27.04 12:30-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Man nepatīk piebarošana. Kā to padarīt sev tīkamāku?
29. May 2014, 23:18
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Šis būs par mani kā mammu un piebarojumu. Mammas stāsts un attiecības ar piebarošanu.
Kad mazā piedzima, piebarošanas laiku gaidīju sev kā kaut ko mistisku un pat šausmīgu. Vispār nebija nekādas sajēgas ko, kā un cik daudz. Mūsu ģimenes ārste arī ir ļoti vispusēja. Viņai tie labākie pacienti noteikti ir tādi, kuriem ir zināšanu bāze, tapēc uz to, ka mani "apskaidros" nemaz necerēju. Tapēc nācās gatavoties kā uz eksāmenu. Meklēju internetā info par piebarošanu bērniem, lasīju ululas piebarošanas plānu Pēterim, domāju par sevi un meitu, un neiztiku bez omes dāvinātās grāmatas par bērnu ēdināšanu, kas man kā mammai lika vilties, jo receptes bija diezgan sarežģītas un man laikietilpīgas ar nereti kaut kādām ekstra garšvielām vai piedevām,kuras mājās nemaz nebija.
Sākumā noskaidroju, kuri produkti būtu ietecami sākot piebarošanu. Biju ļoti triviāla-izvārīju gabaliņu ķirbja un iedevu, iespiedu tējkarotē burkānu sulu, iedevu. Nešmorēju. Tad jau atļāvos iedot veselu produktu rokā, lai pasūc, palaiza un ko pa starpu ar apēd, ja tiek kāds krikumiņš nokosts. Mēģinu uzticēties un nebaidīties ka tik neaizrijas.
Man ļoti nepatīk speciāli gatavot ko bērnam, tad atsevišķi mums. Nepatīk tas, ka apēd maz, un pārējais ir jāmet prom,lai arī tā jau maz pagatavoju. Pēc tam drēbes ir netīras, grīda, krēsls...viss, kas bijis tuvākajā rādiusā. Tā visa tīrīšana, vākšana un trauku mazgāšana ir ļoti laikietilpīgs process. Ko es daru, lai sev dzīvi atvieglotu? Gatavoju pēc iespējas mazāk atsevišķi, bet cenšos pa reizei uztaisīt tādus ēdienus, kur kādu konkrētu produktu var izvilkt un iedot bērnam ēst.
Burciņēdienus es negribu ieviest. Ēst protu gatavot, tikai reizēm ir baigais slinkums.
Vēl nācās iemācīties putras gatavot un sautētus dārzeņus. Agrāk neko tādu negatavoju. Arī tagad neesmu sajūsmā par šāda tipa ēdienu, bet kompānijas pēc uzēdu.
Rezumē:
1. Var ēst vienkārši. Ne vienmēr ir vajadzīgs nez cik ilgs laiks un kulinārijas šedevri mazam bērnam. Labāk to laiku veltīt sev, bērnam, nevis katliem.
2. Sapratu, ka vairs negrib ēst, ja sākas cūkošanās ar ēdienu.
3.Visu tvert vienkāršāk un kaut ko darīt pa savam!
4. Nebaidīties iemācīties gatavot ko jaunu! Veidot savus paradumus un neieciklēties uz kaut kādām grāmatu receptēm un standartiem!
Un kā Jums ar piebarošanu iet?
Nesaprotu - kādēl gan bērnam ir jāgatavo kaut kas ATSEVIŠĶI? Vnk atslābsti, dod no kopējā katla.
Ļoti līdzīgi man arī sākumā bija. Patika skatīties kā tur darās. Es neteiktu tagad, ka mani tas kaitina. Man vienkārši nepatīk pēc tam tīrīt, jo ir slinkums.
Pirmkārt, nekad nevarēju saprast, kad ir īstais brīdis piedāvāt citu ēdamo, jo, tā kā krūti devu pēc pieprasījuma, varēja gadīties, ka puncis ir pilns un neko citu negribas.
Tas ir viens no iemesliem kapēc mūsmājās nereti tiek izlaists cilvēkēdiens, jo man krūtis ir pilnas un piens tiešām pietiek. Paēd, un ēst vairs negrib!
Labprāt izlasītu Tavu blogu par ēšanu.
ai, es arī piebarošanas sakarā esmu sevī vīlusies. Nez kāpēc ar raudošu, nemierīgu, pie pupa karāties gribošu bērnu man netrūkst pacietības un empātijas, bet ēšanas sakarā spēju iekšēji tā uzvilkties, ka knapi valdos. Saprotu jau, ka ar kašķi nekur tālu netiksim, bet ir grūti.
Ja man būs nākamais bērns, piekopšu pilnīgu bērna vadītu ēšanu. Ar šo nebiju pietiekami informēta. Baidījos, vai tad nu pietiks ar pienu vien līdz laikam, kad sāks ēst vērā ņemamas porcijas, kas būtu jau pāri gadam. Ha! Mans piebarojuma mazēdājs un no piena vien pārtikt ilgi, ilgi gribošais bērns pierādīja, ka var gan. i speķīgas krociņas uzaudzēt, i garumā augt, i visus dzelzs līmeņus utt. normā turēt. Nākamreiz būšu gudrāka.