Psihoterapeite: Mīlestība ir nepieciešama bērnam jebkurā vecumā

Mums katram ir sava izpratne par to, kas ir mīlestība un ko tā mums nozīmē, taču par mīlestību daudz dziļākā izpratnē visbiežāk aizdomājamies tad, kad kļūstam par vecākiem – mēs iepazīstam nesavtīgu, beznosacījuma mīlestību, kura vienkārši plūst.

Konsultē zīdaiņu vecāku psihoterapeite Vita Kalniņa.

Noteikti daudzi ir dzirdējuši par rakstnieka Čepmena grāmatu "Piecas mīlestības valodas", kurās tiek nosauktas mums vislabāk saprotamās mīlestības izpausmes un viena no tām ir pieskārieni.

Nav tāda vecuma, kurā nevajadzētu pieskārienus. Protams, ja zīdainīša vecumā vecāki var neierobežoti pieskarties bērnam,tad, bērnam pieaugot, mums vajadzētu respektēt, kad bērns pats sāk regulēt pieskārienu daudzumu. "Ja līdz trīs gadu vecumam bērni ļoti alkst pēc pieskārieniem, grib līst klēpī, ņurcīties, tad lielākiem bērniem tas ir nedaudz mazākā apmērā, taču joprojām ķermeniskajam kontaktam ir liela nozīme," uzsver psihoterapeite Vita Kalniņa. "Pubertātes vecumā bērni visbiežāk nevēlas, lai mamma nobučo, tāpēc nevajadzētu šo robežu arī pārkāpt un respektēt, tomēr turpinot arī tuvoties bērnam."

Dāvā mīlestību pieskārienu veidā

Mēs noteikti vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu laimīgi pieaugušie, tāpēc mūsu uzdevums ir bērniņam dāvāt savu mīlestību pieskārienu veidā. Pirmajā bērniņa dzīves gadā ļoti lielu lomu spēlē aprūpe – tas ir laiks, kad mainām mazulim autiņbiksītes, vannojam bērniņu, aijājam miedziņā – tas ir laiks, kad to visu varam darīt ar mīlestības pilniem pieskārieniem.

Gadās arī negatīva pieredze, kas izpaužas pieaugušā vecumā,atklāj Vita Kalniņa: "Diemžēl daudzi pieaugušie saka – es neesmu tāds cilvēks, man nevajag pieskārienus, mani kaitina, ja man grib pieskarties. Būtībā viņi runā par to, ka ir negatīva pieskārienu pieredze – bijusi nepatīkama, uzmacīga vai pat vardarbīga pieredze. Otrs variants- iespējams, ka bērnam šie pieskārieni ir pietrūkuši."

Ja mazam bērniņam trūkst pieskārienu, viņš mēģina sev iekšēji pateikt – man jau nemaz nevajag un šādi bērni izaug par pieaugušajiem, kuriem grūti piedzīvot tuvas attiecības. No vienas puses ilgojas pēc intimitātes, no otras puses- uzreiz grūž projām.

Un kā ar ņemšanu rokās? Var izlutināt?

Ir māmiņas, kuras ir pārliecinātas un zina, ka bērniņa ņemšana rokās nenovedīs pie mazuļa izlutināšanas, taču ir arī nedrošākas māmiņas, kuras ieklausās ieteikumos – bērnu rokās pārāk bieži ņemt nav ieteicams.

Kā uzskata psihoterapeite, būtībā šādus uzskatus- "Neņem rokās, izlutināsi", parasti pauž tie,kuri nav piedzīvojuši tuvību ar vecākiem un viņiem iekšēji tas joprojām sāp. Viņi pārdzīvo, ka bija tādi laiki, kad nedrīkstēja ņemt rokās, bija jābaro pēc pulksteņa, jādodas strādāt.

Maģiskie vārdi- Es Tevi mīlu!

Arī apliecinājuma vārdiem ir nozīme un nav svarīgi, cik mums ir gadu, mēs vēlamies dzirdēt, ka mēs esam vajadzīgi, mēs vēlamies, lai ar mums runā par emocijām un sajūtām, lai mūs iedrošina un atbalsta – arī šī ir viena no mīlestības valodām, kuru bērniņš uzter vēl māmiņas puncī esot.

Bērni paši vecākiem saka – "Es tevi mīlu!" un gaida, kad to pateiks arī viņiem, tas ir svarīgi. Ja to sakām tikai formāli bez emocionālas klātbūtnes, tam nav jēgas. Ja tas ir saskaņā ar mums, ir jauki, ka to sakām.

Kopīgs mājas solis- iespēja izpaust mīlestību darbos 

Vēl viena no mīlestības valodām ir mīlestības darbi, tie vairāk attiecināmi uz partneru savstarpējām attiecībām. Šis ļoti aktuāli ir mums – jaunajām māmiņām, jo mīlestības darbi ir kopīgas rūpes par vidi, kurā dzīvojam un ir svarīgi, lai arī mājas solis būtu kopīgs nevis attiektos tikai uz mums, jo mēs taču visu dienu esam mājās ar mazuli. Mīlestības darbi saistībā ar bērniņu ir drošības sajūtas radīšana – es tevis dēļ darīšu visu!

Pārsteigumi, mazi nieciņi un dāvaniņas 

Izrādās arī dāvanas ir viens no veidiem, kā mēs varam izpaust savu mīlestību. Tas, protams, nenozīmē, ka mums ir jāpērk nepārtraukti dažādas lietas un tās jādāvina savam partnerim vai bērniem, taču laiku pa laikam taustāmi apliecinājumi mūs iepriecina un atgādina, ka par mums domā un mēs atgādinām, ka neesam aizmirsuši par saviem mīļajiem.

Ja kopā, tad kopā!

Kopā pavadītais laiks ir viens no veidiem, kā mēs apliecinām cilvēkiem, ka viņus mīlam, turklāt šim laikam ir jābūt īpašam ar to, ka mēs paralēli nemēģinām veikt neskaitāmus darbus, ja reiz esam kopā, to arī baudām – samīļojam viens otru un esam sajūtās vienoti.

Katrā ģiemnē valda sava mīlestības valoda, laikam ejot mēs esam atklājuši, kas darāms, lai attiecības stiprinātu un mēs viens otram būtu arvien svarīgi. Tāpēc vēlamies, lai jūs, mīļās ģimenes, pastāstītu mums, kas ir jūsu ģimenes mīlestības atslēgas, kas varētu noderēt arī citām ģimenēm.

Dalieties ar saviem stāstiem par to, kā stiprināt attiecības ģimenē! Ļausim, lai mīlestība ienāktu katrā mājā!

Māmiņu Klubs