Ilgi domāju un nezinu ar ko sākt. Sākšu palēnām atcerēties visu kā notika, lai arī patiesību sakot to nemaz nav tik grūti aizmirst 
. Līdz rāpošanai gaidāms bija ilgs ceļ, jo viņš man bija īsts apalītis, jo cītīgi ēda mammas pien. Un dēļ tā visa nācās palīdzēt iemācīties griezties no viena sāna uz otru. Kad iemācījās griezties viņš sāka vairāk gulēt uz puncīša, cītīgi centās dupsi celt augšā un tad mēs sapratām ka mūsu dēliņš cīnās, lai varētu sākt rāpot. Likām uz kājām mūsu, lai viņš varētu šūpoties un atsperties.Emīls sākumā līda uz puncīša pacēla dupsi un uz priekšu. To ka Emīls sāka līst ievērojām vienu vakaru kad man sagribējās sēmuškas, jo tad kad Emīlam bija 4mēneši es sāku bieži ēst viņas. Es sēmuškas iebēru saldējuma traukā un noliku uz gultas malas un Emīls ieraudzīja to saldējuma kasti un aizlīda pakaļ viņam ar vajadzēja 
. Tad mēs stāvā sajūsmā pārbaudījām vai tiešām tas ir tas ko redzam, tāpēc nolikām atpakaļ un viņš atkal aizlīda pakaļ un sapratām ilgi gaidītais mirklis ir klāt. Aiz sajūsmas vairs nevienas sēmuškas vairs negribējās . Pēc tam 6mēnšos dēliņš sāka sēdēt un tad jau 7vai 8 mēnešos viņš līda kā ievainotais līdz izdevās pacelt rociņas un dupsīti aukšā. Kad tas izdevās dēls sāka šūpoties. Kad sāka šūpoties tad ar sapratām jā lielais notikums drīz būs mans dēliņš beidzot rāpos pa visu māju. 9 mēnešos viņam izdevās sākt rāpot. Kad sāka rapot mēs bijām neizsakāmi laimīgi ne tikai mēs, bet pats dēliņš arī, laimīgs aiz tā ka nav jāsēž mammai klēpī, lai varētu redzēt citas istabas, lepns par to ka viss izdodas pašam.Ar rāpošanas sākšanos mammai sākās pārbaudījumi vai spēj dēliņu novaktēt kur paliek, jo iepriekš tak tikai čučēja gultiņā. Bet jā man izdevās un esmu ļoti lepna par sevi un savu dēliņu . Tagad mums ir jau gads un mēnesis un 10dienas un dēliņš jau iet pats un mammai ir ļoti lieli prieki! Veiksmi tiem bērniem kuri tikai tagad mācās rāpot, ticat jums viss izdosies!
Šeit būs foto ar manu mazo rāpotāju.