Mazais čempions Ralfs

1. Kā tevi sauc un cik vecs tu tagad esi (gadi, mēneši)? Pastāsti, kā māmiņa ar tēti izvēlējās tev vārdiņu, cik tas bija vienkārši vai sarežģīti un kādi vēl bija varianti, kā arī pastāsti, kāpēc beigās tomēr tiki pie šī vārdiņa, un vai tas notika pirms dzemdībām vai jau pēc.

Mani sauc Ralfs, man ir 1 gads. Manu vārdiņu izvēlējās mamma un tētis abi kopā. Viņi katrs šķirstīja kalendāru un izrakstīja tīkamākos vārdiņus, bet pēc tam salīdzināja, kas kuram patīk. Abiem sakrita tikai viens vārds, līdz ar to izvēle bija viegla – jau sen zināju, ka mani sauks Ralfs, bet visiem citiem gan to pateicām tikai pēc manas dzimšanas!

2. Kurā grūtniecības nedēļā tu nāci pasaulē, kurā dzemdību iestādē un kurā nodaļā?

Es piedzimu 4. februārī Rīgas Dzemdību namā. Lai arī mani gaidīja tikai 3. martā, daktere teica, ka priekš savām 36 nedēļām es esmu ļoti veselīgs!

3. Kā sauc tavu mammu un tēti? Vai viņi ir apmierināti ar vārdiem, ko viņiem vecāki devuši, vai arī viņi bija no tiem, kas bērnībā vārdu gribējuši mainīt?

Manu mammu sauc Indra, bet tēti – Arnis. Cik zinu, abi ar saviem vārdiem ir pilnībā apmierināti.

4. Puisītis vai meitenīte? Uz kādu atbildi vairāk bija vērsti tavi vecāki, kad tevi gaidīja, un kāda bija pirmā reakcija, kad viņi uzzināja, ka gaidāms ZĒNS?

Kad vēl gaidīju savus vecākus, redzēju, ka Indra un Arnis gribēja mazo brāli savai meitiņai. Kad vizītē pie ārsta apstiprinājās, ka tiešām ir gaidāms puika, mamma bija ļoti priecīga un pat pārsteigta, ka viņas vēlēšanās ir piepildījusies, bet tētis ziņu par gaidāmo dēlu uztvēra ar lielu lepnumu!

5. Kāds mammai un tētim bija priekšstats par to, kā audzināt zēnu? Vai tas šķita sarežģīti, vai tomēr ļoti vienkārši?

Mamma domā, ka ar māsu viņai būs vieglāk tikt galā, bet es zinu, ka viņa pratīs arī no manis izaudzināt lielisku vīrieti. Un galu galā – tāpēc jau ir tētis, lai parādītu man visas tās galantās un vīrišķīgās lietas! Domāju, ka es nelikšu saviem vecākiem vilties!

6. Rūpes par meitenīti atšķiras no rūpēm par zēnu. Kā ar to tika galā vecāki, vai nav bijušas kādas problēmas vai noteiktas grūtības? Ja jā, tad kādas?

Mammai nepatīk, ka es mēdzu apčurāt vannas istabas sienas, māsa tā neesot darījusi (kāpēc viņa tā nedarīja? Tas taču ir tik jautri!) Un vēl esmu dzirdējis, ka māsa esot bijusi mierīgāka. Bet nu ko darīt, tāds es esmu – Misters Čempions! :)

7. Kādas krāsas ratiņus tev izvēlējās vecāki - neitrālas krāsas vai "zēnu" krāsas? Cik svarīgi viņiem tas bija?

Maniem vecākiem galvenais nosacījums bija, lai ratiņi nebūtu izteikti meitenīgi. Man tika violeta kariete (ceriņkrāsa esot viena no mammas mīļākajām krāsām), ar ko esmu pilnīgi apmierināts.

8. Vai vecāki pieturās pie noteikumiem, ka "zēniem jāvelk zilas drēbes, meitenēm - rozā"? Kādas krāsas apģērbs tev ir vairāk? Vai ir rozā vai zilas krāsas?

Man ir gana raiba garderobe – šis tas pat ir palicis no māsas! Man ir sarkans krekliņš, kur ir pa kādai rozā svītriņai, bet es nedusmojos, ja man tādam ir apkārt jāstaigā. Es esmu gana vīrišķīgs, lai nevienam nerastos šaubas par manu dzimumu! Tomēr vislabāk man patīk zaļā, pelēkā un arī zilā krāsa.

9. Vai tev ir tipiskās "zēnu" rotaļlietas? Parādi tās un pastāsti, ar kurām no tām tev īpaši patīk rotaļāties! Vai tev ir rotaļlietas, kas skaitās "meiteņu" (lelles, rati utt.)? Ja nē, tad kāpēc, ja jā, tad parādi tās.

Man ļoti patīk rotaļāties ar mazām mašīnītēm, bet vai tad tās skaitās tipiskas zēnu mantiņas? Zinu, ka māsai arī patīk mašīnas, bet tās lielās, kas brauc pa ielām... Šad tad es mēdzu stumdīt māsas leļļu ratus – tas ir tik jautri! Hmm, nē, es nesatraucos, ja gadās paņemt kādu lelli vai poniju – galvenais, lai ir ērti turēt rociņā un viegli iebāzt mutē! :) 

10. Vecākiem šķiet, ka draudzība starp vīrieti un sievieti nepastāv, ir vien ļoti reti izņēmumi. Bet bērnībā viss ir citādi. Vai tev ir kāda draudzene? Cik sen esat pazīstami? Cik bieži jūs tiekaties? Kā kopā rotaļājaties?

Patiesībā, man ir tikai viena draudzene. Pie draugiem vēl neesmu ticis. Mēs ar viņu tiekamies katru mēnesi, bet dažreiz pat vēl biežāk. Agrāk viņai nepatika, ka mēģinu ar viņu komunicēt, bet nu jau esam pieraduši viens pie otra un labprāt dalāmies ar rotaļlietām.

11. Vai tev ir brālis vai māsa? Varbūt -gan viens, gan otrs. Pastāsti, kā viņus sauc, un cik veci ir viņi. Pajautā vecākiem, kā atšķiras zēnu un meiteņu audzināšana? Kādas atšķirības viņi pa šiem gadiem pamanījuši? Vai viņiem pašiem ir brāļi un māsas?

Man ir māsa Madara, viņai ir jau 5 gadi! Vecāki stāsta, ka es esmu aktīvāks, drosmīgāks, zinātkārāks par māsu. Tomēr vēl jau visa audzināšana ir priekšā – man jau vēl ir tikai gads un es esmu bijis priekšzīmīgs zīdainis! Manai mammai ir māsa, bet tētim – 2 brāļi.

12. Pajautā saviem vecākiem, kādas kopīgas intereses viņiem bija ar saviem vecākiem (vai viņi kopā gatavoja ēst, vai rotaļājās, vai spēlēja šahu, vai devās makšķerēt, vai uz veikaliem devās kopā iepirkties utt.).

Mana mamma vairāk laika pavadīja kopā ar savu mammu, atpūtās un izklaidējās meiteņu kompānijā, toties tētis viņai palīdzēja mācībās un ar lielu pacietību vienmēr skoloja visu jauno.

Tētis gan klausīja mammu, tomēr brīvo laiku pavadīja ar tēti, kas viņu ņēma līdzi medībās, mācīja braukt ar traktoru un parādīja visādas vīrišķīgas lietas. Jā, arī man Opis daudz stāsta par medībām, bet līdzi gan viņam vēl neesmu bijis (mamma teica, ka mani nelaidīšot...).

 13. Parādi fotogrāfijās sevi un savu ģimeni!