Mazuļa attīstība NE pēc grāmatas

Pēc 9 burvīgajiem gaidību mēnešiem, kad regulāri topošā māmiņa ir sekojusi līdzi grūtniecības attīstībai, likumsakarīgi, ka šāda sekošana līdzi notiek arī jaundzimušajam. Bet vai maz ir iespējams noteikt standartu, kā un kad bērniņam ir jāsāk darīt tā vai cita lieta?

Ar pirmo bērniņu arī es sekoju līdzi gan grāmatās, gan internetā plaši pieejamajai informācijai par to, kā mazulim jāattīstās – kad jāsāk celt galviņa, kad jāsāk velties, kad rāpot, kad izaug pirmie un pēdējie zobiņi utt. Apbrīnojamā kārtā Madara laikam kaut kur bija redzējusi visu šo teoriju, jo tīri labi zināja, kad, mammai un zinātniekiem par prieku, jāsāk smaidīt, velties, celties, kad jāsāk izrunāt pirmie vārdiņi, utt.! Secināju, ka dīvainā kārtā teorija tomēr strādā! Ar Ralfu gan ir pavisam cits stāsts! Sākot jau ar pašu piedzimšanu, jo viņam pietika ar 36 nedēļām (ok, šajā jautājumā arī lielā māsa iespītēja grāmatām un piedzima 36 nedēļās).

Miegs

Jaundzimušie guļ 16-18 stundas, otrajā mēnesī vidēji 14-16 stundas diennaktī.  Ko tu neteiksi? Viņš negrib un neguļ, un nekas viņu nepiespiedīs to darīt! Ralfam patika pa dienu starp ēdienreizēm skatīties apkārt, vērot māmiņu, tēti un māsu, smaidīt.. Jā, un pa vakariem arī cīnīties ar kolikām, bet šo sāpju laikā, protams, nekāda saldā gulēšana nesanāk. Bet nelaimīgs Ralfiņš nebija (un nav arī tagad). Vienkārši viņš gulēja mazāk par norādīto „normu”.

Vannošana

Zīdainis vannošanās laikā spēj atslābināties, spārdīties un šļakstīties. Jā, Ralfs tiešām atslābinājās vannā un arī tagad rotaļas ūdenī ir, viņaprāt, kolosāla izklaide. Toties Madara vannā saspringa pavisam, ārkārtīgi pretojās, kad mazgājām viņai matus (viņa piedzima ar pagariem) un arī tagad dod priekšroku ātrai dušiņai. Tas gan neattiecas uz dzīvošanos pa ledainu ūdeni jūrā siltās vasaras dienās – tad pēkšņi ūdens ir labākais draugs!  Nu tad – kur patiesība un „pareizība”?

Piebarošana

Līdz sešu mēnešu vecumam (ieskaitot) zīdainim pietiek ar saņemto mātes pienu. Bāc, un ja nu viņš bļauj un prasa ēst, tad es iedošu palasīt pareizas zīdaiņa attīstības pamācību! Ralfs pieprasīja dārzeņus jau ap 5 mēnešu vecumu, bet sestā mēneša beigās sāka ēst gaļu. Man gan piens arī nelija kā no pārpilnības raga, bet nebija arī tā, ka pietrūka. Vienkārši puikam gribējās ko vairāk! Un arī porciju lielums mums bija maķenīt lielāks par grāmatās ieteiktajām. Toties Madara neēda ne maza esot, ne arī tagad. Liekas, ka vārda tiešā nozīmē pārtiek no svaiga gaisa! :)

Fiziskā attīstība

Šo atstāju uz beigām – saldajā ēdienā! Bērnam jāsāk velties ap 3.mēnesi. 7.mēnesī bērniņš jau izrāda vēlmi (un prasmi) rāpot, kā arī var apsēsties. 10 – 12 mēnešu vecumā sāk celties un staigā, turoties pie rokas.

Ar Ralfu bija interesanti, jo viņš pārkāpa pilnīgi visas šīs „normas”. Velties viņš sāka vēlāk - ap kādu 4.mēnesi. Aši iemācījās līst uz vēdera kā partizāns, un prata to darīt tik ātri un viegli, ka par rāpošanu pat nedomāja vēl arī septiņos mēnešos. Tiesa gan, pēc dažām fizioterapeites vizītēm arī rāpošana tika atzīta par labu esam, toties sēdēt negribēja. Ap 9 mēnešiem viņš sāka no partizāna pozīcijas stutēties augšā gar sienām. Ap to laiku mums bija pienākusi rinda pie valsts apmaksātā fizioterapeita, kas ieteica puiku nelaist istabās, kur var piecelties, pie kaut kā turoties. Tā arī neesmu sapratusi, kur realitātē šādas telpas eksistē?! Mūsu pirmā fizioterapeite atnāca ciemos un atzina, ka viņš ceļas pareizi un arī gar dīvāna malu staigā pareizi, tā ka satraukumam nav pamata, vienīgi – viņš joprojām pats neapsēdās! Te atkal nāca talkā daži vingrojumi, un jau drīz vien arī sēdēšana tika apgūta. Jā, un 10 mēnešu vecumā Ralfs staigāja pilnīgi patstāvīgi. Pilnīgi ne kā pēc grāmatas!

Vai ir jāsatraucas, ja mazais attīstās savādāk, nekā ir noteikuši dažādi speciālisti? Mana atbilde – protams, NĒ!