Mazliet par miedziņu - otrā daļa.

Pirms neliela brīža dalījos savā pieredzē un pārdomās par dēla miedziņu. Stāstīju to, cik daudz cīnījos un ka beigās panācu to, ka dēliņš aizmieg pats. Protams, kā jau katrs, es sekoju līdzi rakstam, un izlasu katri komentāru. Tika paustas bažas, ka tā arī neesmu pateikusi savu metodi, kā panācu, ka mazais čuč pats. Mīļās mammas, e s ļoti atvainojos par to, tādēļ uztaisīšu nelielu rakstiņu, kur pastāstīšu šo metodi un to, kā mums gāja.

            Un šeit arī metode, ko izmantoju - Mainot ierasto kārtību, jums jābūt gataviem, ka bērns pirmo nedēļu jutīsies neapmierināts, būs nervozāks, raudās ilgāk un biežāk nekā parasti. Saglabāt pacietību jums varbūt palīdzēs apziņa, ka šis posms nevilksies ilgāk par nedēļu un bērna veselība un psihe no šīm pārmaiņām necieš. Iemigt bez vecāku iejaukšanās ir spēja, kas pusgada vecumā piemīt katram veselam un labi attīstītam bērnam, tā liecina par veselīgām vecāku un bērna attiecībām.

   Pārmaiņas sāciet no rīta, lai jūs neesat pārguruši un varat veltīt bērnam pastiprinātu uzmanību, kas pirmajās dienās būs vajadzīga. Ielieciet bērnu gultiņā pirms viņš ir iemidzis. Mierīgi parunājieties un paglāstiet viņu 5- 10 minūtes un ejiet ārā no telpas. Tā kā jūs ļausiet bērnam iemigt bez pierastā kontakta un mierinājuma, sākumā viņš raudās. Ļaujiet viņam paraudāt. Nogaidiet, apmēram 5 minūtes, tad pieejiet viņam klāt uz minūti vai divām, bez cieša fiziska kontakta un nepiedāvājot mierinātājus - šūpošanu, nēsāšanu - lietišķi sakārtojiet viņa sedziņu, iekārtojiet viņu ērtāk, īsu brīdi mierīgi parunājieties un ejiet prom, neskatoties uz to, ka bērns raudot izrāda savu neapmierinātību par to, ka jūs šoreiz neesat piepildījuši viņa cerības un nepalīdzat viņam iemigt. Rīkojieties noteikti, esiet mierīgi un mīļi, bet neuzkavējieties telpā pie bērna ilgāk kā nepieciešams, lai sakārtotu gultiņu un pateiktu pāris nomierinošu vārdu, kas, iespējams, neapturēs bērna raudas, bet jūs varēsiet būt droši, ka bērns zina - nekādas briesmas nedraud, māmiņa ir mierīga, viņa nekur nav aizgājusi, viņa zina, ka bērns jūtas neapmierināts, bet uztraukumam nav pamata, atliek vienīgi pašam iemigt, ja nāk miegs. Nāciet pie bērna 3 reizes, laiku līdz nākošajai klāt nākšanas reizei cenšoties pagarināt par 5 minūtēm, un izturieties lietišķi, tas palīdzēs bērnam ātrāk nomierināties.

    Tātad pirmajā dienā atgriezieties pēc 5 minūtēm, tad pēc 10, vēlāk pēc 15. Ja bērns pēc trešās reizes (kopumā pusstunda) vēl nav iemidzis, 4. reizē nomieriniet viņu un palīdziet viņam iemigt tā, kā viņš ir pieradis. Tas ir dabiski, ka bērns būs satraukts par pārmaiņām, un viņu iemidzināt būs grūtāk nekā parasti. Esiet pacietīga, tas atmaksāsies. Dienā un sekojošajā naktī katrā pamošanās reizē programmu atkārtojiet.

    Otrajā dienā, pirms ienākat pie gulēt noliktā bērna, nogaidiet 10 minūtes, tad 15, tad 20 un tikai tad palīdziet iemigt. Trešajā dienā nogaidiet 15 minūtes, tad 20, tad 25. Ceturtajā dienā nogaidiet 20 minūtes (lielākā daļa bērnu tajā laikā visdrīzāk jau būs iemiguši un atgriezties pie bērna pēc 25 un 30 minūtēm vairs nevajadzēs). Piektajā dienā vispirms nogaidiet 25 minūtes, otro un trešo reizi nepieciešamības gadījumā ienāciet pēc pusstundas. Sestajā dienā nogaidiet pusstundu, ja bērns neiemieg, atgriezieties pie viņa vēl pēc pusstundas. Ja bērns nespēj nomierināties pats un visu laiku raud, nelieciet viņam gaidīt ilgāk par pusstundu līdz ierodaties un aplieciniet, ka jūs viņu neesat aizmirsuši un uztraukumam nav pamata.

            Man gāja ļoti viegli, jo jau pirmās dienas vakarā, Kevins aizmiga salīdzinoši mierīgi, un bija tikai nedaudz pačīkstējis 5 minūtes. Trešajā dienā, bērniņš aizmiga pats, bez liekiem kašķiem un raudāšanām. Aizmiga smaidīgs un pamodās vēl smaidīgāks. Kopš tā brīža, Kevinu esmu midzinājusi vien 2x – un tās abas reizes bija tad, kad nāca apakšējais zobiņš. Aizmiga viņš minūtes laikā, jo bija jau atradis no šūpināšanas.

   Varbūt citas māmiņas teiks, ka tā ir pāri darīšana mazajam, vai citas – tieši atbalstīs un teiks, ka ir darījušas, tieši tāpat, taču visvairāk ieklausaties savā mātes sirsniņā – tā pateiks jums priekšā, vai jūsu mazulis tam ir gatavs. Sākumā biju nobijusies, ka man neizdosies vai arī salūzīšu, bet pēc pirmā miedziņa, es sapratu, ka man un Kevinam izdosies, un abi būsi apmierināti. Esmu gatava saņemt arī negatīvus komentārus un uzklausīt kritiku, jo mēs visi esam tik dažādi, un katra uzskati ir vēl dažādāki. Lai jums mierpilnas dienas un naktis ar mazajiem.