vairs nav tik daudz brīva laika, lai kopā staigātu.

(šajā bildē es ar savu draugu Ričardu, esmu ciemos pie draudzenes Evelīnas)

11. Vai tev ir brālis vai māsa? Varbūt -gan viens, gan otrs. Pastāsti, kā viņus sauc, un cik veci ir viņi. Pajautā vecākiem, kā atšķiras zēnu un meiteņu audzināšana? Kādas atšķirības viņi pa šiem gadiem pamanījuši? Vai viņiem pašiem ir brāļi un māsas?

Jā man ir pusbrālis Patriks, nezinu cik viņš jauns, viņš dzīvo pie tēta un es un mamma par viņu neinteresējamies.

Jā mammai ir vecāks brālis ( 29gadi), mammas brālis, mans konka ( tās es viņu saucu : )), ir karavīrs un kā jau zināms, karavīri ir stingri un ar savādākiem uzskatiem, bet konka mani mīl.

12. Pajautā saviem vecākiem, kādas kopīgas intereses viņiem bija ar saviem vecākiem (vai viņi kopā gatavoja ēst, vai rotaļājās, vai spēlēja šahu, vai devās makšķerēt, vai uz veikaliem devās kopā iepirkties utt.).

Mamma ar savu mammu gāja uz dažādiem pasākumiem, manai mammai patika pīt bizes savai mammai un vedot dažādas frizūras.Diemžēl man vairs nav vecmāmiņas un vectētiņa, bet mamma saka, ka viņi abi no mākoņu maliņas mani sargā un viņi ir mani sargeņģeļi.

Mamma stāstija, ka manai vecmāmiņai esot patikuši bērniņi, tāpēc es domāju, ka es viņai būtu ļoti paticis.